Iesaki rakstu: 
Šodien publicējam īsu, bet ļoti izteiksmīgu Kultūras ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ulda Lielpētera (attēlā) atbildi uz iesniegumu par ministrijas pakļautībā esošā Nacionālā kultūras centra blēdīšanos saistībā ar Dziesmu un deju svētku "sevišķi svarīgo personu" sarakstu. Tās būtība: nu kuram ierēdnim gan negadās druscīt pārkāpt likumu - nevaram taču sodīt par tādiem sīkumiem...
"1. Sakarā ar Lato Lapsas (turpmāk - Iesniedzējs) 2013.gada 17.jūnija iesniegumu b/n (reģistrēts Kultūras ministrijā 26.06.2013., Nr.3900) (turpmāk - Iesniegums), ar kuru apstrīdēts Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores lēmums par informācijas nesniegšanu un izteikts lūgums izsniegt pieprasīto informāciju, ir konstatēts sekojošais:
1.1. Iesniedzējs 2013.gada 17.jūnijā vērsās Kultūras ministrijā ar Iesniegumu, kurā norāda, ka 2013 .gada 11 .aprīlī nosūtīja Latvijas Nacionālajam kultūras centram šādu iesniegumu: „Latvijas Nacionālā kultūras centra interneta mājas lapā, adresē http://www.lnkc.gov.lv/images/doc/Dziesmu_svetki 2013_ielugumi.pdf ir publicēts uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem ielūdzamo personu saraksts. Ar šo vēlos par katru no sarakstā minētajām personām saņemt šādu informāciju: kāda konkrēta amatpersona vai cita persona iesniedza pieteikumu iekļaut konkrēto personu ielūdzamo personu sarakstā; kāds bija pamatojums konkrētās personas iekļaušanai" šajā sarakstā; kādas amatpersonas pieņēma lēmumu atbalstīt konkrētās personas iekļaušanu šajā sarakstā un apstiprināt šo sarakstu. Par katru no personām, kas minētas kā "sadarbības partneri", miniet arī konkrētā sadarbības projekta nosaukumu, finansiālo apmēru un konkrētās personas lomu un funkcijas šajā projektā. Atbildes uz šiem jautājumiem man nepieciešamas, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus."
1.2. Iesniedzējs norāda, ka uz iepriekš minēto iesniegumu saņēma Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores D.Melbārdes 2013.gada 13.maija vēstuli Nr. 1-7/382, kurā prettiesiski nav sniegta Iesniedzēja pieprasītā informācija.
1.3. Iesniedzējs Iesniegumā apstrīd Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores D.Melbārdes lēmumu un pieprasa sniegt pieprasīto informāciju, kā arī disciplināri sodīt Latvijas Nacionālā kultūras centra direktori D.Melbārdi par tās prettiesisko rīcību.
2. Administratīvā procesa likuma 81 .panta pirmā daļa nosaka, ka augstāka iestāde izskata apstrīdēto lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.
2.1. Iesniedzējs 2013.gada 11.aprīlī nosūtīja Latvijas Nacionālajam kultūras centram iesniegumu, kurā lūdz sniegt informāciju, kas saistīta ar uz XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem (turpmāk - Svētki) ielūgto personu sarakstu.
2.2. Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Vienlaikus Informācijas atklātības likuma 2.panta trešā daļa nosaka, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.
2.3. Latvijas Nacionālais kultūras centrs 2013.gada 13.maija vēstulē Nr.lf.7/382, sniedzot atbildi uz Iesniedzēja 2013.gada 11.aprīļa iesniegumu, informēja par personu grupām, kuras var pretendēt uz Svētku ielūgumiem, kā arī to, ka 2012. gada 19.decembra Dziesmu un deju svētku padomes sēdē tika izskatīta un akceptēta Svētku biļešu un ielūgumu politika, t.sk. definētas Svētku viesu un biļešu iepriekšējās rezervēšanas un pretendentu grupas un biļešu un ielūgumu savstarpējās proporcijas. Papildus Latvijas Nacionālais kultūras centrs sniedza informāciju par sadarbības partneriem. Kultūras ministrija konstatēja, ka no iepriekš minētas vēstules satura neizriet, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs būtu pieņēmis lēmumu, ar kuru būtu atteikts sniegt informāciju uz uzdotajiem jautājumiem.
2.4. Vienlaikus Kultūras ministrija konstatēja, ka starp Iesniedzēju un Latvijas Nacionālo kultūras centru notikusi papildu sarakste. Latvijas Nacionālais kultūras centrs no Iesniedzēja saņēma 2013.gada 22.maija iesniegumu, kurā Iesniedzējs norādīja, ka viņam prettiesiski nav sniegta atbilde uz uzdotajiem jautājumiem. Latvijas Nacionālais kultūras centrs 2013.gada 22.maija vēstulē Nr. 1-7/395 (Latvijas Nacionālais kultūras centrs 2013.gada 25.jūlija vēstulē Nr. 1-7/579 sniegtajos paskaidrojumos informēja, ka vēstulē ir pieļauta tehniska kļūda - norādītais vēstules datums) sniedza starpatbildi uz Iesniedzēja 2013. gada 22.maija iesniegumu, kurā cita starpā Iesniedzējs informēts, ka pieprasītās informācijas apstrādei ir nepieciešams papildu laiks un atbilde Iesniedzējam tiks sniegta 30 (trīsdesmit) dienu laikā.
2.5. Kultūras ministrija konstatēja, ka Latvijas Nacionālajam kultūras centrs 2013.gada 21.jūnija vēstulē Nr. 1-7/489 nosūtīja Iesniedzējam sarakstu ar uz Svētkiem ielūdzamajam personām, kā ari sarakstu ar Svētku sadarbības partneriem.
2.6. Kultūras ministrija konstatēja, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs pēc būtības atbildi uz Iesniedzēja 2013.gada 11.aprīļa iesniegumu sniedza 2013.gada 21.jūnija vēstulē Nr.1-7/489, tādējādi pārkāpjot Informācijas atklātības likuma 14.pantā noteiktos informācijas sniegšanas termiņus. Vienlaikus Kultūras ministrija konstatēja, ka Latvijas Nacionālais kultūras centram pamatoti bija nepieciešams papildu laiks pieprasītās informācijas apstrādei, kā arī to, ka, notiekot intensīvam darbam pie Svētku sagatavošanas, Latvijas Nacionālajam kultūras centram bija būtiski samazinājusies administratīvā kapacitāte pieprasītās informācijas apstrādei.
3. Izskatot Iesniedzēja Iesniegumu un Latvijas Nacionālā kultūras centra 2013.gada 25.jūlija vēstulē Nr.1-7/579 sniegtos paskaidrojumus, Kultūras ministrija atzīst Iesniedzēja Iesniegumu par pamatotu, tomēr, ņemot vērā to, ka Iesniedzējam pieprasītā informācija pēc būtības ir sniegta, Kultūras ministrija nolemj izbeigt administratīvo lietu.
Lēmums pieņemts, pamatojoties uz:
Administratīvā procesa likuma 5., 6., 7., 8., 9., 15., 64.panta pirmo daļu, 65., 66., 67. un 81.pantu, Informācijas atklātības likuma 2., 14. un 15.pantu."
Foto no kasjauns.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
