Kultūras ministrija: simtgades piederības zīme izstrādāta, tikai vēl kaut kā nav sanācis reģistrēt
PIETIEK05.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad uzņēmuma Baltijas suvenīri vadītāja Santa Naudiņa publikācijā Pietiek norādīja uz Daces Melbārdes (attēlā) vadītās Kultūras ministrijas neizdarībām un īpatnajām darbībām ap Latvijas simtgades simboliku, Pietiek ir saņēmis arī ministrijas skaidrojumu. Publicējam to pilnībā, saglabājot skaidrojuma oriģinālrakstību:
„Latvijas Valsts simtgades svinībām izstrādāta piederības zīme, un tā ir Latvijas valsts simtgades svinību atpazīstamības simbols.
Piederības zīmes izmantošanā ir nodalāmi nekomerciāli un komerciāli mērķi. Vēršoties Latvijas valsts simtgades birojā, piederības zīmes izmantošana nekomerciāliem mērķiem un ar valsts simtgades mērķiem saistītām norisēm, zīmes izmantošana netiek atteikta. Šobrīd piederības zīme jau tiek plaši izmantota Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros notiekošo norišu un pasākumu komunikācijā un ir pieejama valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, kā arī sociālajiem partneriem.
Savukārt attiecībā uz piederības zīmes izmantošanu komerciāliem mērķiem, piederības zīmes aizsardzības jautājumi tiek risināti to reģistrējot kā preču zīmi, lai visiem uzņēmējiem, kas to vēlas izmantot preču vai pakalpojumu tirdzniecībā tiktu nodrošināti vienādi nosacījumi. Preču zīmes reģistrēšana un šīs zīmes lietošanas koordinēšana ir vispārpieņemta prakse, kas izmantota kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada norisē 2014.gadā, tā Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē. Tas ļauj aizsargāt gan piederības zīmi, gan veidot vienādus tās izmantošanas nosacījumus. Līdz preču zīmes reģistrēšanas procesa pabeigšanai, jau šobrīd piederības zīme tiek aizsargāta saskaņā ar Autortiesību likuma nosacījumiem.
Pēc preču zīmes reģistrācijas pabeigšanas piederības zīmes kā preču zīmes lietošana komerciāliem mērķiem būs atļauta daļēji vai pilnībā Latvijā ražotiem produktiem, produktiem, kas var tikt uzstatīti par unikāliem Latvijai, stāsta par Latvijas vēsturi, sasniegumiem, cilvēkiem un norisēm. Uzņēmumiem, kas plāno lietot simtgades piederības zīmi, uzmanības centrā jāliek produkta vai preces saturs, kā arī sasaiste ar simtgades svinību mērķiem. Plānots, ka par licenzēšanu iegūtie līdzekļi tiks pilnībā novirzīti simtgades pasākumu finansējumam. Savukārt līdz preču zīmes reģistrācijas procesa pabeigšanai, uzņēmēji, kas to vēlas izmantot komerciāliem mērķiem, tiek aicināti iesniegt iesniegumu Latvijas valsts simtgades birojā, norādot plānotās preces vai pakalpojumus un skices, kas saistītas ar zīmes izmantošanu, lai varētu pārliecināties par korektu simtgades zīmes lietojumu atbilstoši vizuālās identitātes vadlīnijām.
Latvijas valsts simtgades birojs norāda, ka uzņēmēji ir aicināti savā darbībā integrēt valsts simtgades svinību tēmu, gatavoties svinībām ar īpašiem simtgadei veltītām norisēm un ir gandarīts, ka ir jūtama uzņēmēju interese iesaistīties simtgades svinību norisēs, gan stāstot sava uzņēmuma attīstības stāstu, gan palīdzot realizēties simtgades svinību ietvarā aizsāktām iecerēm. Piemērs uzņēmēju aktīvai iesaistei simtgades svinību norisēs bija 4.maijā iedibinātā tradīcija svinēt Latvijas PAR dienu jeb Baltā galdauta svētkus, kad uzņēmumi organizēja svētkus savos kolektīvos, piedāvāja produktus un pakalpojumus Baltā galdauta svētkiem, tostarp baltus galdautus un cienastus galda klāšanai.
Latvijas valsts simtgades birojs aicina uzņēmējus saklausīt Latvijas simtgades stāstu, izmantot to savā komunikācijā un uzņēmējdarbībā un norāda, ka Latvijas valsts simtgade ir iespēja uzņēmumiem valsts simtgades prožektora gaismā izcelt savu nišu, piederību Latvijai un līdzdalību svētkos. Latvijas valsts simtgades biroja durvis plaši atvērtas sadarbībai ar dažādu nozaru uzņēmējiem visos ar svētku norisi saistītajos jautājumos.
Latvijas valsts simtgades svētki nav konkrēts pasākums ar logotipu, tas ir plašs mēroga notikums. Simtgades zīme pati par sevi nepievieno vērtību produktiem vai notikumiem, vērtība ir cilvēkos un viņu darbos – zīme palīdz tos apvienot zem viena karoga.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
