Iesaki rakstu: 
Pagājušā gadā izveidojām kustību sieviešu ekonomiskai iespējošanai "Novatore" ar konkrētu mērķi – panākt, lai vairāk sieviešu ieņem vadības līmeņa amatus un arī pelna vairāk. Mēs to saucam par sieviešu ekonomisko iespējošanu.
Kāds varētu teikt: vai tiešām Latvijā ir ko darīt šajā jomā? Jā, ir. No "Top 500" Latvijas uzņēmumiem tikai 20% jeb 250 valdes locekļi ir sievietes1, un diemžēl tendence ir negatīva. Arī atalgojumā joprojām atpaliekam – Latvijā vidēji sievietes pelna par 22% mazāk2, kas nozīmē, ka faktiski divus mēnešus gadā tiek strādāts par brīvu.
Tā ir lielā bilde. Vai tā mūs apmierina? Nē. Tā tiešām ir neizmantota iespēja gan sievietēm, gan uzņēmumiem un ekonomikai kopumā.
Dažādi pētījumi norāda, ka sievietes augstākā līmeņa vadībā īsteno savu profesionālo potenciālu, aug un attīstās, kā arī kļūst finansiāli labāk nodrošinātas. Savukārt uzņēmumi, kuru vadībā ir dažādība, kļūst inovatīvāki un labāk pelnoši. Pēc "McKinsey" rādītājiem, pat ar 25% lielāku iespējamību pārsniegt nozares vidējos peļņas rādītājus.3
Ieguvēji būtu visi, ja mums būtu vairāk sieviešu kompāniju vadībā un viņas pelnītu vairāk.
Pozitīvo pārmaiņu iekustināšana ir komplekss un sistēmisks jautājums. Esmu daudz to pētījusi. Vispirms jau ir jāiedrošina pašas sievietes. Te var noderēt dažādas profesionālās izaugsmes, mentoringa, savstarpējā atbalsta un tīklošanas programmas. Arī mēs, "Novatore", pagājušā gada rudenī uzsākām "Mission: Executive" programmu – īpašu apmācību ciklu sievietēm, kur Latvijā veiksmīgas biznesa sievietes dalās ar saviem pieredzes stāstiem. Atsaucība bija tik milzīga, ka programmu turpinām.
Arī sistēmiski – pašās organizācijās ir jāievieš dažādības pieeja un stratēģijas. Gan tas, kā mēs atlasām darbiniekus, gan tas, kā veidojam komandas, virzām pa karjeras kāpnēm, gan arī ikdienā – ieklausāmies, cienām un mērķtiecīgi iesaistām izaugsmes un inovāciju procesos. Dažādības pieeja biznesa vadībā vairs nav tikai luksusa lieta. Principā tas ir biznesa attīstības jautājums.
Un, protams, arī publiskajā dienaskārtībā daudz aktīvāk ir jāvirza sieviešu ekonomiskās iespējošanas jautājums. Jau tagad gan "Nasdaq", gan daudzi investīciju fondi neuzsāk sarunas par investīcijām, ja ap galdu sēž tikai vīrieši. Tas ir "sarkanais karogs", kas signalizē, ka biznesa organizācija nav ilgtspējīga. Dažādība ir vērtība, un tā ir jāpopularizē sabiedrībā – "Novatore" aicina sākt ar sievietēm, bet turpat jau arī parasti ir vecumu, tautību, LGBT un citas iekļaujošas un uz attīstību vērstas vērtības.
Ko es secināju pēc "Novatore" "Mission: Executive" pirmā sasaukuma
Rudenī tikāmies ar vairāk nekā 150 sievietēm mūsu pirmajā "Mission: Executive" sasaukumā, daudzas no tām arī personīgi mentorēju.
Tas nebija arī liels pārsteigums, bet tomēr tik daudzas sievietes ir nepārliecinātas par savām spējām kļūt par augsta līmeņa vadītājām. Par to liecina arī augsta līmeņa atlašu kompāniju dati, piemēram, uz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu amatiem kandidē dramatiski maz sieviešu. Ko darīt? Vispirms jau pašām sievietēm ir jāvēlas šo ambiciozie mērķi – kļūt par vadītāju un pelnīt vairāk. Un kādēļ ne? Kad tad vēl, ja ne tagad!
Bet viss sākas mūsu galvā. Nav jābūt vienai. Tādēļ sievietēm ir jārada ap sevi atbalsta sistēmas iedrošinājumam – pieredzes apmaiņa un atklātas sarunas ar augsta līmeņa profesionālēm, mentorings iedrošinājumam, kā arī, un tas ir īpaši svarīgi, – tīklošanās ar profesionālēm ar skaidru karjeras izaugsmes kultūru.
Un, atgriežoties pie jautājuma par karjeru un naudu, – tas noteikti nav pašmērķis. Lielais mērķis ir sava profesionālā un personiskā potenciāla īstenošana un pozitīvas ietekmes radīšana plašāk sabiedrībā.
1 Lursoft: https://blog.lursoft.lv/2020/02/12/sievietes-latvijas-biznesa-no-maziem-uznemumiem-lidz-lideriem/.
2 https://lvportals.lv/dienaskartiba/329601-sievietes-videji-pelna-par-22-mazak-neka-viriesi-2021.
3 Diversity Wins, McKinsey & Company, 2020 McKinsey & Company, 2020: https://www.mckinsey.com/~/media/mckinsey/featured%20insights/diversity%20and%20inclusion/diversity%20wins%20how%20inclusion%20matters/diversity-wins-how-inclusion-matters-vf.pdf.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
