Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Nejauši ievēroju, ka no Juglas ezera piekrastes pazudis metāla skatu tornis. Agrāk tas bija publiski pieejams, tad kādu laiku stāvēja aizslēgts. Tas bija labā tehniskā stāvoklī, salīdzinoši nesen celts," - šādu vēstījumu Pietiek saņēmis no kāda lasītāja, kurš vēl piebildis - ļoti līdzīgs tornis vecajam parādījies pārsimts metru attālajā privātīpašumā, tikai publiski pieejams tas vairs nav.

"Īsti nezinu, vai tornis ir pašvaldības īpašums, privātīpašums un vēl jo mazāk - kādēļ to vajadzēja pārvietot," uzskata lasītājs, kurš septembra sākumā par to apjautājies Rīgas domei.

12. septembrī pašvaldība atbildējusi, ka tornis pieņemts ekspluatācijā 2007. augustā, jau pēc nepilniem pieciem gadiem atzīts par bīstamu apmeklētājiem (neko tamlīdzīgu dzīvē neredzēju) un ticis lemts par tā nojaukšanu, bet tad izsniegta atļauja to pārvietot citur. "Varētu domāt, ka teritorijā aiz žoga apmeklētājiem bīstamais skatu tornis, piepeši būs kļuvis drošs," piebilst lasītājs.

Pietiek nu saņēmis izvērstu Rīgas domes skaidrojumu par torņa mistisko pārvietošanu, - publicējam to pilnībā:

"Pamatojoties uz Rīgas domes 2009. gada 16. jūnija lēmumu, starp Rīgas pašvaldību un SIA NN Jugla (turpmāk – Nomnieks) ir noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru ir iznomāti četri zemesgabali Rīgā, Mazajā Juglas ielā (atrodas daļēji apstādījumu un dabas teritorijā un daļēji – Mazās Juglas ielas sarkano līniju robežās) 135 870 m² platībā; Rīgā, pie Piķurgas 49 217 m² platībā; Rīgā, Mazajā Juglas ielā 40 214 m² platībā un Rīgā, Mazajā Juglas ielā 7 292 m² platībā.

Zemesgabalu iznomāšanas mērķis ir teritorijas, tai skaitā zaļās zonas un atpūtas zonas uzturēšana un labiekārtošana. Saskaņā ar zemes nomas līguma noteikumiem Nomniekam jāveic zemesgabalu ierīcību un uzturēšanu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot Rīgas domes saistošo noteikumu prasības par Rīgas pilsētas teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu un Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.29 „Juglas ezera apsaimniekošanas noteikumi” prasības, bet meža zemes uzturēšanu un apsaimniekošanu atbilstoši Meža likumā noteiktajam.

Tāpat Nomniekam jānodrošina zemesgabalu publiska lietošana. Zemes nomas līgums paredz, ka uz iznomātajiem zemesgabaliem Nomniekam ir tiesības veikt esošo īslaicīgas lietošanas būvju renovāciju/rekonstrukciju vai jaunu īslaicīgas lietošanas būvju būvniecību, kas nepieciešamas apstādījumu un dabas teritorijas pamatfunkciju nodrošināšanai un teritorijas labiekārtošanai, saglabājot īslaicīgas lietošanas būvju statusu. Īslaicīgas lietošanas būves nav ierakstāmas zemesgrāmatā.

Pēc savas iniciatīvas Nomnieks 2007. gadā uzbūvēja skatu torni un lapeni kā teritorijas labiekārtojuma elementus (lēmumu par tā laika zemes iznomāšanu Rīgas dome bija pieņēmusi 2005. gada 8. martā). Skatu tornis un lapene izbūvēti par Nomnieka līdzekļiem un ir tā īpašums.

Iesniegumā Īpašuma departamentam 2011. g. 14. decembrī Nomnieks, atsaucoties uz pieredzi vairāku gadu garumā, raksta, ka būves tiek demolētas, apmeklētāji atstāj atkritumus un apdraud savas un citu dzīvības, bet Nomnieks nespēj nodrošināt kārtību un ir spiests durvis turēt aizslēgtas. Tāpēc, lai novērstu iespējamos nelaimes gadījumus (par kuriem Nomnieks būtu pilnībā atbildīgs), arī izteikts lūgums atļaut skatu torni un lapeni demontēt.

Ņemot vērā Nomnieka iesniegumu, kā arī to, ka zemes nomas līguma noteikumi neparedz saglabāt Nomnieka uzbūvēto skatu torni un lapeni, tika dota atļauja to nojaukšanai. Pēc šādas atļaujas saņemšanas Nomnieks pilnvaroja SIA ARCHdesign veikt torņa un lapenes demontāžas būvprojekta vadīšanu un skaņošanu Rīgas pilsētas būvvalde. Iesniegumā būvvaldei arī SIA ARCHdesign pamato demontāžas nepieciešamību ar to, ka objektos tiek pastāvīgi konstatēti vandālisma un piegružošanas fakti.

Ņemot vērā visus saņemtos dokumentus, Rīgas būvvalde akceptēja tehniskos projektus un izsniedza būvatļaujas skatu torņa un lapenes izbūvei uz privātpersonai piederoša zemesgabala Mazajā Juglas ielā b/n un to demontāžai iepriekšējā atrašanās vietā. Jāpiebilst, ka īslaicīgas lietošanas būvju ekspluatācijas termiņš ir pieci gadi, pēc šā termiņa beigām būves vai nu jānojauc, vai jāuzsāk termiņa pagarināšanas procedūra."

Jāpiebilst, ka SIA NN Jugla, kā rāda Lursoft dati, pieder pazīstamā IT komponenšu vairumtirgotāja Elko grupa īpašniekiem.

Foto - Julita Kluša, http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=1547&vt=12

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...