Iesaki rakstu: 
Vienmēr esmu vadījies pēc principa, ka preses brīvība un kvalitatīva žurnālistika nenozīmē nepārbaudīta subjektīva viedokļa izdošanu par patiesību.
Līdz šim esmu domājis, ka žurnālista galvenais mērķis ir noskaidrot patiesību un būt objektīvām, jo no tā ir atkarība sabiedrības informētības kvalitāte. Mediju ietekme brīvā sabiedrībā nozīmē, ka mediju īpašniekiem var tikt izvirzītas augstākas prasības nekā cita veida uzņēmumu īpašniekiem, tāpēc viņu juridiskais un morālais pienākumu ir piekopt ētisku uzņēmējdarbības praksi, kas nozīmē – pārbaudīt faktus, ar cieņu izturēties pret visām iesaistītām pusēm, savu viedokli formulēt pieklājīgi, secinājumos būt kompetentiem.
Žurnālista galvenais uzdevums ir garantēt sabiedrībai pārbaudītas un patiesībai atbilstošas informācijas saņemšanu. Faktu izklāstam jābūt objektīvam, nepieļaujot izkropļojumus, tāpēc svarīgi ir kritiski izvērtēt gan informācijas saturu, gan arī tās avotu, iesaistīto motīvus, utml. Īpaši izplatot informāciju, kas var ietekmēt bērnu dzīvi, ir jābūt īpaši uzmanīgiem un tolerantiem.
Pietiek publikācijās „Šokējošs iesniegums par Jūrmalas policijas priekšnieka rīcību”(24.11.2015.) un „Visa iekšlietu sistēmas vadība vienprātīgi klusē par Jūrmalas policijas priekšnieku - ģimenes skandālu risinātāju” (25.11.2015.) ir gūti saskatīt žurnālistu Ētikas kodeksa pamatprincipus.
Šeit, protams, ir ļoti svarīgi apzināties, ka www.pietiek.com ir pieļāvis savu resursu izmantošanu kādas puses interesēs civiltiesisku strīdu risināšanā. Ja portāls par savu darbības veidu atzīst publisku privātpersonu viedokļu publicēšanu, tad godīguma nolūkos būtu svarīgi to akcentēt. Kaut gan žurnālista pienākums ir aizstāvēt cilvēka tiesības, nepieļaut faktu izkropļojumu un respektēt ikviena personīgo dzīvi, ir noticis gluži pretējais – nekorekta un aplama informācija ir nodarījusi pāri veselai ģimenei.
Ja es vēl līdz vakardienai biju ieinteresēts komunikācijā ar Pietiek, cerot, ka jūsu darbību pamatā ir kvalitatīva žurnālistika, tad pēc šodienas vēstules saņemšanas (kuras saturu iespējams ietekmējis astroloģiskais pilnmēness) esmu spiests konstatēt, ka objektīva patiesība, acīmredzot, ir pēdējais, kas portālu interesē. Kā arī Jūsu neparakstītajā vēstulē izvēlētie vārdi, uzrunas formas, žargona leksika un izteikumi uz robežas, pārvarot pirmatnējo sašutuma reakciju, raisīja manī pārdomas izturēties ar līdzjūtību pret šo rakstītāju.
* Šī ir SIA Rolling valdes priekšsēdētāja atbilde uz Pietiek aicinājumu paust savu viedokli par portāla publicētajā iesniegumā aprakstītajiem faktiem saistībā ar viņa sievas aizturēšanu šā gada vasarā, kā arī pievienot policijai rakstīto iesniegumu par šiem notikumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
