Iesaki rakstu: 
Labdien, žurnālisti! Kur var būt tik tizls ministrs, - biju klāt pasākumā šodien, un kauns par Kamparu sametās, tāpēc paņēmu no LETAs ziņu, ko pievienoju zemāk.
Spriediet paši pēc šīs ziņas: „Lai veiksmīgi piesaistītu investīcijas, ir svarīgi formulēt, kas Latvija ir globālajā tirgū, un ko īsti varam piedāvāt investoriem, šodien izstādes Invest Expo 2011 preses konferencē sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (V). Viņaprāt, Latvijai ir nevis jābūvē sapņu pilis, bet gan jārāda, kāda situācija ir patiesībā.
Taujāts, kas, viņaprāt, Latvija ir globālajā tirgū, viņš atzina, ka uz šo jautājumu nav tik viegli atbildēt un tā būtu veselas konferences vērta tēma. Vienlaikus viņš sacīja, ka atbildi jau daļēji sniedz mūsu prioritārās nozares, kas vērstas uz eksportu un kurām arī jāturpina apgūt ārvalstu tirgi.”
Pasakiet, vai ministram ir jāuzdod retoriski jautājumi vai jāsniedz atbildes?! Tā vietā, lai pateiktu, ko Latvija un viņš kā ministrs piedāvā, viņš iesaka taisīt konferenci, lai secinātu, vai un kas Latvija ir globālajā tirgū. Dumjākais ministrs, kāds mūsu nozarē ir bijis pēdējā desmitgadē. Gerhards jau bija nekāds, šis vēl trakāks.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.