Ķuzis seko Vējoņa piemēram: sabiedrībai neesot nekādas daļas par policijas vadības piemaksām un prēmijām
PIETIEK08.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar savu paziņojumu, ka sabiedrībai neesot nekādas daļas par viņa kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu un treknajām piemaksām, kas esot viņu neaizskaramā privātā dzīve, ir devis labu piemēru Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim: nu arī šī augstā amatpersona ir paziņojusi, ka policijas vadībai neesot nodokļu maksātājiem jāatskaitās par to, kā viņu nauda tiek tērēta Valsts policijas vadības piemaksām, prēmijām un naudas balvām.
„Pieprasītās informācijas detalizācijas pakāpe un apjoms liecina par Valsts policijas darbības kontroli, ko ir tiesīga darīt Valsts kontrole un citas kompetentas iestādes, nevis iedzīvotāji,” – šāda ir Ķuža nostāja attiecībā uz informācijas pieprasījumu par Valsts policijas vadības šā gada pirmajos astoņos mēnešos saņemtajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām.
Ķuzim bija pieprasītas ziņas par tiem Valsts policijas vadošajiem darbiniekiem, kas šajā laikā saņēmuši prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma un kas ieņem vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu Finanšu pārvaldē un tās nodaļās, Personāla pārvaldē un tās nodaļās, Galvenajā administratīvajā pārvaldē, tā birojos un nodaļās, Iekšējās kontroles birojā un tā nodaļās, Galvenajā kārtības policijas pārvalde, Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē vai jebkādu amatu Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Informācijai, kas bija pieprasīta Valsts policijas priekšniekam, vajadzēja ietvert ne tikai ziņas par konkrēto piemaksu, prēmiju un naudas balvu lielumu un to saņēmējiem, bet – kas īpaši būtiski sakarā ar Valsts kontroles atzinumu par 81 miljonu eiro, kas pērn valsts iestāžu darbiniekiem piemaksās izsniegts ar formāliem pamatojumiem, „vienkārši tāpat”, - arī informāciju par katras prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu un par personu, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.
Papildus argumentam, ka sabiedrībai par šādu informāciju neesot nekādas daļas, Ķuzis oficiālā atbildē apgalvojis arī to, ka šādu ziņu apkopošana vispār apdraudēšot Valsts policijas darbu: „Tādējādi informācijas pieprasījuma izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs, jo informācijas pieprasījuma izpilde nav samērojama ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem.”
Valsts policijas priekšnieks arī apgalvojis, ka viņa vadītajā iestādē šādu apkopotu ziņu par izmaksātām prēmijām, piemaksām un naudas balvām vispār neesot: „Valsts policija nevar sniegt konkrētu atbildi, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 2.panta otro daļu. Proti, šāda informācija iestādē nav apkopota. Informācijas atklātības likums neuzliek iestādei pienākumus radīt pieprasīto informāciju.”
„Iesniegumā ir pieprasīts liels informācijas apjoms. Tās sagatavošana ir darbietilpīgs process. Pieprasītās informācijas izsniegšana ir tehniski sarežģīta dēļ pieprasītās informācijas apjoma. Informācijas pieprasījuma izpildījumam ir nepieciešams patērēt nesamērīgus iestādes resursus, apstrādājot pieprasīto informāciju,” atbildē vēl ir piebildis Ķuzis.
Pašlaik šis informācijas sniegšanas atteikums jau ir pārsūdzēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, lai pēc tam likumā noteiktā kārtībā vērstos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
