Lato Lapsa piespiedis Drošības policijas vadību pieņemt iekšējās kārtības noteikumus
PIETIEK22.11.2015.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Divas Lato Lapsam zaudētas tiesas prāvas divās instancēs saistībā ar viņa prettiesisko aizturēšanu, kā arī tiesas secinājums par Normunda Mežvieta (attēlā) vadītās Drošības policijas darbinieku sniegtu nepatiesu ziņojumu, kas var būt par pamatu kriminālprocesa sākšanai, oktobra beigās, pusgadu pēc šiem noteikumiem ir piespieduši šīs iestādes vadību beidzot pieņemt un izlikt apmeklētāju zināšanai iekšējās kārtības noteikumus.
Līdz šim Drošības policija vēlmi veikt savas ēkas apmeklētāju pārbaudes, kā arī nevēlēšanos, lai apmeklētāji fiksētu ar viņiem notiekošo, piemēram, ar diktofona palīdzību, pamatoja nevis ar kādu oficiālu dokumentu, bet šīs iestādes caurlaides telpā pie sienas piekārtu ierāmētu tekstu, no kura nebija skaidrs, kas ir šī teksta pieņēmējs, no kāda normatīvā akta šis teksts izgriezts un kāds vispār ir tā tiesiskais statuss.
Savu pārliecību, ka Latvijas pilsoņu likumos noteiktās tiesības ir mazāk vērtas par šādu rāmīti un ka Drošības policija stāv pāri nepieciešamībai ievērot likumu normas, Mežvieta vadītā iestāde mēģināja aizstāvēt veselās divās tiesas prāvās pēc tam, kad pret Lato Lapsu bija safabricējusi divas administratīvā pārkāpuma lietas it kā par prettiesisku pretošanos Drošības policijas darbinieku likumīgām tiesībām.
Taču abās prāvās Drošības policija zaudēja pat pēc tam, kad bija piedabūjusi pirmajā instancē tai nelabvēlīgos spriedumus pārsūdzēt attiecīgi Kriminālpolicijas priekšnieku Andreju Grišinu un Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi. Rīgas apgabaltiesa abas apelācijas sūdzības atzina par nepamatotām, un šos spriedumus ne Drošības policija, ne kāda tās "motivēta" amatpersona pārsūdzēt vairs nevarēja. Abi spriedumi jau ir stājušies spēkā.
Šis tiesāšanās iznākums nu ir devis arī konkrētus rezultātus - ierāmētais nezināma autora sacerētais tekstiņš Drošības policijas caurlaides telpās ir pazudis, un nu tā vietā ir parādījies patiešām oficiāls dokuments, kurā detalizēti un precīzi aprakstīts, kādas tieši un ar ko pamatotas prasības ir šīs iestādes apmeklētājiem.
Tiesa, kā izriet no dokumenta, Drošības policijā šie noteikumi ir apstiprināti pusgadu pēc tam, kad Drošības policijas darbinieki mēģināja Lato Lapsam inkriminēt to neievērošanu un ignorēšanu. Nekādus komentārus šai sakarā Pietiek no Drošības policijas pagaidām nav izdevies saņemt.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.