Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Otrdien slēgtā sēdē valdība atjaunos SIA Lattelecom un SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) privatizācijas izvērtēšanai izveidoto Ministru kabineta (MK) darba grupu, tajā apstiprinot ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība), finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) un satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS).

Trīs ministru darba grupai tiks dots valdības mandāts izvērtēt, ko darīt ar miljonus vērtajām valstij piederošajām Lattelecom (51%) un LMT (28%) kapitāla daļām – privatizēt vai paturēt valsts īpašumā. Atbilstoši šim uzdevuma MK darba grupai tad arī valdībai būs jāsniedz priekšlikumi, kā rīkoties tālāk.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, nekādu citu lēmumu saistībā ar abos uzņēmumos valstij piederošajām kapitāla daļām valdība otrdien nepieņems.

Sagaidāms, ka, visticamākais, jau jaunā gada sākumā valdības apstiprināta darba grupa tiksies arī ar Lattelecom un LMT otru lielāko līdzīpašnieci, ziemeļvalstu TeliaSonera. Jau septembrī TeliaSonera premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) nosūtīja vēstuli, kurā aktualizēja interesi iegādāties valstij piederošās LMT un Lattelecom daļas. Pēc neoficiālas informācijas, cena, par kādu ziemeļvalstu telekomunikāciju gigants būtu gatavs iegādāties abu uzņēmumu daļas, vēstulē neesot minēta.

Pietiek rakstīja, ka ekonomikas ministrs Kampars nobriedis valdību rosināt izšķirties par valstij piederošo Lattelecom un LMT daļu privatizāciju. Par konkrētiem privatizācijas risinājumiem gan vēl nav diskutēts.

 

Lattelecom un LMT valstij piederošo daļu vērtība pēc jaunākā Dombrovska valdības prezentētā valstij piederošo aktīvu pārskata par 2009. gadu veido aptuveni 326 miljonus latu.

Šī vērtība ir tuva tai cenai – aptuveni pusmiljardam eiro, kādu par abu telekomunikācijas uzņēmumu valsts daļu iegādi premjera Aigara Kalvīša (TP) valdības pilnvaru laikā valstij piedāvāja TeliaSonera. Darījums toreiz nenotika, jo Kalvīša valdība tā arī neizšķīrās ne par to, kā īsti privatizēt LMT un Lattelecom, ne par to, kam ļaut iegādāties uzņēmumu daļas – TeliaSonera vai bijušā Lattelecom vadītāja Nila Melngaiļa kopā ar ASV investīciju kompāniju Blackstone izveidotajai Riga Capital. Kalvīša valdības pēctece, premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība Lattelecom un LMT privatizāciju pārņēma, šefību par to uzņēmās bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (Par labu Latviju), tomēr rezultātu nebija. 

Kopumā Lattelecom un LMT valstij piederošo daļu privatizācija ir bijusi vairāku valdību dienaskārtībā un raisījusi strīdus dažādās koalīcijās. Konkrētas vienošanās un risinājumi līdz šim nav panākti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...