Menu
Pilnā versija

Latvijas mežiem draud pastiprināta izciršana

Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«ba · 24.05.2017. · Komentāri (66)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

ZemkopÄ«bas ministrija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai grozÄ«jumus koku ciršanas noteikumos [1], kas var novest pie Latvijas mežu pastiprinātas izciršanas un vÄ“l lielāka spiediena uz mežu dabas vÄ“rtÄ«bām.

Apspriešanai nodotie grozÄ«jumi ietver galvenās cirtes caurmÄ“ra samazināšanu, t. i., atļauju kailcirtÄ“s cirst tievākus kokus, un kailciršu atļaušanu piejÅ«ras priežu mežos, kur tās lÄ«dz šim bija aizliegtas.

Mežzinātnieku aprÄ“Ä·ini, kas izmantoti kā arguments galvenās cirtes caurmÄ“ra samazināšanai, balstÄ«ti tikai uz ekonomiskiem apsvÄ“rumiem, turklāt analizÄ“ti tikai tie meži, kas nepieder valstij [2]. TomÄ“r šie aprÄ“Ä·ini rāda, ka pÄ“c mežizstrādes intensificÄ“šanas nākamajos desmit gados mežu, kas sasniegs ciršanai atbilstÄ«gu vecumu (vai izmÄ“ru), kļūs mazāk un vismaz nākamajos 230 gados to vairs nebÅ«s tik daudz kā pašlaik.

Galvenās cirtes caurmÄ“ra samazināšana faktiski nozÄ«mÄ“ vecuma, kādā mežu atļauts nocirst, pazemināšanu, jo attiecÄ«go izmÄ“ru koki sasniegs pirms noteiktā ciršanas vecuma. IespÄ“jams, ZemkopÄ«bas ministrija izvÄ“lÄ“jusies formāli atstāt nemainÄ«tu ciršanas vecumu, tāpÄ“c ka tas nozÄ«mÄ“tu grozÄ«jumus Meža likumā, kas bÅ«tu jāpieņem Saeimai. TurpretÄ« ciršanas caurmÄ“ra samazinājumu, kā rāda pieredze, visticamāk, bez bÅ«tiskas pretestÄ«bas varÄ“s izbÄ«dÄ«t cauri Ministru kabinetam.

Mežzinātnieki norāda, ka "ilgtermiņā samazināsies ciršanas apjomi, bet palielināsies to vÄ“rtÄ«ba", taču ZemkopÄ«bas ministrija, izstrādājot grozÄ«jumus un rÄ“Ä·inoties tikai ar saimnieciskajām interesÄ“m, neņem vÄ“rā, kāda vÄ“rtÄ«ba dabā ir veciem, resniem kokiem. Samazinātais ciršanas caurmÄ“rs lielākajā daļā gadÄ«jumu bÅ«s mazāks nekā minimālais izmÄ“rs kokam, kādā dzeņi kaļ dobumus [3] [4]. PiemÄ“ram, lai melnā dzilna izkaltu dobumu, tai nepieciešams koks vismaz 38 cm diametrā, taču plānotie grozÄ«jumi paredz tādu priežu izciršanu, kuras sasniegušas vien 30 cm diametru. Savukārt no melnās dzilnas un citu dzeņu kaltajiem dobumiem ir atkarÄ«gas citas, tostarp Ä«paši aizsargājamas putnu sugas, piemÄ“ram, meža balodis un bikšainais apogs.

Savukārt melnajam stārÄ·im ligzdas bÅ«vei nepieciešami resni koki ar stipriem zariem. VidÄ“jais koka diametrs, kādā melnais stārÄ·is bÅ«vÄ“ ligzdu, ir 56 cm priedei, 46 cm bÄ“rzam un 45 cm eglei [5], bet plānotie grozÄ«jumi paredz šos kokus nocirst jau tad, kad tie ir sasnieguši attiecÄ«gi 30, 25 un 26 cm diametrā.

Kā jau minÄ“ts, pamatojot grozÄ«jumu veikšanu, analizÄ“ti tikai privātie meži, bet, ņemot vÄ“rā to, ka likums visiem ir viens, mainÄ«sies arÄ« valsts mežu apsaimniekošana. Ietekmi uz valsts mežiem ZemkopÄ«bas ministrija nav vÄ“rtÄ“jusi, taču skaidrs, ka, samazinot kritÄ“rijus mežu ciršanai, nākamajos desmit gados palielināsies mežizstrādes apjomi, pieaugs kailciršu platÄ«bas un, ņemot vÄ“rā to, ka mežizstrāde šobrÄ«d atļauta arÄ« putnu ligzdošanas laikā, bojā ies vÄ“l lielāks putnu ligzdu skaits. ŠobrÄ«d LOB vāc parakstus, lai panāktu mežizstrādes pārtraukumu no aprīļa lÄ«dz jÅ«nijam. [6]

Mums nemitÄ«gi tiek apgalvots, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspÄ“jÄ«gi, tātad tā, lai resursu pietiktu arÄ« nākamajām paaudzÄ“m. Ja tā tiešÄm ir, nav nekāda pamata mainÄ«t ciršanas noteikumus un intensificÄ“t mežu izciršanu. Ja tā nav, tad meža nozares priekšstāvjiem bÅ«tu jāatzÄ«st, ka tie lÄ«dz šim sabiedrÄ«bai melojuši, un konstruktÄ«vas sarunas par Latvijas mežu nākotni bÅ«s iespÄ“jamas tikai tad, ja šo lÄ“mumu pieņēmÄ“ju vietā nāks tādi, kas sniedz sabiedrÄ«bai patiesu informāciju un ir ieinteresÄ“ti Latvijas mežu ilgtspÄ“jÄ«gā apsaimniekošanā.

AttÄ“lā - mežs, kas cirsts putnu ligzdošanas laikā, turklāt pavisam netālu (50-100 m) no mazā Ä“rgļa ligzdas. Foto: Jānis Priednieks 

[1] https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/apspriesanas/

[2] D. Dubrovskis, J. KrÅ«miņš, S. DaÄ£is. Galvenās cirtes parametru noteikšana (prezentācija sanāksmei ZemkopÄ«bas ministrijā 18.04.2017.)

[3] https://www.researchgate.net/profile/Ziemowit_Kosinski/publication/

[4] https://www.researchgate.net/profile/Kalle_Remm/publication/

[5] M. Strazds. 2011. Melnā stārÄ·a saglabāšanas ekoloÄ£ija Latvijā. Disertācija. RÄ«ga: Latvijas Universitāte.

[6] https://manabalss.lv/i/969

PārpublicÄ“ts no 

Novērtē šo rakstu:

0
0