Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Arī šogad Sabiedrības integrācijas fonds piešķīris 14 998,70 EUR biedrības “Centrs MARTA” aktivitātēm, kas paredz veidot sabiedrības un lēmējinstitūciju izpratni par sieviešu, jauniešu un bērnu problēmām. Aktivitāšu rezultātā palielināšoties sieviešu skaits, kas vērsīsies pēc palīdzības savu tiesību uz dzīvību un veselību aizstāvībai, un izglītības institūciju skaits, kuras ieviesīs MARTAs piedāvātās darba un apmācību metodes. Kopumā tikšot uzlabota sieviešu un bērnu tiesiskā aizsardzība visā Latvijā.

Izlasot projekta ieceri, var rasties pārliecība, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda piešķirta patiesi cēliem mērķiem un pozitīvie rezultāti tīkami sildīs mūsu sirdis un prātus jau vistuvākā nākotnē. Redzams, ka MARTA ar pilnu pārliecību un sparu gatava realizēt savus mērķus vispirms izglītībā, jau priekšlaikus paziņojot, ka „palielināsies izglītības institūciju skaits, kuras ieviesīs MARTAs metodi darbam ar jauniešiem, lai novērstu vardarbību”. Tādēļ pamatotu interesi raisa MARTAs piedāvātās metodes darbam ar bērniem, kā arī pašas biedrības izpratne par augstāk paustajiem jautājumiem.

MARTAs mājaslapā http://www.marta.lv/ var dāsni iepazīties ar biedrības dokumentiem, darbību un paveikto. Lai gan MARTA jau kopš „Kārļa un Karlīnes” laikiem aktīvi rosās izglītības lauciņā, biedrības statūtos izglītība kā darbības joma nav pieminēta. Tomēr MARTA pastāvīgi spieto ap skolām un jauniešu interešu centriem, lai cēlu saukļu aizsegā aicinātu uz dažādām nodarbībām gan pedagogus, gan bērnus.

Starp daudzajām MARTAs aktivitātēm mājas lapā rodami arī materiāli par darbību ar jauniešiem http://www.marta.lv/marta-darbiba/jauniesu-projekti, kur atspoguļotas dažādas biedrības aktivitātes ar mērķi veicināt cieņu, līderību, toleranci utt. „MARTAs izmantotā neformālās izglītības jeb zēnu un meiteņu grupu metode aizgūta no Skandināvijas valstīm sadarbībā ar Ālandu Miera institūtu. Tā paredz darbu atsevišķās grupās zēniem un meitenēm speciāli apmācītu līderu vadībā.” Uzmanību piesaista minētās metodes ilustrācijai ievietotais video ar nenosakāma dzimuma jaunieti.

„Eiropas Komisijas finansētajā projektā ASBAE (Seksuālās aizskaršanas atpazīšana Eiropā) tapušais praktiskais ceļvedis darbā ar jauniešiem "DARI" latviešu valodā pieejams šeit” (var atvērt saiti uz metodisko materiālu DARI) http://www.marta.lv/docs/1283/2015/Celvedis-DARI.pdf Metodiskā materiāla kreisajā augšējā stūrī ir projekta līdzfinansētāja „ASBAE” logotips ar saiti uz attiecīgo mājas lapu www.asbae.eu. Taču, atverot šo saiti, lasītājs tiek pārvirzīts tālāk – patiesā miesas baudu brīnumvalstī, kur tiek reklamēti seksa pakalpojumi ar daiļām meitenēm. Dodoties tālāk intīmpakalpojumu lapā, apmeklētājam tiek uzdoti arī jautājumi par apņemšanos ievērot konfidencialitāti, nepielietot vardarbību, kā arī lietot prezervatīvus.

Pirmajā brīdī šķiet, ka kāds nelietīgi pajokojis ar dedzīgajām feminisma un sieviešu tiesību aizstāvēm un šai kvēlajai organizācijai nav sakara ar seksa industriju. Tomēr, iedziļinoties MARTAs piedāvātajos materiālos un paustajos viedokļos, viss nostājas savās vietās, un skaidrs, ka saite uz intīmpakalpojumu portālu ir gluži iederīga un pilnībā sasaucas ar MARTAs darbību un vērtībām.

MARTA daudzviet uzsver, ka sabiedrībai, profesionāļiem, pedagogiem nav „pareizās” izpratnes par daudziem jautājumiem un tiek aktīvi piedāvāta palīdzība uzzināt „pareizo” viedokli un kā šo viedokli vislabāk nodot tālāk bērniem.

Šim nolūkam MARTA īsteno arī apmācību seminārus un citus pasākumus, kur gatava dalīties „pareizajā” izpratnē ar interesentiem. Pirms gada MARTAs vadītās meistarklases "Drosme rūpēties!" bijušie dalībnieki, daloties atmiņās par gūto pieredzi, pauž sašutumu. Meistarklase tika rīkota pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem un jauniešiem, lai viņus izglītotu dzimumu līdztiesības un citos jautājumos.

Pasākuma laikā lektore nekautrējās profesionāļiem sniegt klaji tendenciozu informāciju, modelējot dažādas šķietami nevienlīdzīgu attiecību situācijas starp dzimumiem. Vīrieši tika attēloti kā potenciāli varmākas un sievietes, meitenes – kā upuri. Tālāk tika piedāvāts darbs grupās, kur bija jāanalizē konkrēta situācija un jānosaka katras personas vainas pakāpe notikušajā. Stāsts bija par trūcīgu meiteni, kurai 16 gadu vecumā izveidojušās tuvas, arī intīmas, attiecības ar turīgu puisi.

Puisis dodas ilgākā prombūtnē uz ārzemēm. Meitene kādā neformālā pasākumā iepazīstas ar citu turīgu puisi, kuram izstāsta savas skumjas par atšķirtību no drauga un vēlmi apciemot draugu ārzemēs. Taču pastāsta arī to, ka dzīvo kopā tikai ar māti un viņai nav naudas ceļam. Puisis piedāvā apmaiņā pret seksu meitenei naudu ceļam iedot. Par iespējamo darījumu meitene informē māti un saņem vien pamudinājumu rīkoties saskaņā ar pašas izvēli, jo esot jau liela.

Meitene pārguļ ar „labdari”, saņem naudu, aizbrauc pie sava drauga un izstāsta, kā tikusi pie naudas. Puisis no viņas novēršas, jo neatbalsta šādu meitenes rīcību. Nu meitene nelaimīga atgriežas mājās un raudot sēž uz soliņa, kur viņu satiek kāds paziņa. Viņam meitene izstāsta savu bēdu stāstu, un viņš viņai sniedz morālu (turpinājumā nojaušams, ka arī fizisku) atbalstu.

Katrai grupiņai bija it kā netīšām piestiprināta MARTAs darbiniece, kura centās panākt „pareizā” viedokļa formēšanu par vainīgajiem. Izrādās, ka pašas meitenes atbildības notikušajā nav nemaz! Visvainīgākā persona šajā stāstā ir puisis, kurš piedāvāja naudu par seksu. Nākamais vainīgais ir meitenes draugs, kurš novērsās no viņas, jo neatbalstīja šādu rīcību. Māte esot pilnībā pildījusi savus pienākumus, jo uzklausījusi meitu un ļāvusi viņai izlemt pašai. Meitene vispār nav vainojama savā rīcībā, jo ir tikai apstākļu upuris, kas prasa vien atbalstu un sapratni.

Pasākuma dalībnieku iebildumi par pašas meitenes un viņas mātes atbildību tika ar sašutumu noraidīti, skaidrojot, ka tādējādi tiekot sabiedrībā veicināti maldi un upuru vainošana. Ar šādiem un vēl citiem piemēriem MARTA veido bērnu uzskatus par atbildību, saskarsmes normām un robežām.

Interesi raisa arī pašas MARTAs slavinātā metodika zēnu un meiteņu grupu nodarbībām. Pati metodika gan mājas lapā nav pieejama, toties ir pieejams „pētījums” par tās pozitīvajiem rezultātiem. Sarežģītā ceļā tomēr iegūstot un iepazīstot šo metodikas rokasgrāmatu un tajā ietvertos norādījumus, raisās citas pārdomas par šīs metodes patiesajiem mērķiem un iespējamiem rezultātiem, it īpaši ņemot vērā mērķa auditoriju - 13-14 gadus vecus bērnus.

Rokasgrāmatā centrālā uzmanība veltīta tēmām, kas skar dzimumjautājumus, tajā skaitā prostitūciju, seksuālu vardarbību, izvarošanu, pornogrāfiju, gadījuma sakarus, seksuālus sakarus apreibinošu vielu ietekmē u.c.. Sabiedrībā šādi dzimumdziņu apmierināšanas veidi tradicionāli tiek uzskatīti par negatīviem un pat sodāmiem. Tomēr MARTAs piedāvātais tēmu rakurss norāda uz metodikas autoru pozitīvo attieksmi pret iepriekšminētajām parādībām. Arī piedāvājamie uzdevumi un metodes norāda uz to, ka tiek aktīvi veicināta dalībnieku interese un labvēlīga attieksme pret šīm nodarbēm. Bērniem tiek piedāvāti šādi apgalvojumi diskusijām:

„Ja nebūtu prostitūtu, būtu vairāk izvarošanas gadījumu un seksuālās izmantošanas.”

„Kļūt par prostitūtu — tā ir mana aktīva izvēle” (22.lpp).

Arī par pornogrāfiju mudināts runāt visos aspektos maksimāli ilgi, „(...) grupu nodarbībās jāparedz laiks, lai pārrunātu, apspriestu un izvērtētu jautājumus par pornogrāfiju”. (71.lpp)

Jautājumi diskusijas veicināšanai arī norāda uz pamudinošu attieksmi pret pornogrāfiju.

„Kāpēc cilvēki skatās pornogrāfiska rakstura filmas?

Vai labāk skatīties vienatnē vai kopā ar citiem?

Kāpēc cilvēki izvēlas kļūt par pornozvaigznēm? Vai ir kāda atšķirība starp to, ka tu esi zēns vai meitene?

Kā man izturēties pret partneri, kurš negrib skatīties pornogrāfiju, ja es pats/-i to vēlos?”

Savdabīgu ģimenes attiecību modeli iezīmē piedāvātie apgalvojumi diskusijai „Tēvs dēlam/meitai rāda savus pornogrāfiska satura žurnālus”. (67.lpp).

Arī par dzimumdzīves uzsākšanu un attiecību raksturu ir skaidri metodiskie ieteikumi grupu vadītājiem, „Nepārprotami norādi, ka sekss un dzimumakts nav viens un tas pats; ka sekss var būt arī tikai iekāres dēļ, tāpēc, ka gribas; norādi, lai nodarbotos ar seksu, diviem cilvēkiem nav jābūt pārim, viņi pat var nepazīt viens otru, bet galvenais — viņiem abiem ir jāgrib nodarboties ar seksu.” (...) „Laba vai apmierinoša seksa pamatā jābūt abpusējībai; tam nav obligāti jābūt saistītam ar romantisku mīlestību. Svarīgākais, lai abas puses ir vienisprātis, ka vēlas seksu un ir vienojušās par to, kāds tas būs.” (79.lpp) Vairākos metodikā minētajos piemēros attēloti 13-15 gadus veci jaunieši, kuri aktīvi lieto alkoholu un tad nododas seksuāliem sakariem. Šajos stāstos minētās darbības tēlotas kā pašsaprotamas un pat neizbēgamas.

MARTAs mājas lapā pieejamajā metodiskajā materiālā DARI, kur katrā lapā ir iepriekš pieminētā adrese, kas aizved uz pornosaitu, arī ir iekļauti jautājumi, uz kuriem atbildot, veidojas „pareizā” izpratne un attieksmes.

„Cik bieži tu atsevišķi vai kopā ar citiem jauniešiem esi simulējis/-usi dzimumaktu kāda jaunieša priekšā, lai viņu aizvainotu vai apbēdinātu? (132.lp)

Cik bieži esi izmantojis/-usi mobilo telefonu vai internetu, lai:

…mēģinātu nofotografēt kādu jaunieti zem svārkiem vai ar fotoaparātu ielīst viņam biksēs tad, kad viņš to nevēlas? (133.lp)

Cik bieži tu esi rādījis/-usi kādam jaunietim sava ķermeņa intīmās zonas, kad viņš to nevēlas?” (134.lp) Interesanta šajos jautājumos ir piebilde „kad viņš to nevēlas”, netieši norādot, ka šādas darbības citos gadījumos ir normālas.

Vēl starp citām līdzīgi tematiskām aktivitātēm piedāvāta aizraujoša spēle (tie, kas piekrīt, mainās vietām), kuras laikā arī ir nodrošināta „pareizās” attieksmes veidošana bērniem jau no 13 gadu vecuma.

“Visi, kas domā, ka....” (nolasiet apgalvojumu no saraksta), mainās savā starpā vietām.

- Meitenes var nēsāt topiņus ar dziļu izgriezumu vai īsus svārkus.

- Nav nekas traks, ja divi zēni publiski skūpstās.

- Ir tikai normāli, ka zēni pārguļ ar daudzām meitenēm, bet meitenēm gan nevajadzētu daudz seksa partneru.

- Nav nekas traks, ja meiteni interesē gan zēni, gan meitenes.

- Ir tikai normāli, ka zēns pierunā meiteni pārgulēt ar viņu.

- Nav nekas traks, ja cilvēks, kas fiziski ir vīrietis, sevi uzskata par sievieti un vēlas, lai viņu sauktu sievietes vārdā.”

Šie apgalvojumi miksēti ar nedaudz neitrālākiem, lai uzturētu spēles dinamiku un provocētu arī šos apgalvojumus akceptēt. Lieki teikt, ka šādi spēles veidā izteiktie apgalvojumi nav kritiski izvērtējami un bērni neviļus apstiprina savu piekrītošo attieksmi pret izteikto pat tad, ja tam citā situācijā nepiekristu. Taču nepieciešams vien pirmais netīšais solis, lai „pareizā” attieksme uzsāktu savu darbu bērnos.

Ar šādiem un vēl daudziem citiem radošiem paņēmieniem MARTA gatava „apgaismot” jebkuru interesentu vai dalībnieku, kurš kaut netīšām nokļuvis aktīvo sabiedrības pārveidotāju nagos. „Pareizās” domāšanas un uzvedības veicināšanai MARTAi līdzekļi regulāri tiek piešķirti no valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem, atbalsts no valdības jau ilgstoši nodrošināts, un pozitīvā publicitāte jau laicīgi paredzēta. Iluta Lāce arī turpmāk ar žēlīgu sejas izteiksmi stāstīs par prostitūtu grūto likteni un nepieciešamību piešķirt ievērojamus līdzekļus viņu atbalsta programmām, rehabilitācijai un sabiedrības izglītošanas pasākumiem. MARTA turpinās savu ceļu izglītības iestādēs, lai „pareizi” sagatavotu jauno prostitūtu paaudzi un nodrošinātu pilnu sociālo un juridisko aizsardzību likumdošanas līmenī.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...