Pietiek :: Lembergs mēģina ignorēt sakāvi tiesā, rezultātā 87 centus no viņa piedzīs tiesu izpildītājs
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā kā no amata oficiāli atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pēc galīgās sakāves Augstākajā tiesā ir mēģinājis ignorēt tās spriedumu, 87 centus par labu uzņēmējam Aināram Gulbim no viņa piedzīs tiesu izpildītājs.

Janvāra beigās Augstākā tiesa noraidīja Lemberga kasācijas sūdzību lietā, kurā viņš no uzņēmēja Gulbja, kā arī no prokuroriem Ilgas Paegles, Jura Jurisa un Jāņa Ilstera un Latvijas valsts Ģenerālprokuratūras personā sākotnēji – 2009. gada sākumā vēlējās piedzīt vairāk nekā 370 tūkstošus latu.

Politiķis pauda uzskatu, ka viņi publiski izpauduši viņa un telekanāla LNT šefa Andreja Ēķa telefonsarunas saturu, kā arī ziņas, kas saistītas ar Lemberga slimību, veselības stāvokļa diagnozēm un izmeklējumiem.

Telefonsarunas atreferējums līdz ar ievērojamu citas informācijas apjomu bija atrodams Lemberga apjomīgās krimināllietas materiālos, kuri saskaņā ar likumu pirms lietas iztiesāšanas bija izsniegti cietušajiem, tostarp arī Gulbim

Attiecībā uz uzņēmēju Gulbi atstādinātā Ventspils mēra prasības pieteikumā bija minēts: uzņēmēja prettiesiskā darbība esot izpaudusies tādējādi, ka viņš pēc materiālu kopiju saņemšanas esot nodevis publiskošanai Lemberga privātās telefona sarunas atšifrējumu.

Jau pirmās instances tiesa atzina, ka prokurors par savu pienākumu pildīšanu kriminālprocesā nevar būt atbildētājs civillietā: ja Lembergam bijis pamats uzskatīt, ka prokurori, izsniedzot cietušajiem krimināllietas materiālu kopijas, rīkojušies prettiesiski, viņam bijušas tiesības iesniegt sūdzību par prokuroru rīcību, taču tas nav ticis izdarīts.

Tāpat pirmās instances tiesa bija atzinusi, ka neviens Latvijas normatīvais akts neaizliedz nevienam no cietušajiem kriminālprocesā pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas ļaut trešajām personām iepazīties ar cietušajam likumīgi saskaņā izsniegtajiem kriminālprocesa materiāliem.

Līdz ar to Lemberga prasība pret Gulbi par morālā kaitējuma atlīdzināšanu pirmās instances tiesā tika noraidīta, bet tiesvedība viņa prasībā pret trim prokuroriem un Latvijas Republiku Ģenerālprokuratūras personā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu – izbeigta. Sekoja pēc būtības līdzīgs Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas nolēmums – prasību pret Gulbi un valsti noraidīt, bet pret prokuroriem izbeigt tiesvedību.

Taču Lembergs bija iesniedzis arī kasācijas sūdzību – nu jau vairs tikai par to sprieduma daļu, kas paredzēja noraidīt viņa prasību pret uzņēmēju Gulbi un pret Latvijas valsti. Ar neveiksmi beidzās arī šis solis – 27. janvārī Augstākā tiesa pieņēma nepārsūdzamu spriedumu, ar kuru Lemberga prasībā pret valsti tiesvedība tiek izbeigta, bet viņa prasība pret Gulbi tā arī paliek noraidīta.

Augstākā tiesa savā spriedumā arī norādīja, ka nav pamata Lemberga iemaksātās drošības naudas atmaksāšanai, kas saskaņā ar 2014. gada tiesas spriedumu bija 200 latu (nepilni 300 eiro) - līdz ar to atstādinātais Ventspils mērs bija zaudējis ne tikai prāvu, bet arī šo naudas summu.

Viņa zaudējumiem vēl jāpieskaita publiski nezināmie izdevumi par advokāta pakalpojumiem un iepriekšējās instances par labu valstij un Gulbim piedzītie attiecīgi 10,22 lati un 61 santīms.

Tieši šo 61 santīmu jeb 87 eirocentus Lembergs nezināmu iemeslu dēļ neparko nebija vēlējies Gulbim samaksāt labprātīgi, tāpēc 22. februārī tiesa ir izdevusi un nosūtījusi Rīgas apgabaltiesai izpildu rakstu par šīs summas piedzīšanu no oficiāli atstādinātā Ventspils mēra.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...