Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzskatot, ka nav iespējams aprēķināt precīzus zaudējumus, kādi lidostai radušies no kopumā divdesmit 2011. gada septembrī atceltajiem reisiem un, ņemot vēra, ka šis ir bijis tikai piliens uz kopumā 409 togad atcelto reisu fona, Starptautiskā lidosta Rīga gada sākumā atteikusies no cietušā statusa lietā pret bijušo airBalticvadītāju Bertoltu Fliku, kuru Ģenerālprokuratūra nolēmusi saukt pie kriminālatbildības par šo epizodi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

Brīdī, kad izgāzies plāns lidostas valdē iecelt Vienotības līderiem pietuvināto Olitu Augustovsku, tiek apsvērta visas esošās valdes vai atsevišķu tās locekļu atlaišana, kas atvieglotu izmaiņu izdarīšanu amatpersonu sastāvā. Formāli lidostas valdes priekšsēdētāja Alda Mūrnieka prombūtnē atbildi Ģenerālprokuratūrai parakstījis valdes loceklis Agris Balodis un atkārtoti – valdes loceklis Andis Damlics, kuri tādēļ arī nokļuvuši iespējamo atlaižamo sarakstā.

Ģenerālprokuratūra pērnā gada rudenī no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālvajāšanas uzsākšanai saņēma lietu pret bijušo airBaltic šefu Bertoltu Fliku, kurā viņam inkriminēta ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, nepamatoti atceļot vairākus lidsabiedrības reisus 2011. gada 12. un 13. septembrī, tā radot mantisku zaudējumu lielā apmēra. Tiek uzskatīts, ka Fliks par reisu atcelšanu tobrīd lēmis, lai dramatizētu airBaltic finanšu situāciju, tādējādi izdarot spiedienu uz valdību, lai tā pieņem lēmumus saistībā ar airBaltic pamatkapitala palielināšanu jeb, citiem vārdiem, valsts finanšu piešprici tobrīd privātā akcionāra vēl kontrolētajā uzņēmumā. 

Lidostas lēmums nepieteikties par cietušo un neizvirzīt pretenzijas par materiālo kompensāciju neatvieglo Ģenerālprokuratūras pozīciju iespējamajā tiesvedībā pret Fliku. Tāpat zināms, ka nākot atklātībā informācijai par nu jau valsts kontrolēto airBaltic un patieso apmēru, kādā valsts sniegusi netiešo atbalstu lidsabiedrībai, tiesvedība par bijušā privātā akcionāra nodarītajiem zaudējumiem lidsabiedrībai, mazinātu spiedienu uz valdību. Tādēļ lidostas pozīcija nepieteikties par cietušo “Flika atcelto reisu lietā” radījusi neapmierinātību Ģenerālprokuratūrā un valdības aprindās.

Attiecīgs pieprasījums no Ģenerālprokuratūras rakstveidā paziņot, vai Starptautiskā lidosta Rīga piekrīt būt par cietušo kriminālprocesā pret Fliku un iesniegs zaudējumu kompensācijas pieteikumu vai izmantos citas cietušā tiesības, lidostā saņemts pērnā gada 27. decembrī. Lidostas valde 15. janvārī un atkārtoti 4. februārī informējusi Ģeneralprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroru Aldi Punduru, ka lidostai nav pamata tikt atzītai par cietušo un nav pamata izmantot cietušā tiesības.  Atbildes valdes pilnvarojumā parakstījuši valdes locekļi Agris Balodis un Andis Daimlics.

Lidosta nevarot aprēķināt un pieprasīt no aviokompānijām iespējamos neiegūtos ieņēmumus sakarā ar aviokompāniju reisu atcelšanu, jo lidostai neesot iespējams iegūt precīzu informāciju par iegādāto aviobiļešu skaitu, pasažieru skaitu, kā arī transfēra pasažieru daudzumu, tādējādi noteikt precīzu iespējamo neiegūto ieņēmumu apmēru, atbildē Ģenerālprokuratūrai, kas nosūtīta arī Satiksmes ministrijai, pamato lidostas valde.

Lidosta savā lēmumā par cietušā tiesību neizmantošanu “Flika atcelto reisu lietā” atsaucas uz Civillikuma 1787. pantu, kas noteic, ka aprēķinot atrauto peļņu, nav jāņem par pamatu tikai varbūtības, bet nedrīkst būt šaubu vai vismaz jābūt pierādītam, ka zaudējums nodarīts. Lidosta arī atsaucas uz Krimināllikuma 97. panta pirmo daļu, ka cietušajam jāpiesaka kaitējuma apmēru.

Lidosta savu lēmumu papildus argumentē arī ar faktu, ka 2011. gada septembrī dažādu iemeslu - laika apstākļu, tehnisku problēmu un citu ķibeļu dēļ - tika atcelti nevis 20, bet 42 reisi, bet kopumā togad – 409 reisi. No statistikas par 2011. gadā atcelto reisu skaitu pa mēnešiem redzams, piemēram, ka jūnijā atcelti 60 reisi. Jūnijā tālaika ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) intervijā Rietumu radio paziņoja, ka airBaltic draud maksātnespēja, un toreiz zaudējumu radīšanu lidsabiedrībai politiķim pārmeta Fliks.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...