Lidostas zaudējumi saistībā ar „Ryanair” lietu patiesībā pārsniedz četrus miljonus eiro
PIETIEK21.03.2016.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Starptautiskās lidostas Rīga kopējie zaudējumi saistībā ar tā saukto Ryanair lietu ir lielāki nekā aizvadītās nedēļas nogalē publiski nosauktie 1,57 miljoni eiro plus vēl vairāk nekā divi miljoni eiro, - patiesā summa pat pārsniedz četrus miljonus eiro, liecina Pietiek rīcībā esošā lidostas un advokātu sarakste.
Kā izriet no šīs sarakstes, zvērinātu advokātu biroja Raidla, Lejiņš & Norcous (kas par lidostas pārstāvēšanu šajā tiesvedībā saņēmis vismaz 261 869 eiro) pārstāvis Uģis Zeltiņš lidostas Juridiskā departamenta direktori Laumu Jenču oficiāli informējis, ka ar šķīrējtiesas spriedumu piespriestā summa, kas jānomaksā lidostai, var sasniegt 2,05 miljonus eiro.
Šī summa sastāv no šķīrējtiesas atzītajiem Ryanair zaudējumiem 802 000 eiro apmērā, aviokompānijas pieprasītajiem 1,18 miljoniem eiro – šķīrējtiesas procesa izmaksām, kā arī sīkākiem Ryanair izdevumiem. Turklāt lidostas zaudējumiem jāpieskaita vēl vairāk nekā 2 miljoni eiro, ko tā uzskatīja par Ryanair parādu par aeronavigācijas pakalpojumiem, - arī šajā jautājumā šķīrējtiesa lēmusi par sliktu lidostai.
Ilgāku laiku Starptautiskās lidostas Rīga nolīgtie juristi - zvērinātu advokātu birojs Raidla, Lejiņš & Norcous par Londonas šķīrējtiesā 2014. gada pavasarī zaudēto lietu pret Ryanair apgalvoja, ka izdevumi Latvijas pusei tikai teorētiski draudot ar 802 000 eiro zaudējumu kompensāciju, ko pielēmusi šķīrējtiesa.
Sākotnēji biroja advokāts Uģis Zeltiņš, kurš bijis iesaistīts šajā un citās lidostas tiesvedībās, ziņu aģentūrai publiski apgalvoja, ka Ryanair Latvijas tiesās vēl nav prasījis Londonas šķīrējtiesas nolēmuma izpildi un, kad tas notiks, tiesa vēl varēšot piekrist vai nepiekrist tā izpildei.
Taču nu tikai lidostas sūdzība Eiropas Komisijai par to, ka Ryanair varētu būt saņēmusi nelikumīgu valsts pabalstu, ir devusi atelpas brīdi, jo Rīgas rajona tiesa ir apturējusi tiesvedību par sprieduma izpildi. Taču, tikko Eiropas Komisija beigs izmeklēšanu, nāksies maksāt. Savukārt divu miljonu parāds jau ir zaudēts neatgriezeniski.
Šiem vairāk nekā četriem miljoniem eiro vēl ir jāpieskaita milzīgās summas, ko no lidostas ir saņēmis advokātu birojs Raidla, Lejiņš & Norcous, kurš iepriekš atpazīstamību jau guvis sakarā ar piesaistīšanu valstij piederošo bankas Citadele akciju pārdošanas līguma izstrādē.
Jau 2012. gada novembrī lidostas Rīga valde izlēma par 284 574 eiro vērta līguma slēgšanu ar Raidla, Lejiņš & Norcous par juridiskās palīdzības pārstāvību tiesas lietā pret Ryanair saistībā ar 2004. gada 23. jūlijā starp Ryanair un lidostu noslēgto līgumu.
Milzīgas summas lidostai izmaksājuši Raidla, Lejiņš & Norcous pakalpojumi arī citās ar Ryanair tiesvedību saistītās lietās, kur lidosta vai Ryanair tikuši pieaicināti kā trešās personas. Piemēram, 2013. gada martā lidostas valde lēma par 42 686 eiro vērta līguma slēgšanu ar šo advokātu biroju par lidostas juridisko pārstāvību airBaltic prasībā pret lidostu ar trešo personu Ryanair par zaudējumu piedziņu.
Vēl iepriekš - 2012. gada februārī - lidostas valde lēma par Raidla, Lejiņš & Norcous pieaicināšanu juridiskai palīdzībai civillietā starp Ryanair un VAS Latvijas Gaisa satiksme, kurā lidosta Rīga ar tiesas lēmumu bija pieaicināta kā trešā persona. Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo informāciju advokātu birojs par šo tiesvedību saņēmis 35 597 eiro.
Latvijas valsts Starptautiskās lidostas Rīga personā 2014. gadā zaudēja Londonas šķīrējtiesas prāvā pret Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair, un jau tad bija skaidrs, ka tā būs spiesta kompensēt 802 000 eiro zaudējumus, kā arī tiesāšanās izdevumus Londonā un Rīgā. Tāpat šķīrējtiesa piekrita, ka Ryanair nebija jāmaksā papildu maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem.
Šie notikumi tradicionāli tiek saistīti ar kādreizējā satiksmes ministra Ainara Šlesera izdarīto politisko spiedienu, vēloties panākt Ryanair ienākšanu Rīgas lidostā un par to solot dažādus labumus. Tiesa, šis spiediens formālos dokumentos tā arī nav parādījies, - kā redzams no Pietiek šodien publicētā līguma fragmenta (attēlā), uz tā redzami dažādi paraksti, taču Šlesera paraksta gan nav.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.