Līdzīgas situācijas veidojas tūkstošiem Latvijas objektu un ēku
Ingus Ozoliņš24.11.2013.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
2012.gada sākumā arī man bija iespēja nedaudz iepazīt šo objektu un tā tehniskās īpatnības. Bijām no būvniekiem un ēkas īpašnieka neatkarīga ekspertu komanda, kura iepazinās ar objektu un tā tehniskajām īpatnībām, sagatavojot nelielu tehnisko atskaiti par objektu, objektā izbūvētajām inženiertehniskajam iekārtām, to risinājumiem...utt,
Diemžēl padziļinātu izpēti neveicām, veicām, tā teikt, tikai vizuālu apsekošanu visam, ko var redzēt un pārbaudīt. Nekomentēšu ēkas konstruktīvo daļu, jo neesmu kompetents šajā sfērā un tādas pieredzes man nav, bet, runājot par lietus ūdens novadīšanu no Maximas ēkas jumta, jau toreiz, 2012.gada sākumā konstatēju ļoti būtiskas nepilnības dažām no jumta ūdens piltuvēm, kuras atrodas uz veikala telpu jumta.
Dažas no tām bija pilnas ar oļiem jo aizsargsietiņi, kuri tās pasargā no svešķermeņu iekļūšanas piltuvēs bija kaut kādā veidā pārvietoti tālāk no piltuvēm, līdz ar ko oļi bija sabiruši jumta notekās, nobloķējot ūdens drenāžas sistemu.
Ar sevis rakstīto informāciju nekādā veidā nevēlos kādu apvainot šobrīd neizdarībā vai kā tamlīdzīgi, bet, manuprāt, šī lietus ūdens drenāžas sistēma, ņemot vērā objekta tehniskās īpatnības, šim objektam ir ļoti svarīgs faktors, lai neveidotos papildus neparedzētas slodzes no lietus ūdens uz veikala telpu jumta konstrukcijām.
Iespējams, šo noteku un cauruļvadu tīrīšanas darbi pēdējā gada laikā tika veikti, šāda informācija man nav pieejama, bet noteikti šādus darbus ir bijis nepieciešams veikt. Šī fakta konstatāciju arī ir iespējams daļēji pārbaudīt, bet nu tas droši vien lai paliek ekspertu rokās, kuriem uzticēts šīs grūtais darbs.
Manuprāt, šai traģiskajā situācijā ir [vainojams] vairāku nepilnību un sakritību kopums, no kurām, iespējams, viena ir manis pieminētā, kuras rezultātā ir notikusi šī milzīgā traģēdija, par kuru atbildība galvenokārt jāuzņemas ēkas īpašniekam un būvniekiem, un, manuprāt, vismazāk telpu apakšnomniekam, šajā gadījuma Maxima veikalam.
Zinot šī brīža situāciju valstī, ka ēku īpašnieki un attīstītāji novirza ļoti mazus finansiālos līdzekļus un cilvēku resursus ēku tehniska stāvokļa un iekārtu uzturēšanai, attiecīgi līdzīgas situācijas veidojas tūkstošiem Latvijas objektu un ēku, kuros - mazāk apdraudošas, kuros - vairāk, bet tā ir realitāte.
Diemžēl šis audits un slēdzieni tika gatavoti ne šīs ēkas īpašniekam, un šaubos, vai viņš tos ir saņēmis un iepazinies. Vispār šai sakarā ir ļoti daudz ko teikt un stāstīt bet šai momentā nespēju visu loģiskā secībā atrakstīt un izklāstīt, jo ir notikusi neaptverama traģēdija.
Galvenais, ko vēlos teikt, ka valstī izveidojušās ekonomiskās situācijas dēļ ēku tehniskās apkalpošanas sfērā ir ļoti daudz nepilnību un paviršību, kuras ir radījusi tieši ekonomiskā situācija un nekas cits. Uzņēmumi veic darbus apkalpošanas darbus nepilnīgos apjomos un nekvalitatīvi, Un situācijā ir vainojams nekas cits kā cilvēku nekompetence veikt šos darbus un zemais atalgojums!!!
Izdarot gala secinājumus, pamatu pamatos jau pati valsts vara ir līdzvainojama pie šīs traģēdijas sekām.
Izsaku visdziļāko līdzjūtību šīs traģēdijas upuriem un tuviniekiem un citiem līdzcilvēkiem...
Pārpublicēts no facebook.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
