Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Centrālāzijas ziņu portāls Centr-1 publicējis garu videoierakstu – uzbeku uzņēmēja Akbara Abdullajeva liecības Ukrainas galvaspilsētas Kijevas tiesā. Šīm liecībām var būt nozīmīga loma Latvijā notiekošajās tiesvedībās tā sauktajā „Gulami viesnīcu lietā”: uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami pretinieki šajā strīdā par vērtīgiem Vecrīgas īpašumiem un kapitāldaļām pamatojas uz to, ka Abdullajevs esot nodevis savus īpašumus Latvijas uzņēmējam Uldim Skudram, taču nu no uzbeku uzņēmēja liecībām izriet, ka nekādus dāvinājumus viņš šajā laikā nav varējis veikt, jo sēdējis uzbeku specdienestu pagrabā pilnīgā izolācijā, ticis spīdzināts un savus īpašumus bijis spiests novēlēt Uzbekistānas valstij.

Par šo lietu Pietiek informējis jau vairākkārt, tostarp aprakstot arī mēģinājumus šo strīdu risināt ar krimināltiesiskām metodēm un prokurores Līgas Ozoliņas neveiksmīgos, tagad arī otrās instances tiesas noraidītos centienus strīdīgo Vecrīgas viesnīcu vienkārši tāpat, bez tiesas sprieduma atdot strīdīgo Vecrīgas viesnīcu vienai no strīdā iesaistītajām pusēm, kas turklāt saistīta ar viņas bijušā vīra kompanjonu klientu interesēm.

Savukārt pirms gada – 2016. gada janvāra beigās Pietiek publicēja kāda labi informēta lasītāja aprakstu par to, kā Uldis Skudra sākotnēji strādājis par ierindas darbinieku Hansabankā, tad iekārtojies darbā pie Gulami, kopā ar viņu devies arī braucienos uz Uzbekistānu, pēcāk saņēmis Gulami rekomendāciju Abdullajevam, kurš aizvien biežāk sācis izmantot Skudras pakalpojumus.

„Kamēr Akbars A. nebija Latvijā, U.Skudra lietoja visu Akbara A. kustamo un nekustamo īpašumu kā savējo. Turklāt lietoja ne tikai U.Skudra, bet arī viņa sieva. Pat rīkoja lielas ballītes citiem saviem paziņām lielajā mājā Kāpu ielā, Jūrmalā. Tāpat arī izmantoja automašīnu Mercedes Benz un Bentley, kā arī dzīvokli Rīgā, Kuģu ielā. (..)

2012.gadā Akbaram A. sākās politiskas problēmas, par ko informācija nonāca arī līdz U.Skudram. U.Skudra nolēma, ka tā ir viņa zvaigžņu stunda, un sāka pret G.Gulami lielu kampaņu caur tiesībsargājošām iestādēm un tiesu instancēm Latvijas teritorijā attiecībā uz objektiem, kas piederēja G.Gulami un Akbaram A., uzrādot pilnvaras, kuras jau no paša sākuma tika sagatavotas uz U.Skudram pazīstamu cilvēku vārdiem, kā arī uz viņa advokātu vārdiem,” – šādi labi informētais Pietiek lasītājs aprakstīja notikušo.

Pirms gada tie bija tikai apgalvojumi, savukārt nu publiskotās Abdullajeva liecības Kijevas tiesā netieši apliecina šo versiju, - kā izrādās, laikā, kad uzbeku uzņēmējs it kā pilnvarojis Skudru rīkoties ar savām īpašuma daļām, viņš patiesībā atradies pilnīgā izolācijā un ticis spīdzināts, lai piespiestu nodot īpašumus Uzbekistānas valstij.

Iespēja, ka šādos apstākļos Uzbekistānas specdienestu pagrabā būtu ieradies kāds uzņēmējs no Latvijas, lai saņemtu Skudras pilnvarojumus attiecībā uz īpašumiem, ko ir vēlējušies iegūt Uzbekistānas dienestu pārstāvji, šķiet faktiski neiespējama.

Pietiek šodien publicē nedaudz saīsinātu Abdullajeva Kijevas tiesā sniegto liecību atreferējumu:

„2012.gadā es aizbraucu no valsts, jo mani brīdināja, ka pret mani ir valsts pasūtījums. Man piederošajās fabrikās visus vadītājus un grāmatvežus vienā dienā iesēdināja. Es aizbraucu no valsts, jo pret mani bija valsts pasūtījums. Es aizbraucu, un trīs mēnešus biju ārzemēs. Manus cilvēkus spīdzināja.

Pēc trim mēnešiem es atgriezos. Un man pateica – vai nu tu strādāsi ar mums, vai arī turpināsim tevi iesēdināt un spīdzināt. Es teicu, ka darīšu visu, ko vajag darīt. Man pateica, lai nododu visas lietas, kas man ir. Tās ir viesnīcas, kuras cēlām, mājas, man bija īpašumi ārzemēs, tas viss bija redzams dokumentos. To visu man gribēja atņemt.

Es sāku visu atdot. Man sāka pieprasīt 400 miljonus dolāru. Es jautāju – no kurienes tāda summa. Viņi teica – tavi direktori sniedza tādas liecības. Pēc kāda laika sāka jau prasīt 800 miljonus. Es prasīju – no kurienes tagad tā summa? Es neko nevarēju pierādīt.

Mani pratināja prezidenta administrācijā pagrabā, fiziski un morāli ietekmēja. Es teicu – es varu visu atdot, man neko nevajag. No augšas pasūtījums. Es teicu – viss, es visu atdodu. Man visu konfiscēja, piespieda visu atdot. Es parakstīju dokumentu, ka visu atdodu valstij – rūpnīcu akcijas, viesnīcas, firmas ārzemēs, viss tika atdots valstij.

Tā nauda, kas bija legāla Uzbekistānā, viņi nevarēja to paņemt. Viņi mani aizveda uz banku, lika visu izņemt skaidrā naudā un atdot drošības dienestam. Es izņēmu naudu un atdevu tiem cilvēkiem. Tas viss vilkās pusotru gadu.

Tad mani ieslodzīja pagrabā. Uzvilka man masku, uzlika roku dzelžus un iemeta pagrabā, trīs kvadrātmetrus lielā telpā. Es tur biju 95 dienas. Es neko nevarēju nedz saņemt, nedz nodot. Atnāca drošības dienests un mani fiziski sita. Septiņas dienas nedeva ēst. Tas viss ir dokumentos, mēs to visu rakstījām.

Es jautāju – ko jums no manis vajag? Viņi teica, ka vēl to mantu, kas ir maniem radiniekiem. Es teicu, labi, es viņiem pateikšu. Man iedeva telefonu, es zvanu meitai, es saku – atdodiet visas tās mantas, es šeit nevaru. Man veica kaut kādas injekcijas. Es piezvanīju radiniekiem, viņi teica, ka visu atdeva valstij, valsts visu pārrakstīja.

2014.gadā mani izlaida. Uz piecām dienām. Es iznācu ārā, nevarēju nostāvēt uz kājām, es atrados krēslā, es nevarēju nostāvēt kājās. Mani aizveda mājās un vienkārši atlaida. Pēc kāda laika mani atkal izsauc. Es prasu – kas man tālāk jādara? Viņi saka – tev ir ārzemju firmas, kuras no tevis kādreiz nopirka. Es saku – es nevaru atdot, tie ir sveši cilvēki, Krievijas iedzīvotāji. 2014.gadā drošības dienests savāca to grupējumu. Un mani spīdzināja un pratināja.

Es šeit nevaru izstāstīt, par ko mani pratināja, jo šeit ir videokameras, bet to es izstāstīšu imigrācijas dienestam. Kad es biju pagrabā, mani pratināja par šiem cilvēkiem. To grupu savāca.

Pēc kāda laika atkal mani izsauc, drošības dienests atkal mani iesēdina. Es saku – es taču visu atdevu. Viņi saka – nē, ir pavēle no augšas tevi iesēdināt. Es sēžu mēnešus ar vēl vienu cilvēku, kas bija drošības dienesta cilvēks, viņš radīja psiholoģisku spiedienu, lai es tur nevarētu uzturēties. Es ar viņu sēdēju deviņus mēnešus.

Tajā laikā notika tiesa, man atveda dokumentus un liek parakstīt. Es jautāju – vai drīkst izlasīt? Viņi jautā – vai tu aizmirsi, kas bija pirms trim mēnešiem? Es saku – viss skaidrs, parakstu. Es parakstīju kaut kādus dokumentus, bet pats neko nezināju. Pilsētas tiesa izskata. Advokātu pie mani neielaida. Man saka – tā ir pavēle no augšas, tevi vienalga iesēdinās.

Sākās tiesas process. To visu vilcināja. Mani visu laiku sēdināja pagrabos, norobežoja no citiem cilvēkiem. Lai nekāda informācija neizietu. Es visu laiku biju izolētos pagrabos. Tiesnesis saka – tā, tev šodien jāizvirza apsūdzība. 15 gadi. No augšas pavēle. Es nesaprotu, kā tā var būt, viņi saka, viss, pavēle no augšas, 15 gadi. Tā arī izdarīja.

Saka – ekonomiskais pants, laupīšana. Man inkriminēja nodokļu nemaksāšanu, laupīšanu, tas viss tika apmaksāts. Tiesnesis saka, ka man jāsamaksā sods 400 minimālie nodokļi. Ieslodzījuma nav. Bet pēc panta 13 gadi. Es prasu – kā, tas ir par kukuļņemšanu amatpersonai. Viņi saka – pavēle no augšas. Man vēl inkriminēja nelikumīgu valūtas glabāšanu. Valūta ir visiem cilvēkiem, tad jau visi jāiesēdina.

Kopā man iedeva 15 gadus. Mani nogādāja zonā. Es tur sēdēju savu termiņu. Pēc deviņiem mēnešiem atkal atnāk un atkal saka to pašu. Pēc diviem gadiem viņi saka – viss, mēs tevi izlaižam. Bez manis, bez advokāta notika kasācijas tiesa. Tiesnesis saka, es sajaucu 210.pantu, viņam ir 168.pants. tā ir krāpšana. Pēc 168.panta var dot sešus gadus. Viņiem nav tiesību man dot sešus gadus. Ja tu atmaksā naudu, ko esi ieguvis krāpniecības ceļā, viņi nevar iesēdināt. Tā rakstīts kriminālkodeksā. Es nosēdēju liekus gadus, man neviens neticēja.

Un tad mani vienkārši atlaiž ar dokumentiem. Es izeju un ar to vilka biļeti saņemu pasi. Legālu pasi, kuru jūs tagad redzat. Man ir viena pase, nevis divas. Ja jūs uzmanīgi paskatīsieties, tā ir viena un tā pati pase.

Ja es tagad aizbraukušu uz Uzbekistānu, es nomiršu. Mani vispirms spīdzinās un pēc tam nogalinās. Tādēļ es vēlos jūs lūgt, godājamais tiesnesi, lai jūs pret šo lietu izturaties ar izpratni…”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...