Iesaki rakstu: 
Savāds un grūti saprotams laiks. Grūti tulkojamas vārda brīvības un trauslās dzīvības laiks. Atriebība atkal gājusi ar lodi pret vārdu. Izlijušas asinis. Francija un tai solidārā pasaule sēro un protestē. Bet jāmeklē saskares punkti, kas palīdz saprast.
Es saprotu, ka lode ievaino, nogalina. Es saprotu, ka arī vārds ievaino, nogalina. Arī karikatūra ir vārds. Kas pasmej humorā un paņirdz ļauni. Mediji un daudzi, kam nav slinkums, tagad muldas par balansu. Kam ar ko jābūt tai līdzsvarā? Labajam ar ļauno? To es nesaprotu.
Es saprotu, ka ļaunajam nav vietas nekur - ne labajā, ne sliktajā. Nekur! Ne lodē, ne vārdā! Ja vārds ievaino un nogalina tāpat kā lode, tad tik smagā apsūdzībā pret vārdu jāvēršas ar likumu. Tāpat kā pret lodi. Un tādi likumi, kas paredz atbildību ne tikai par lodi, bet arī par vārdu, ir katrā tiesiskā valstī. Tiesiskā valstī vainas vai bezvainas verdiktu pasludina tiesa. Nevis dzīvību pļaujoša lode. Nevis vārda brīvību graujošs vārds.
Karikatūra vai cita veida ironija, sarkasms var atļauties visu ko, ja nepazaudē cilvēcības šarmu. Arī paņirgt var neaizvainojot. Tas, ka visas (!) reliģijas pelnījušas slānīšanu, ir fakts, bet - nepazaudējot to patiesību, ka starp dažādo ticību avīm ir arī godīgi un arī fanātiski ļaudis, kas mīl savu Dievu un dievina savu garīgo līderi, kura ģīmi neklājas izzīmēt kā viepli, kas nēsā pasaules ļaunumu... Jo, kur ir ļaunums, tur ir karš. Un karā vairāk mirst nevainīgu kā vainīgu...
Rietumu demokrātija nedrīkst glorificēt un visā attaisnot vārda brīvību. Tai jāmācās sarunāties arī ar pēdējo muļķi un draņķi tā iemesla dēļ, lai nelītu asinis. Un jāatbild sirdsapziņas tiesā, kurš kuru kariķē vairāk un ļaunāk? Redzams, ka iegrieztais karuselis pārslēdz ātrumu nevis sarunu, piebremzēšanas, bet ekspansijas virzienā. Un tad nu atkal no stūriem snaikstās lodes, kuras ir par stulbām, lai meklētu saprašanu, bet pār mēru uzvilktas, lai atraidītu labi pasniegtu ieganstu...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.