Iesaki rakstu: 
Leonīda Loginova vadītā Rīgas brīvostas pārvalde cietusi sāpīgu zaudējumu administratīvajā tiesā, - kaut arī tā līdz šim izdarījusi visu iespējamo, lai no brīvostas izspiestu igauņu PKL Flotes velkoņus, tiesa uzdevusi pārvaldei mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas nodrošināt, ka ar AS PKL Flote ir noslēgts līgums ar termiņu uz pieciem gadiem par atļauju uzņēmumam veikt velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostā, nepiemērojot brīvās zonas režīmu.
Kā jau ziņots, pēc tam, kad Andra Amerika vadītā Rīgas Brīvostas valde un Loginova vadītā Brīvostas pārvalde pērn faktiski izmeta no ostas velkoņu uzņēmumu PKL Flote, kas konkurēja ar pašas brīvostas īpašumā esošajiem velkoņiem, sākās ilgstošs strīds.
PKL Flote velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā līdz 2010. gada beigām sniedza saskaņā ar noslēgtu līgumu, kuru 2010. gada novembrī Brīvostas valde nolēma nepagarināt. Šis Rīgas Brīvostas pārvaldes lēmums, kuram nebija minēts pat nekāds formāls pamatojums vai argumenti, bija īpašs ar to, ka jau iepriekš Konkurences padome bija atzinusi līdzīgu pārvaldes lēmumu par nelikumīgu un par to noteikusi pārvaldei iespaidīgus sodus.
Kad ar pagājušā gada 21. jūnija Administratīvās rajona tiesas lēmumu PKL Flote atguva tiesības sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā, jo tiesa uzlika Brīvostas pārvaldei par pienākumu noslēgt pagaidu līgumu ar uzņēmumu par velkoņu pakalpojumu sniegšanu, kamēr lieta tiek izskatīta pēc būtības, Loginovs atrada veidu, kā vismaz atlikt nevēlamā līguma slēgšanu ar viņam un Amerikam nevēlamo uzņēmumu.
Šajā laikā Brīvostas pārvalde izmēģināja vēl vienu veidu, kā izvairīties no nepieciešamības atkal ielaist ostā velkoņu uzņēmumu, - tā par Administratīvās rajona tiesas lēmumu vērsās ar blakussūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Loginova vadītā iestāde mēģināja tiesai pierādīt, ka pirmās instances tiesa nepareizi traktējusi Rīgas brīvostas likumu, jo patiesībā tiesa vispār nevarot uzlikt par pienākumu Loginovam slēgt publisko tiesību līgumu, - līdz ar to tiesas lēmums par pagaidu noregulējumu, ar kuru Brīvostas pārvaldei vismaz uz laiku jāatļauj PKL Flotei darbība Rīgas ostā, esot nepareizs.
Tāpat Loginova vadītā iestāde norādījusi – tā, „izmetot” PKL Floti no ostas, neesot pieļāvusi „acīmredzamu vienlīdzības principa (diskriminācijas aizlieguma principa) pārkāpumu, jo šādi līgumi netiek slēgti arī ar citām privātām komercsabiedrībām, jo minēto pakalpojumu nodrošina pati Rīgas brīvostas pārvalde”.
Tomēr arī šis mēģinājums neizdevās – Administratīvā apgabaltiesa kā nepamatotus noraidīja visus Rīgas Brīvostas pārvaldes argumentus un tās blakussūdzību pilnībā noraidījusi.
Iepriekš PKL Flotes direktors Valērijs Ignatovs konflikta cēloņus Pietiek skaidroja šādi: „Mūs nemīl Loginovs, jo mēs apstrīdam savas tiesības uz biznesu, jo mēs tiesājamies. Un, cik mums ar ostu ir ierosinātas prāvas, tās diezgan veiksmīgi virzās. Mēs vairākas lietas esam uzvarējuši. Kad mēs masu informācijas līdzekļiem, mūsu aģentiem, mūsu klientiem sakām, ka esam uzvarējuši kārtējo lietu, mums saka, ka mums to nepiedos, mūs beigās iznīcinās.
Pirmais mēģinājums bija pirms pusgada, kad osta atsūtīja vēstuli, ka mūsu līgums tiek pārtraukts ar 1. jūniju. Tad juristi viņiem bija apskaidrojuši, ka Konkurences padome to neatbalstīs, labāk lai pagaida pusgadu, tad licence beigsies, bet līgumu pagarināt piespiest neviens nevar. Pēc tam atsūtīja vēl vienu vēstuli, kurā minēts, ka tā vēstule, kurā minēts, ka licence tiek atsaukta, tiek atcelta. Un mēs pirms pusgada pieņēmām, ka šāda situācija varētu rasties, ka licenci nepagarinās...”
Saskaņā ar firmas.lv datiem a/s PKL Flote līdzīgās daļās pieder SIA PKL Holding un SIA Ostas flote (kaut precīzs akcionāru saraksts Uzņēmumu reģistrā nav noskaidrojams). Pirmajā no šiem uzņēmumiem 71,5% pieder Igaunijas a/s PKL, bet 28,5% - SIA SM Group, kuras īpašnieki ir četras mazpazīstamas fiziskās personas no Latvijas un tā pati igauņu a/s PKL. Savukārt Ostas flotē divi lielākie īpašnieki ar kopumā 97% kapitāldaļu ir Ventspils tranzītkaros iesaistītās ārzonas kompānijas Beleggingsmaatschappij Geit B.V. un Beleggingsmaatschappij Geit II B.V.
Pietiek šodien publisko pilnu jaunāko administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru Loginova vēlmes izspiest no ostas PKL Floti atzītas par prettiesiskām. Tiesa, gaidāms, ka arī ar to tiesāšanās vēl nebeigsies, - šo spriedumu Brīvostas pārvaldei vēl ir iespējams pārsūdzēt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
