Pietiek :: LTV vēlas novilcināt pērn izmaksāto prēmiju, balvu un piemaksu atklāšanu - nesaprotot, ko tiek prasīts atklāt
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Latvijas Radio vadība jau paziņojusi, ka pērn nekādas papildu piemaksas nav saņēmusi, Latvijas Televīzijas (LTV) vadība vēlas, cik iespējams, novilcināt pērn tai izmaksāto prēmiju, naudas balvu un piemaksu atklāšanu, - noderīgs izrādījies pat arguments, ka par finansēm atbildīgais LTV valdes loceklis Sergejs Ņesterovs (attēlā) nesaprotot, kāda tieši informācija tiek pieprasīta.

Atklātībā nākot aizvien jaunām neskaidrībām saistībā ar sabiedrisko mediju finansējumu un tā izlietojumu, Pietiek pārstāvis jau februāra beigās vērsās LTV ar šādu oficiālu informācijas pieprasījumu:

„Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no VSIA Latvijas Televīzija šādu informāciju par katru no personām – uzņēmuma valdes un administrācijas darbiniekiem (Ivars Belte, Sergejs Ņesterovs, Ivars Priede, Inga Doveika, Jana Semjonova, Iveta Elksne, Iveta Lepeško, Nora Zeibote, Dace Jansone, Aelita Švītiņa, Arnis Šeibe) –, kas 2016. gadā laikā no 1. janvāra līdz 31. decembrim no VSIA Latvijas Televīzija ir saņēmusi prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma: personas vārds, uzvārds, ieņemamais amats, attiecīgās izmaksas lielums, izmaksas datums, prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojums, persona, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.

Tāpat vēlos saņemt no VSIA Latvijas Televīzija šādu informāciju par katru no iepriekš minētajām personām, attiecībā uz kurām 2016. gadā laikā no 1. janvāra līdz 31. decembrim VSIA Latvijas Televīzija ir pieņemts lēmums par prēmijas, naudas balvas vai piemaksas piešķiršanu ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma: personas vārds, uzvārds, ieņemamais amats, attiecīgās prēmijas, naudas balvas vai piemaksas lielums, lēmuma par piešķiršanu datums, prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojums, persona, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.”

Taču pēc ilgākām pārdomām LTV valdes loceklis Ņesterovs ir oficiālā atbildē paziņojis, ka viņš... nesaprotot, kāda tieši informācija no Latvijas Televīzijas tiek prasīta. „Iepazīstoties ar Jūsu informācijas pieprasījumu, konstējām [tā tekstā], ka Jūsu vēstules pirmajā un otrajā rindkopā izteiktais informācijas pieprasījums pēc būtības ir vienāds (skatīt pielikumā pievienoto Jūsu vēstules kopiju). Līdz ar to, nav skaidrs, tieši kādu informāciju Jūs esat vēlējies iegūt. Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzam Jūs precizēt, kādu tieši informāciju Jūs vēlaties saņemt?” raksta LTV valdes loceklis.

Pašlaik LTV ir nosūtīts jauns informācijas pieprasījums, kas atkal adresēts LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un kurā, atkārtoti uzskaitot pieprasīto informāciju par LTV vadības pērn saņemtajām papildu piemaksām, norādīts: „Valsts kapitālsabiedrībās, kurās valda labas pārvaldības principi, lēmumi par ārpuskārtas izmaksām parasti netiek pieņemti vienā dienā ar konkrētās izmaksas veikšanu. Pieņemot, ka atsevišķos gadījumos šādi principi tiek ievēroti arī VSIA Latvijas Televīzija, informācijas pieprasījumā ir pieprasīts par katru izmaksu minēt gan piešķiršanas, gan izmaksas datumu.”

Vienlaikus tagad LTV pieprasītas arī ziņas par Ņesterova valsts valodas zināšanām: „Tā kā minētā S. Ņesterova vēstule vienlaikus rada bažas par nepietiekamām valsts valodas zināšanām, kas šādā atbildīgā postenī esošai personai nav pieļaujams, atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no VSIA Latvijas Televīzija arī informāciju par to, vai minētais S. Ņesterovs, stājoties darbā, ir uzrādījis dokumentus, kas apliecinātu viņa valsts valodas zināšanas atbilstošā līmenī.”

Kā zināms, pirms gada Pietiek informēja, ka LTV valdes loceklis Ņesterovs sabiedriskajā televīzijā darbinieku saziņā papildus valsts valodai savai un krievvalodīgo kolēģu ērtībai neoficiāli bija ieviesis vēl otru – krievu valodu: tā liecināja Pietiek rīcībā esošie audioieraksti. Šo valodu Ņesterovs bija izmantojis ne tikai individuālām sarunām ar LTV pieņemtu darbinieci, kura ļoti slikti zina latviešu valodu, bet arī vismaz vienā darba sapulcē.

„Likums nosaka, ka valdes sēdēs un vadības sanāksmēs ir jālieto valsts valoda vai sanāksmes organizatoram jānodrošina tulkojums valsts valodā. Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts, ka atbildīgs par to ir tas, kurš sasauc sapulci,” Pietiek skaidroja Sarmīte Pāvulēna, Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja.

Taču Ņesterovs vismaz vienā sabiedriskās televīzijas vadības sanāksmē bija uzskatījis, ka šī likuma norma uz viņu neattiecas un ar LTV darbinieci Jeļenu Gusarovu sarunājies krievu valodā. Nekāds tulkojums citiem LTV darbiniekiem – latviešiem nebija ticis nodrošināts.

Belte, izvairoties no skaidrām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem, toreiz izvairīti skaidroja, ka, „lai neradītu papildu finanšu izmaksas, profesionāla tulka pakalpojumus cenšamies neizmantot, nepieciešamības gadījumā tiem klātesošajiem, kas konkrēto svešvalodu tik labi nesaprot, sarunas būtību un svarīgākos aspektus iztulkojam un paskaidrojam paši”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...