Iesaki rakstu: 
Pasaulslavenu aktieru miesassargs cīnās par savu veselību. Vitālijs Trusevičs ir bijis veiksmīgs slaveno kinoaktieru Alēna Delona un Pjēra Rišāra miesassargs. Pats filmējies tādās kinolentēs kā Rīgas Gambits, Rīgas sargi, Inspektors Grauds, kā arī piedalījies citos projektos. Bijis 2003. gada Latvijas čempions kikboksā.
Vitālijs bija iesniedzis dokumentus uzņemšanai Latvijas Valsts militārajā dienestā un gatavojās kļūt par vienu no glābējiem Gaisa spēku 1.aviācijas eskadriļā un sniegt savu palīdzību cilvēkiem, kuri nonākuši nelaimē. Pirms nelaimes gadījuma viņš bija arī Ventspils aerokluba direktors un izpletņlēkšanas instruktors.
Vitālija izpletņlēcēja karjerā 635. lēciens bija liktenīgais. 2004.gada 6.jūnijā, peldsezonas atklāšanas pasākumā Ventspils pludmalē, Vitālijs organizēja un pats piedalījās zilā karoga nogādē uz zemes, izlecot no lidmašīnas 4 km augstumā kopā ar 24 izpletņlēcēju sportistiem.
Nelaimes gadījumā ar ātrumu 20 metri sekundē Vitālijs ietriecās pludmales smiltīs, atsitoties pret zemi ar ceļiem. Guļot pludmalē Vitālijs zaudēja 60 procentu asiņu. Ar abu kāju augšstilba, krustakaula, kreisā ceļa lūzumiem Vitālijs tika nogādāts Ventspils slimnīcā.
Trīs nedēļas Vitālijs cīnījās par savu dzīvību Ventspils reanimācijas nodaļā. Draugi un paziņas visā Latvijā meklēja asinis retai asiņu grupai. Pēc trijām nedēļām Vitāliju ar helikopteru nogādāja Rīgā, vienā no Latvijas vadošajām slimnīcām. Uzreiz nākošajā diena Vitālijam veikta 6 stundu gara operācija. Operācija izdevās labi, un visi ārstu solījumi biji pārliecinoši, bet ārstēšana neizdevās tā, kā vajag.
Vitālijs nogulēja slimnīcā veselu gadu, neceļoties no slimnīcas gultas. Bija stipras sāpes, viņš nevarēja un nedrīkstēja kustēties. Tomēr pēc gada garas un grūtas cīņas par veselības atgūšanu Vitālijs pirmo reizi nostājās uz savām kājām, turoties pie gultas. Pašlaik Vitālijam ir veiktas 14 operācijas.
Taču Vitālijs turpina cīnīties. Lai Vitālijs spētu atgriezties pilnvērtīgā dzīvē un spētu staigāt bez sāpēm un kruķu palīdzības, lai nedeformētos mugurkauls un kāju locītavas, ir nepieciešamas dārgas un sarežģītas operācijas, kā arī rehabilitācija.
Vitālijs tic, ka mūsu valstī ir labi un līdzcietīgi cilvēki, kuri ir gatavi palīdzēt. Palīdzēsim Vitālijam tā, kā mēs visi gribētu, lai palīdz mums, ja mēs kāds nedod Dievs nonāktu šādā situācijā. Paldies visiem, kuri līdz šim brīdim ir palīdzējs Vitālijam un ziedoja asinis.
Konts Jūsu palīdzībai ir uz Vitālija Truseviča vārda:
AS Swedbank
S.W.I.F.T. HABALV22
LV29HABA000151A146192
Saņēmējs Vitālijs Trusevičs p.k. 150870-11652
Maksājuma mērķis – ziedojums Vitālija Truseviča ārstēšanai un rehabilitācijai.
Ja pēc Vitālija ārstēšanas un rehabilitācijas nauda paliks pāri, tā tiks pārskaitīta uz www.ziedot.lv kontu, novirzot to citiem šādos negadījumos cietušajiem līdzcilvēkiem.
Kontakta tālr. 25 920 914 (Sigita), 29 545 791 (Vitālijs)
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
