Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek pārpublicē līdz šim visšokējošākos uzņēmuma Maxima vadības paziņojumus - tos intervijā ziņu aģentūrai BNS izteikusi Maxima mātes uzņēmuma Vilniaus Prekyba valdes priekšsēdētāja Jolanta Bivainīte. Cita starpā viņa paziņojusi - pārmetumiem par cilvēku neevakuēšanu neesot nekāda pamata, jo tad, kad ēka sabrukusi, Maxima apsargi esot palīdzējuši evakuēt cietušos.

- Struktūra mūsu uzņēmumā ir tāda, ka es kā Vilniaus Prekyba vadītāja esmu ļoti attālināta no uzņēmuma [Maxima Latvija], mūsu struktūra ir visai sarežģīta. Par tādām lietām kā [drošības] instrukcijas neko nezinu un nemaz nevarētu zināt. Saprotiet, tas ir kā jautāt viedokli garāmgājējiem uz ielas. Es esmu tādā pašā situācijā. Svarīgi ir tas, ko saka mūsu uzņēmums, jo viņiem ir visa informācija. Vai tiešām domājat, ka man ir jālasa šīs instrukcijas?

- Vai ir kādas lietas, ko darāt, lai uzlabotu situāciju visā grupā, ne tikai Maxima?

- Visi mūsu direktori ļoti labi saprot savu atbildību, nav iemesla dot papildu rīkojumus. Visi ir lielā šokā, jo mēs katru dienu strādājam tā, lai viss ritētu labi, pēc labākās sirdsapziņas. Katra mūsu uzņēmuma direktors strādā labi, un man nav iemesla izdot papildu instrukcijas.

- Neraugoties uz to, ka visi jūsu ļaudis savu darbu dara labi, šī traģēdija tomēr notika.

- Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?

- Gluži tā es neteicu, bet evakuācijas taču nebija.

- Kā jūs varat teikt, ka nebija evakuācijas. Tādā gadījumā uzņemieties arī atbildību par savu jautājumu.

- Bet protams.

- Jā, dariet tā. Jūs jau iepriekš zināt, ka tās nebija un kāpēc nebija? Ja jūs atrastos tādā situācijā, vai jūs zināt, kādu lēmumu jūs pieņemtu? To taču nav iespējams pat iedomāties, un cilvēkiem tādā situācijā nācās kaut ko izlemt. Kādas tur vēl instrukcijas? Padomājiet cilvēcīgi. Kā jūs varat teikt, ka nebija evakuācijas?

- Bet tās taču nebija!

- Kā nebija? Un kāpēc gan tai vajadzēja būt? Pēc nelaimes notika evakuācija, visi apsargi glāba cilvēkus. Es nevienam nenovēlētu atrasties tādā situācijā, kur jāpieņem tādi lēmumi. Nevienam. Jumts neiebruka tādēļ, ka mēs kaut ko nebūtu izdarījuši. Tos lēmumus, ko cilvēki pieņēma šajā situācijā, viņi izdarīja pēc labākās sirdsapziņas.

- Vēl pirms nelaimes skanēja trauksme.

- Es neesmu speciālists. Droši vien arī jums birojā ir signalizācija. Iedomājieties - atskan ugunsgrēka trauksme. Ko jūs darāt? Visi cilvēki sākumā skatās, vai kaut kur izcēlies ugunsgrēks. Ja cilvēki būtu gājuši bojā ugunsgrēka dēļ, tad es nezinu, ko jums šobrīd teiktu. Bet ne jau tādēļ cilvēki gāja bojā. Kāds tam visam sakars ar signalizāciju?

- Tomēr, ja evakuācija būtu notikusi, tad, iespējams, nebūtu gājuši bojā tik daudz cilvēku.

- Kā var pieņemt lēmumu par evakuāciju, ja ugunsgrēka nav? Signalizācija vienkārši sabojājusies!

- Vai pēc notikušā, jūsuprāt, ir kas jāmaina procedūrās un instrukcijās?

- Es nezinu, ko bija jādara labāk. Es nezinu, kādas instrukcijas mainītu to, ka cilvēki šādā situācijā pieņēma pareizāko lēmumu. Es nezinu. Jūs zināt? Pasakiet man, lūdzu, ko man tagad darīt?

- Es gan neesmu ne uzņēmuma vadītāja, ne eksperts.

- Nu, lūk, bet es esmu vadītāja, un, ja jau jūs uzdodat šādus jautājumus, tad jau jums noteikti ir kāds savs variants. Pastāstiet, lūdzu, man ļoti nepieciešams jūsu padoms. Es to jautāju katram: ko iespējams izdarīt labāk tādā stresa situācijā. Neviens nevar uz šo jautājumu atbildēt.

- Vai jūs šobrīd konsultējaties ar ekspertiem, lai lemtu, vai kaut kas jāmaina?

- Uz šo jautājumu jāatbild mūsu holdinga uzņēmumu vadītājiem. Šis jautājums jāuzdod [Maxima Latvija vadītājam] Gintaram Jasinskam. Es nedomāju viņa vietā. Es atbalstu visus viņu lēmumus, jo ticu, ka viņi dara visu nepieciešamo.

Mēs visu darām pēc labākās sirdsapziņas. Kad pāries šoks, es domāju, ka viņi [acīmredzot - cietušie] atzīs - Maxima vienīgā palīdzēja. Vai tad mums jāņem līdzi žurnālisti katru reizi, kad mēs pie viņiem braucam un jautājam, kā varam palīdzēt? Mēs esam uzņēmušies atbildību, kas pat pārsniedz mūsu iespējas.

- Bet pats princips - no sākuma pārbaudīt un tikai tad evakuēt, tas, jūsuprāt, ir pareizs?

- Esmu jautājusi speciālistiem Latvijā un Lietuvā, visi man ir teikuši - ja iedarbojusies trauksme, jāskatās, kas to izraisījis. Vai pareizi, ka kāds iet pārbaudīt, vai tā nav viltus trauksme? Manuprāt, tas ir pareizi. Nedomāju, ka būs citādāk. Vajadzētu bēgt prom, tiklīdz atskan signalizācija? Un kurš tad ies pārbaudīt? Gaidīsim, kamēr viss nodegs?

- Tagad mēs zinām, ka šis nekustamais īpašums bija saistīts ar jūsu grupas akcionāriem. Vai zināt, kādēļ viņi vēlējušies īpašumus nodalīt atsevišķā uzņēmumā?

- Mūsu organizācijā ir ļoti daudz uzņēmumu daudzās pasaules valstīs. Tie ir sadalīti atkarībā no biznesa specifikas un valsts, kur bizness atrodas. Tāda ir pasaules prakse. Mums ir daudz biznesu, ne tikai veikali. Kā atsevišķs bizness mums ir nekustamais īpašums. Mums ir lieli tirdzniecības centri. Daudzi un dažādi uzņēmumi, bet akcionāri - vieni un tie paši. Tādēļ arī šāda struktūra, kur atsevišķi nodalīti biznesi atkarībā no nodarbošanās veida un valsts.

- Un tomēr pēc traģēdijas Maxima vadība ne uzreiz atzina, ka ir saistīti ar šo nekustamo īpašumu.

- Nezinu, kā to izskaidrot tā, lai jūs saprastu. Mūsu struktūrā ir ap 300 uzņēmumu. Katra uzņēmuma vadītājs nevar pārzināt visu struktūru. Gintars nevarēja zināt to, kāda ir situācija konkrētajā brīdī. Varbūt akcionāri to jau ir pārdevuši? Viņš zināja vienu patiesību - Maxima, par kuru viņš ir atbildīgs, ir nomnieks, viņš teica patiesību. Viņš nevarēja teikt neko vairāk, jo viņš nezina visu 300 uzņēmumu nosaukumus un struktūru un ko citi atbildīgie cilvēki mūsu struktūrā dara ar šo nekustamo īpašumu.

- Būtiski, lai nekas tāds vairs neatkārtotos, tādēļ Latvijā tiek pārbaudīti Maxima un citu uzņēmumu nekustamie īpašumi. Vai tas tiek darīts arī Lietuvā?

- Jā, tas tiek darīts. Ļoti ātri viens no mūsu ministriem deva rīkojumu veikt pārbaudes. Tiek intensīvi pārbaudīti visi tirdzniecības centri.

- Nekādas problēmas netika konstatētas?

- Nezinu, kā konkurentiem, bet mūsu objektos netika atrasta neviena nepilnība.

29. novembra vakarā Maxima Latvija Bivainītes vārdā izplatīja šādu paziņojumu:

"Es ļoti nožēloju savus iepriekš paustos izteikumus par traģēdiju Rīgā. Tie ir bijuši neētiski, neprofesionāli un necienīgi pret visiem Latvijas iedzīvotājiem. Saprotamu iemeslu dēļ tas ir radījis šoka vilni Latvijā un vēl vairāk saasinājis atmosfēru šajā sēru laikā. Es vēlreiz no sirds atvainojos.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...