Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki
Gunta Kuļbanska, RīgaTV 24 satura redaktore02.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar uzrakstu “Vārds ir brīvs”. Kādā citā pētījumā par mediju brīvību minēts, ka Austrumeiropas mediji ir oligarhu ielenkumā. Komentējot situāciju Latvijā, jāuzsver, ka, lai arī daudz tiek diskutēts par vārda brīvību, savās izpausmēs un rīcības iespējās mediji kļūst aizvien brīvāki.
Mazie komercmediji ietekmēti netiek
Šobrīd, jau ilgāku laiku strādājot RīgaTV 24, varu novērtēt maza medija ar apdomīgi izvēlētu satura koncepciju priekšrocības – tam nav nepieciešami tik astronomiski lieli naudas resursi satura veidošanā un, iespējams, tieši šis aspekts mūs pasargā no apkārtējās - oligarhu vai politiskās ietekmes. Naudas ietekme izteiktāk izpaužas brīdī, kad satura veidošanai nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi. Latvijā ir skaitliski daudz mediju, ne visus iespējams uzturēt no valsts līdzekļiem, kas būtu viens no faktoriem, kas radītu mediju neatkarību, bet, reāli domājot, tas nav iespējams. Turklāt mazie mediji Latvijā gan vēl nav tādā attīstības pakāpē, lai spētu konkurēt ar lielajiem un ietekmīgajiem, līdz ar to arī interese ietekmēt šādu televīziju vai rakstošo mediju saturu nav tik liela. Agrākajā darba pieredzē mediju nozarē netieši nācās saskarties ar situācijām, kad žurnālisti ir ierobežoti, neļaujot publicēt konkrētas ziņas. Pati personīgi gan to neesmu piedzīvojusi.
No ārējās ietekmes iespējams izvairīties, ja tiek veidots tā sauktais dzīvais, tiešais saturs, kas arī neprasa tik lielus finansiālus ieguldījumus kā, piemēram pētnieciskā žurnālistika – tiešraižu formātā televīzijas studijā norisinās diskusija, bet domāšanas un vērtēšanas sadaļa tiek atstāta pašam skatītājam – to arī cenšamies realizēt!
Mediji kļūst arvien brīvāki
Starptautiskās preses un vārda brīvības organizācijas "Reportieri bez robežām" indeksa 2019. gadā 18. aprīli publicētie dati liecina, ka pēc preses brīvības jomas rādītājiem ierindojamies starp Lietuvu un Igauniju. Darbojoties komercmedijā, nekādu ietekmi vai ierobežojumus izjust nevar, esam brīvi savos darbos un idejās. Saturu nosakām mēs paši!
Sabiedrisko mediju lauciņā centieni ietekmēt noteikti jūtami vairāk. Šeit nav runa par medija uzpirkšanu, bet par viedokļu, interešu nodošanu plašākai sabiedrībai, ko daudzi gribētu izmantot. Lai arī sabiedriskie mediji teorētiski ir neatkarīgi, tieši tos visvairāk cenšas ietekmēt. Bet tomēr gribas teikt, ka mediji savās iespējās un darbībā kļūst arvien brīvāki. Kaut vai - ja salīdzinām ar laiku pirms 10, 20 vai 30 gadiem, medijiem, nenoliedzami, ir iespēja izpausties daudz brīvāk un ietekmēt daudz vairāk. Vēl viena nianse – Latvija ir maza, mēs visi viens otru pazīstam. Jābūt sava aroda profesionālim, lai darba attiecības nodalītu no personiskām. Jau no paša sākuma, sākot strādāt mediju nozarē, jāiemācās domāt kritiski un analizēt saņemto informāciju. Žurnālistam jābūt objektīvam informācijas filtram.
Satura veidošanas pamatā ir aktualitāte
Vienmēr aktuāls ir jautājums, ko rādīt skatītājam? RīgaTV 24 galvenokārt satura veidošana notiek, pamatojoties uz konkrētā brīža aktualitāti, tas ir pats būtiskākais kritērijs. Bieži vien no rīta nezinām, kurš sabiedrībā pazīstams cilvēks vakarā sēdēs mūsu TV studijā un runās par kādu svaigu notikumu – bet tikai tā var nodrošināt aktualitāti – veidojot saturu reizē ar aktuālu procesu. Protams, jāņem vērā arī skatītāju intereses – mūsdienās arvien būtiskāk, lai satura izveidē piedalītos arī tie, kuri skatās šos raidījumus savos televizora ekrānos. Jāņem vērā, ka ir un vienmēr būs arī sabiedrības daļa, kuriem ļoti interesē dažādi šovi, izklaidējoši raidījumi, filmas un koncerti. Reitingi liecina, ka pieaug arī pieprasījums pēc dzīvā satura – pēc tā, kas notiek tieši tagad un šobrīd. Mediji, kas veido šādu saturu, pastāvēs ilgāk. Tehnoloģiju attīstība un interaktivitātes iespējas maina televīziju, jo skatītāji paši kļūst par programmas veidotājiem.
Ārvalstu propagandas ietekme
Lai gan arī mediju jomā strauji pieaug digitalizācijas ietekme, sekmējot jau pieminētā dzīvā satura veidošanos, tajā pašā laikā Latvijā joprojām ir reģioni, kuros skatītājiem ir pieejami vien daži TV kanāli. Vissarežģītākā situācija šajā ziņā ir pierobežā, kur cilvēkiem nākas lietot tos medijus, kuri ir pieejami. Ja runājam par TV, tad tie visbiežāk ir tieši Krievijas kanāli. Laika gaitā šiem skatītājiem izveidojas atšķirīgi uzskati un pasaules redzējums. Tā ir valstiska mēroga problēma - varam deklamēt, ka katram ir galva uz pleciem un iespēja spriest un domāt, taču ir gudrāk jāinformē un jāizglīto par to, kas ir pareizi, nevis tikai jāuzsver, kas ir nepareizi. Metodes, kuras tiek izmantotas ietekmes veidošanā, ir tik rafinētas un pārdomātas, ka nevaram prasīt no skatītāja tās atpazīt. Nianses pamanāmas gan filmās, gan TV raidījumos un ziņās. Lai to atspēkotu, ir jāpiedāvā alternatīva, jāieinteresē ar citu saturu un piedāvājumu, jāmeklē risinājumi, nevis tikai jānorāda uz nepilnībām un jāaizliedz.
Vadības groži jādod kādam no pašu vidus
Kvalitatīva apraide un cita veida mediju pieejamība visā Latvijā ir nacionālās drošības jautājums. Šajā kontekstā jāmin arī šobrīd aktuālais temats – Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbība, kas, raugoties no malas, piemēram, uz LTV valdes konkursu, mudina uzdot jautājumus. Nevēlos nevienu analizēt vai novērtēt atbilstību kādam amatam, par to lai spriež nozares eksperti, bet jautājums: kad no lielā kritizētāju loka pieteiksies tiks izvirzīts kāds jomas profesionālis, kurš teiks – dodiet man iespēju, es izdarīšu, es varu!? Kritizēt vienmēr ir vieglāk, nekā rīkoties. Tomēr jāmeklē situācijas risinājums. Manuprāt, piemērots risinājums būtu, ja vadības grožus būtu gatavs uzņemties kāds no pašu vidus – profesionālis, kuram uzticas un respektē. Tas varētu saīsināt laiku, kas, meklējot atbilstošus speciālistus, tiek pavadīts neauglīgās diskusijās.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
