Melīgā OIK matemātika: vai maksāsim vēl 689 miljonus „Latvenergo”?
Jānis Bordāns*12.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā vērojama liela politiķu rosība ap obligātā iepirkuma komponenti (OIK), ko lielākā daļa sabiedrības izjūt kā neadekvātu papildu maksājumu par elektrību it kā zaļāka dzīvesveida vārdā.
Premjers Māris Kučinkis (ZZS) jau paziņojis par šīs valdības gatavību OIK jautājumā salikt visus punktus uz “i”, izmantojot Latvenergo virspeļņu un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena idejas. Pats A. Ašeradens kā lielu sasniegumu min to, ka ir piedāvāta Latvenergo OIK nākotnes saistību samazināšana par TEC-2/TEC-1 uzstādīto jaudu, apmaksājot to it kā ar Latvenergo pamatkapitāla samazināšanā iegūtiem 454 miljoniem eiro.
Tomēr Jaunā konservatīvā partija (JKP), strādājot pie Latvijas ekonomiskās attīstības programmas, ir atklājusi ko tādu, kas sabiedrībai var ļoti nepatikt. Atklājas, ka ekonomikas ministrs grib likt patērētājiem un nodokļu maksātājiem vēl 11 gadus maksāt Latvenergo 689 miljonus eiro par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu, kurai nav nekāda sakara ar atjaunojamo energoresursu atbalstu. Atgādinām, ka TEC-2 ir ar Krievijas gāzi darbināms projekts.
Ekonomikas ministrs savā 2017. gada 29. novembra vēstulē Saeimas deputātiem norāda, ka Rīgas TEC-2 un TEC-1 garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu saņemšanas periods ir līdz attiecīgi 2028. gada un 2020. gada rudenim un katru gadu maksa ir 14,73 miljoni eiro TEC-1 un 85,15 miljoni eiro TEC-2. Tas nozīmē, ka, neko nemainot, nākamo 11 gadu laikā par TEC-2 un TEC-1 uzstādīto jaudu no elektrības patērētāju makiem Latvenergo būtu jāsamaksā aptuveni 950 miljonus eiro!
Lai to daļēji novērstu, ekonomikas ministrs piedāvā aizdomīgi sarežģītu pamatkapitāla samazināšanas shēmu, lai gan Ekonomikas ministrija un valdība varēja vispār neķerties klāt Latvenergo pamatkapitālam.
Valsts kā 100% uzņēmuma īpašnieks var vienkārši pārtraukt TEC-2/TEC-1 OIK atbalstu. Tādējādi Latvenergo uzņemtos uz sevi ikgadējos vairāk nekā 100 miljonu eiro zaudētos OIK ieņēmumus.
Lūk, ekonomikas ministra “lieliskais” piedāvājums:
Patērētāji OIK formā nākamos 11 gadus turpina maksāt 25% jeb 235 miljonus eiro no minētajiem 950 miljoniem eiro.
Atlikušajiem 75% jeb aptuveni 716 miljoniem eiro no valsts garantētās maksas par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu atlikušajā atbalsta periodā (2018. – 2028.) tiek piemērots vienreizējs 9% diskonta faktors. Ar 9% diskonta likmi 716 miljonu eiro saistības samazinās līdz 454 miljoniem eiro, ļaujot “ietaupīt” 262 miljonus eiro.
Vienreizējais diskontētais maksājums 454 miljonu eiro apmērā tiek sadalīts divās daļās. Pirmā daļa – 140 miljoni eiro – tika attiecināta uz 2017. gada valsts budžetu. Bet otra, atlikusī daļa – 314 miljoni eiro – tiek sadalīta ikgadējā valsts budžeta maksājumā 28,6 miljonu eiro apmērā līdz atbalsta perioda beigām (2018. – 2028.).
Secinājums nr. 1
Ekonomikas ministrs līdztekus jau pašreizējiem garantētajiem OIK maksājumiem par TEC-2/TEC-1 uzstādīto jaudu 235 miljonu eiro apmērā (25%) uz valsts budžetu ir pārnesis arī 454 miljonus eiro jeb teju pusmiljardu lielu OIK slogu (75%), tādējādi mānot tautu, ka OIK slogs samazinās, lai gan patiesībā tas klusītiņām tiek pārnests uz ikgadējiem valsts budžeta maksājumiem!
Turklāt Ekonomikas ministrija, informējot sabiedrību, pielieto melīgu komunikāciju un maldina sabiedrību: “Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716 miljoniem eiro.” Patērētāju izmaksas, ko veido OIK, tiešām tiek samazinātas, bet kas notiek ar nodokļu maksātāju izmaksām?
Secinājums nr.2
Ministrs par panākumu uzskata to, ka elektrības patērētājiem tāpat būs jāsamaksā Latvenergo 689 miljoni eiro (235+454) nākošo 11 gadu laikā, lai gan lielākā daļa sabiedrības nevēlas maksāt par TEC-1/TEC-2, kuras korumpētā rekonstrukcija izmaksāja vairāk nekā 600 miljonus eiro (Kārļa Miķelsona korupcijas lieta)!
OIK maksa TEC-2/TEC-1 pēc būtības ir nodoklis sabiedrībai, ko valsts saņem caur Latvenergo dividendēm: JKP principā iestājas pret šādu nodokli, kas kroplīgā formā mazina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un rada labvēlīgu vidi koruptīviem projektiem valsts uzņēmumā.
Iespējams, ekonomikas ministrs grib glābt Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara reputāciju, jo A. Kampars pieņēma lēmumu par TEC-2 projekta realizāciju. Ja tiek pārtraukti OIK jaudas (un citu subsīdiju) maksājumi, tad TEC-2, visticamāk, nav izdevīgi darbināt, un liela daļa no 600 miljonu eiro investīcijām ir jānoraksta zaudējumos, kas var atstāt nesaimnieciskas rīcības pazīmes.
Lai “jaunais risinājums” vēl vairāk nesarežģītu Latvijas iedzīvotāju dzīvi, JKP uzstāj, ka steidzami jāsniedz jauna notifikācija Eiropas Komisijai par tūlītēju valsts atbalsta apturēšanu TEC-2/TEC-1. TEC-2 var darbināt tikai tad, ja TEC-2 ar savām mainīgajām izmaksām, bez jebkādām subsīdijām spēj saražot enerģiju zem tirgus cenas (Nord Pool birža), vai akūtos elektrības piegādes krīzes gadījumos;
JKP uzskata, ka ir nepieciešamas daudz plašākas diskusijas par Latvenergo pamatkapitāla vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā izmantošanu sabiedrības interesēs, jo tas pēc būtības ir visu patērētāju uzkrāts kapitāls, galvenokārt gatavojoties Latvijas līdzdalībai Ignalinas AES projektā. Daļu šī finansējuma varētu izmantot daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmai, industriālās energoefektivitātes projektiem vai citiem sabiedrībai noderīgākiem mērķiem.
Arī Latvenergo virspeļņu 78,9 miljonu eiro apmērā JKP piedāvā izmantot nevis OIK subsīdijām, kā to piedāvā ekonomikas ministrs, bet iedzīvotāju labā, piemēram, straujākam skolotāju un māsiņu algu palielinājumam.
JKP uzskata, ka Sadales tīkliem, Augstsprieguma tīkliem un Regulatoram ir jāpārskata maksa par elektroenerģijas sadalīšanu un pieslēguma nodrošināšanu, kas pašreiz ir augstākās Baltijā, atbilstoši tirgus cenām un labas prakses principiem. Piemēram, Latvenergo kā mātes uzņēmums Sadales tīkliem ir noteicis nepamatoti augstu īpašuma nomas maksu; arī Latvenergo Sadales tīkliem sniegto grāmatvedības, IT un citu pakalpojumu cenas ievērojami pārsniedz tirgus cenas.
Turklāt jāvērtē, cik efektīva ir Sadales tīklu investīciju politika, kas līdz šim pārāk daudz paļāvusies uz valsts garantētajām subsīdijām, ko apstiprina SPRK un maksā visi elektrības lietotāji, lai gan ir iespējams, piemēram, piesaistīt finansējumu no privātā sektora obligāciju formā, kā to dara Latvenergo un Altum.
JKP ir pilnībā pārbaudījusi šos skaitļus un ir gatava publiski diskutēt ar ekonomikas ministru par piedāvātā risinājuma neatbilstību sabiedrības interesēm.
* Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
