Iesaki rakstu:

PārfrāzÄ“jot klasiÄ·us, „pasaulÄ“, kā smejies, mazos mÄ“rkaÄ·us kar, lielos ceļ amatos.” ŠÄ« mÄ“rkaÄ·u tÄ“ma nāk no Japānas. TrÄ«s viedo mÄ“rkaÄ·u sÅ«tÄ«ba bija neļauties ļaunumam. Viens mÄ“rkaÄ·Ä«tis piesedz acis, lai neredzÄ“tu ļaunumu, otrs aiztaisa ausis, lai nedzirdÄ“tu ļaunumu, bet trešais piesedz muti, lai nerunātu. Savukārt noziedzÄ«gā pasaule šiem zvÄ“riņiem piedÄ“vÄ“ja citas Ä«pašÄ«bas – neredzÄ“t noziegumu, klusÄ“t par noziegumu un izlikties, ka neko tamlÄ«dzÄ«gu nav dzirdÄ“jis.

ArÄ« Latvijas tiesÄ«bsargājošÄs iestādes izvÄ“las „mÄ“rkaÄ·oties”, izliekoties, ka „oligarhu lieta” nav izgāzusies. Ä¢enerālprokuratÅ«ras SevišÄ·i svarÄ«gu lietu izmeklÄ“šanas nodaļas prokurors Māris Leja ir viens no tiem prokuroriem, kurš izskata no KNAB saņemtās svarÄ«gākās krimināllietas. Tas ir viņš, kas, izvÄ“rtÄ“jot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu 2015.gadā, nolÄ“ma izbeigt tā saucamo „oligarhu lietu” pret Trim A, jo, raugi, nebija izdevies pierādÄ«t personu vainu.

Taisnojoties žurnālistu priekšÄ, Leja pavÄ“stÄ«ja, ka šinÄ« lietā daudz kas bijis atkarÄ«gs no veiksmes, jo sarunu raksturs esot tāds, ka varot tikai aptuveni spriest, par ko ir runa RÄ«dzenÄ“. Taču veiksme un veiklÄ«ba ir vajadzÄ«ga, Ä·erot blusas, bet prokurora galvenajam instrumentam ir jābÅ«t profesionalitātei un godprātÄ«bai. Jums, prokuror Leja, diemžēl nav ne viena, ne otra.

Prokurora kungs, vai “drāzt, skaldÄ«t valdÄ«bu” ir kaut kas „aptuvens”, jo nav aprakstÄ«ti darbarÄ«ki, ar ko drāzÄ«s un skaldÄ«s? Nupat Ä£enerālprokurors Kalnmeijers secināja un saskatÄ«ja attiecÄ«go amatpersonu neprofesionālu darbÄ«bu, un JÅ«s esat tai skaitā, Lejas kungs!

Valdis Zatlers saskatÄ«ja minÄ“to personu noziedzÄ«gu darbÄ«bu un atlaida Saeimu. Tauta viņu atbalstÄ«ja, jo cerÄ“ja, ka mÄ“s sāksim dzÄ«vot mazāk korumpÄ“tā valstÄ«. Zatlers Saeimu atlaida, bet Ä£enerālprokurors Leju neatlaida. Droši vien abi arÄ« šeit nesaskata, ka mÅ«su brÄ«vÄ«ba, demokrātija un tiesiskums tiek pirkti par tautai nozagto naudu. Kā rakstÄ«ja kāds politikas apskatnieks, „nevar cÄ«nÄ«ties pret likuma pārkāpšanu ar likuma pārkāpšanu. Tas morāli tikai stiprina visus likuma pārkāpÄ“jus, nevis vājina”.

SabiedrÄ«ba dzÄ«vo pārliecÄ«bā, ka „drāzt un skaldÄ«t valdÄ«bu” ir noziedzÄ«ga darbÄ«ba. SabiedrÄ«ba zina, kas ir „drāzÄ“ji”, bet Leja to pierādÄ«t nevar vai negrib. Es pieņemu, ka prokuroram ir pieejami šie noklausÄ«šanās materiāli. Tam mÄ“rkaÄ·Ä«tim, kas sēž prokuratÅ«rā ar aiztaisÄ«tām ausÄ«m, bÅ«tu tās jāatver un jāmÄ“Ä£ina saklausÄ«t to, ko vidÄ“jais latvietis sen jau ir saklausÄ«jis un saskatÄ«jis, bet ir bezpalÄ«dzÄ«gs, jo zina, cik korumpÄ“tas ir tiesÄ«bsargājošÄs iestādes. Ieklausieties – „tiesÄ«bsargājošÄs”! Kā tiesÄ«bas tās sargā? Tautas tiesÄ«bas un demokrātija jau sen ir nozagtas!

Ir jau pagājuši 25 gadi, kopš nedzÄ«vojam Padomju SavienÄ«bā, taču PSRS vÄ“l joprojām dzÄ«vo prokurorā Lejā. Padomju SavienÄ«bā nevaldÄ«ja patiesÄ«ba – cilvÄ“ks nav vainÄ«gs, lÄ«dz tiek atzÄ«ts par vainÄ«gu. Valsts apzadzÄ“jos oligarhos Leja vainu neatrada, (vai negribÄ“ja atrast), bet tagad to meklÄ“s ierindas tiesnesÄ“.

MÅ«su „tiesiskā” valsts ir pamanÄ«jusies šo tiesnesi sodÄ«t, vÄ“l pirms viņas vaina ir pierādÄ«ta, atstādinot no amata un morāli pazemojot ar publicitāti presÄ“. UzsvÄ“ršu – viņa nav stājusies tiesas priekšÄ, tātad par vainÄ«gu nav atzÄ«ta, bet represijas pret viņu jau ir vÄ“rstas. Pieņemu, ka likumsargiem ir kāds pants, ar ko šo pamatot (šÄ« ir mÅ«su korumpÄ“tās likumdošanas Ä«patnÄ«ba), bet mani interesÄ“ šÄ« lieta pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

KāpÄ“c smagos noziegumos apsÅ«dzÄ“tie mÄ“ri var tikt ievÄ“lÄ“ti mÄ“ra amatos un turpina netraucÄ“ti strādāt, bet tiesnese ir „izlikta aiz durvÄ«m”? Ir jābÅ«t aklam trollim, lai neredzÄ“tu šo netaisnÄ«bu! Šo tiesnesi es pazÄ«stu no 1981.gada, viņa strādāja manā uzņēmumā un pierādÄ«ja sevi kā godprātÄ«gs cilvÄ“ks, kad viņa stājās universitātÄ“, es parakstÄ«ju viņai raksturojumu un esmu pārliecināts, ka viņa varÄ“tu ieiet labāko un godÄ«gāko tiesniešu desmitniekā.

Un tagad Māris Leja, kurš "nevar pavilkt" oligarhu lietu, nolÄ“ma vismaz kaut kur sevi parādÄ«t un pierādÄ«t, Ä·eroties klāt pie tiesneses, kurai nav, ar ko atpirkties, un aiz muguras nav naudas bagāžas atšÄ·irÄ«bā no TrÄ«s A, par ko liecina viņas amatpersonas deklarācija un dzÄ«vesveids - tiesnese dzÄ«vo Ä«rÄ“ta dzÄ«voklÄ«.

Gan tiesneses, gan oligarhu, gan manu, gan daudzas citas skandalozas, bet tā arÄ« nepierādÄ«tas lietas Ä¢enerālprokuratÅ«rai tālākvirzÄ«šanai „sagatavoja” KNAB. ŠÄ« iestāde ir kā tukša muca, kas tālu skan – izbazÅ«nÄ“jas pa visu pagastu, pieraksta pilnus laikrakstus vai, citiem vārdiem sakot, „imitÄ“ darbÄ«bu”.

KNAB 2002.gadā radās kā nevÄ“lams ārlaulÄ«bas bÄ“rns. Ä€rlaulÄ«bas tāpÄ“c, ka to mums uzspieda NATO un Eiropas SavienÄ«ba. Tā nebija mÅ«su pašu vajadzÄ«ba. Zaglis zagli taču neÄ·er. Tādi bija iestāšanās noteikumi. Tādas korupcijas un ekonomikas kriminalizācijas apstākļos bÅ«tu bezcerÄ«gi tur iekļūt, ja netiktu radÄ«ts iespaids, ka valsts „norÅ«pÄ“jusies par šo problÄ“mu.

Uz KNAB emblÄ“mas ir attÄ“lots putnu karalis, melnais Ä“rglis, kurš "simbolizÄ“ gudrÄ«bu, neatkarÄ«bu, brÄ«vÄ«bu, drošsirdÄ«bu un spÄ“ku. Ä’rglis spÄ“j pacelties augstumos un labi pārredz teritoriju. Ä’rglim piedÄ“vÄ“ pamattikuma - taisnÄ«guma – nozÄ«mi”. Bet nekas KNAB darbÄ«bā neliecina par gudrÄ«bu un drosmi.

Drosme ir cÄ“lsirdÄ«gu un viedu cilvÄ“ku iezÄ«me. KNAB Ä“rglis gan ir vairāk plÄ“soņa un maitasputns - tāds izmisis no bara izstumts kroplis, kas izdzÄ«vošanas dēļ gatavs nodot jebkādus ideālus (par godu nemaz nerunājot). Kāds asprātis iesaka Ä“rgli nomainÄ«t ar niknu suni, kuru tur pavadā saimnieks, un jautā varas partijām: kam tagad uzlaist virsÅ«?

Šai stāstā iederas vÄ“l viena varone vārdā TemÄ«da, kas nāk no grieÄ·u mitoloÄ£ijas. Viduslaikos TemÄ«dai acis vÄ“l ir atvÄ“rtas. PÄ“c tam tai acis aizsÄ“ja. Droši vien tāpÄ“c, lai neredz cilvÄ“ku morāles pagrimumu.

MÅ«su paaudzes uzdevums bÅ«tu noņemt Latvijas TemÄ«dai apsÄ“ju. Pirms 27 gadiem šo apsÄ“ju sāka aust Latvijas likumdošanas tÄ“vs Andris GrÅ«tups. Es zinu, ka par nelaiÄ·iem runā vai nu labu vai neko. Vai arÄ« taisnÄ«bu... Un tā skaudrā patiesÄ«ba ir, ka arÄ« viņa skolnieki, mÅ«su likumdevÄ“ji, turpināja likumos iestrādāt plaisas, kurās blēžiem paslÄ“pties.

SlÄ“pjoties šajās likuma plaisās, Latvija tika apzagta likuma noteiktajā kārtÄ«bā. Par tautai nozagto naudu pirka un turpina pirkt politiku. No šÄ«s naudas barojas visas varas partijas, kuras šÄ«s valsts pastāvÄ“šanas laikā ir novedušas tautu bezcerÄ«gā izmisumā.