Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz ar AS Liepājas metalurgs maksātnespēju var nākties iedarbināt noguldījumu garantiju fondu, lai izmaksātu kompensācijas uzņēmumu darbinieku izveidotās krājaizdevu sabiedrības Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrībanoguldītājiem. Finanšu  un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nenoliedz, ka Liepājas metalurga maksātnespēja un darbinieku atbrīvošana atstāj arī zināmu ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības kredītu kvalitāti, proti, kredītu atmaksu.

Aizbildinoties, ka par konkrētiem tirgus dalībniekiem FKTK nav tiesību sniegt komentārus, komisijas komunikāciju daļas vadītāja Laima Auza skaidro, ka krājaizdevu sabiedrību uzraudzība notiek pēc līdzīgiem principiem kā banku uzraudzība.

„Krājaizdevu sabiedrības uzrauga, veicot klātienes un neklātienes pārbaudes, kuru mērķis ir pārliecināties par tirgus dalībnieka finansiālo stāvokli, vadības darbu, aktīvu kvalitāti, ienākumu un izdevumu struktūru, kā arī darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām,” uzsver FKTK pārstāve.

Vienlaikus FKTK nenoliedz, ka Metalurgu kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā ne viss ir rožaini. Pēc atlaišanas no darba tās klientiem masveidā ir radušās problēmas ar saņemto kredītu atmaksu.

„Tai pašā laikā krājaizdevu sabiedrība patlaban spēj norēķināties ar saviem noguldītājiem un tā aktīvi strādā ar klientiem, kuri nonākuši maksāšanas grūtībās, lai vienotos par risinājumu kredītu maksājumu veikšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā krājaizdevu sabiedrību uzraugs seko līdzi šim procesam un rīkojas atbilstoši aktuālajai situācijai,” norāda FKTK.

Arī Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Grava atzīst, ka problēmas ar kredītu atmaksu ir. „Tas turpinās jau no jūnija vidus, kad sākās dīkstāve. Cilvēkiem radās problēmas atmaksāt kredītus. Kavētās summas nav lielas, cilvēki cenšas, nāk un maksā. Mēs runājam, vienojamies. Mums jau ir arī jāsaprot tā situācija, jo atlaišanas pabalsti daudziem vēl nav izmaksāti, arī bezdarbnieku pabalsti decembrī vēl nebija,” situāciju skaidro Grava.

Summas, kas izsniegtas kredītos, neesot lielas – trīs, četri līdz pieci tūkstoši. Parasti kredīts ņemts salīdzinoši nelieliem pirkumiem  - televizoram, ledusskapim, tādēļ arī summas nav mērāmas desmitos tūkstošu un attiecīgi arī kredīta atmaksas summas nav milzīgas.

Saistības ar noguldītājiem gan, pēc viņa teiktā, patlaban tiekot pildītas punktuāli. Turklāt neviens noguldītājs arī nenākot un neprasot noguldījumu izmaksāt ātrāk. „Viņi jau saprot situāciju. Turklāt viņi zaudētu procentus, ja pieprasītu savu noguldījumu ātrāk, tādēļ arī labāk sagaida termiņa beigas, kad saņems ar visiem procentiem,” uzsver sabiedrības vadītājs.

Aktuālā krājaizdevu sabiedrības bilance nav publiski pieejama, bet dati 2012.gada pārskatā Lursoft datu bāzē rāda, ka Metalurgu kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai bija piesaistīti noguldījumi 188 tūkstošu latu (267 tūkstoši eiro) apmērā, bet kredītos izsniegti 232 tūkstoši latu (330 tūkstoši eiro). No tiem kredīti 13 704 latu (19 499 eiro) apmērā atzīti par šaubīgiem. 

Pēc Gravas sniegtās informācijas, noguldījumu apjomu krājaizdevu sabiedrība sākusi samazināt jau pērn, kad sapratuši, ka situācija Liepājas metalurgā kļūst problemātiska. Tagad piesaistīto noguldījumu apjoms esot vien 80 tūkstoši latu (113 tūkstoši eiro). Pērn Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība vairs neesot piesaistījusi noguldījumus, kā arī neesot izsniegusi jaunus kredītus.

Pagaidām ar noguldītājiem sabiedrība spējot norēķināties saskaņā ar līgumiem. Saziņa ar FKTK notiekot regulāri, jau pērn maijā, kad parādījušies pirmie problēmu iedīgļi, Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība esot konsultējusies ar FKTK, lai uzzinātu, kā vislabāk šādā situācijā rīkoties.

Lai gan krājaizdevu sabiedrība ir tās biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs, lai sniegtu saviem biedriem finanšu pakalpojumus un tādējādi krājaizdevu sabiedrību biedri vienlaicīgi ir tās īpašnieki un klienti, tomēr tās maksātnespējas un bankrota gadījumā noguldītājiem pienākas kompensācijas tāpat kā banku noguldītājiem.

„Jebkuram Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā,” norāda FKTK pārstāve. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja šī darbinieku pašu veidotā krājaizdevu sabiedrība nespēs norēķināties ar saviem noguldītājiem, tos izmaksās no garantiju fonda.

Pēc FKTK sniegtās informācijas, Noguldījumu garantiju fondā uzkrāti vairāk nekā astoņi miljoni eiro.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...