Iesaki rakstu: 
Īpatnējā kompānijā nedēļas nogalē notikušās valsts AS Latvijas gaisa satiksme (LGS) sporta spēles apmeklējusi tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienība), par kuru no Satiksmes ministrijas augstām amatpersonām neoficiāli izskan, ka viņa pēc Saeimas vēlēšanām varētu atgriezties šīs valsts kapitālsabiedrības valdē.
Kā Pietiek atstāstījuši aculiecinieki, tieslietu ministre Broka LGS sporta spēlēs ieradusies kopā ar drošībnieku Raimondu Lazdiņu, kurš pēc noklausīšanās skandāla šoziem tika atstatīts no Starptautiskās lidostas Rīga Drošības departamenta direktora pienākumu pildīšanas.
Kā trešā šajā kompānijā ieradusies Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece un vienlaikus LGS valdes locekle Ilze Aleksandroviča, ar kuru Lazdiņš jau vismaz gadu pēc Pietiek informācijas bieži redzams kopā arī ārpus darba laika.
Pret Lazdiņu un diviem viņa padotajiem Drošības policija kriminālprocesa ietvaros veic izmeklēšanu pēc tam, kad šoziem lidostas valde vērsās ar iesniegumu aizdomās par nelikumīgu noklausīšanos un izsekošanu, ko Lazdiņš veicis, izmantojot lidostas drošības dienesta vajadzībām iepirkto aparatūru.
Laikā, kad Satversmes aizsardzības birojs (SAB) vairākus mēnešus vētīja, vai Brokai piešķirt augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, kas viņai nepieciešama tieslietu ministres amata pildīšanai, Lazdiņš, kurš pazīstams ar to, ka mēdz uzsvērt savu ietekmi specdienestos, nebija slēpis, ka ministrei solījis palīdzēt "sakārtot" pielaides jautājumu. To Pietiek vasaras sākumā minēja vairāki uzticami avoti, ar kuriem Lazdiņš un Broka par to bija runājuši.
Lai gan premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) nepieprasīja Brokas demisiju pēc SAB atteikuma viņai piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, pēc Saeimas vēlēšanām Brokai ministres amats būs jāatstāj. No vadošām Satiksmes ministrijas amatpersonām zināms, ka Brokai netiks likti šķēršļi, ja viņa vēlēsies atgriezties LGS valdē, kur darbojās pirms nominēšanas tieslietu ministres amatam. Šis jautājums apspriests arī partijas Vienotība, kura kontrolē Satiksmes ministriju, spicē, un atšķirīgs viedoklis šajā jautājumā esot vienīgi partijas līderei Solvitai Āboltiņai, kas varētu šo plānu izjaukt.
Brokas paziņa Lazdiņš lidostas Drošības departamenta direktora amatā tika iekārtots satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā, bet pirms tam plašu atpazīstamību ieguva kā bēdīgi slaveno drošības likumu grozījumu izstrādātājs, kurus mēģināja pieņemt Aigara Kalvīša valdība.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Lazdiņam vēl aizvien nav atņemta pielaide valsts noslēpumam. No lidostas noklausīšanās skandālā cietušajiem arī neoficiāli izskan, ka Drošības policija novilcina kriminālprocesa izmeklēšanu un lieciniekus pratina tendenciozi - Lazdiņa interesēs. Brokai, pirms viņa saņēma SAB atteikumu, bija zemākas kategorijas pielaide valsts noslēpumam, kuru viņai kā LGS valdes loceklei bija piešķīrusi Drošības policija.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.