Ministrija gatava tiesvedībai ar Skonto būvi

Aizsardzības ministrija (AM) ir gatava tiesāties ar valstī lielāko būvuzņēmēju Skonto būve par aptuveni 200 000 latiem, kurus, kā uzskata Skonto būve, ministrija palikusi parādā par ēkas celtniecību Rīgā, Grostonas ielā 2, Pietiek atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība).

Jautāts, kādu risinājumu viņš redz domstarpībām ar Skonto būvi, tas ir, vai AM ir gatava mierizlīgumam vai tomēr varētu tiesāties, Pabriks teica: „Mēs būtu ļoti priecīgi to redzēt tiesā, ja būtu nepieciešamība.” Par gatavību tiesas ceļā risināt parāda atdošanu nedēļās sākumā izteicās Skonto būve.

Ēka Grostonas ielā 2 (attēlos) ir slepenais AM objekts, tā celta Militārā izlūkošanas drošības dienesta vajadzībām. Kopējā šī AM pasūtījuma apmērs veidoja aptuveni 4 miljonus latu.

Ministrija, pēc Pabrika teiktā, uzskata, ka Skonto būve nav izpildījusi līguma saistības, tāpēc arī AM neredzot pamatu, lai Skonto būvei samaksātu tās prasītos aptuveni 200 000 latu:

„Es, protams, lūdzu valsts sekretāru mani iepazīstināt ar šo problēmu, un, cik es saprotu, šeit ir nesamaksāta pēdējā summa konkrētajam uzņēmējam, tāpēc ka uzņēmēji savu darbu izdarīja vēlāk, nekā tas bija paredzēts, un tas viss ir stingri saskaņā ar savstarpējo līgumu par celtniecību.”

Pabriks arī atzina, ka atšķirībā no iepriekšējā aizsardzības ministra Imanta Lieģa (Vienotība), kuram pēc apvienības Vienotība (Pilsoniskās savienība) līdera Ģirta Valda Kristovska ieteikuma notika saruna ar Skonto būve līdzīpašnieku Milleru, pagaidām ar viņu neviens neesot vēlējies tikties.

Ar jautājumu, kas saistīts ar Skonto būve pretenzijām par 200 000 latu apmaksu, nodarbojoties AM valsts sekretārs. Ministrijas pārvaldes aparātā esot pārliecība, ka AM neredz kaut kādu vainu savā pusē, jo Skonto būve kavējusies ar ēkas būvniecības termiņiem.

Pretējs viedoklis ir Skonto būvei, kuras līdzīpašnieks Guntis Rāvis uzskata, ka AM pašlaik rīkojas negodīgi. Būvuzņēmējs visas saistības esot izpildījis. „Valstij jābūt atbildīgai pret mums kā vienu no lielākajiem nodokļu maksātājiem. Ministrs nevar pateikt, ka kaut kādu iemeslu dēļ nemaksās līgumā paredzēto summu,” Pietiek teica Rāvis. Skonto būve esot gadu gaidījusi, kad ministrija nokārtots savas saistības. „Ja ministrs uzskata, ka var mierīgi mums pateikt, ka nemaksās, tad viņa rīcība attiecīgi arī tiks novērtēta,” piebilda Rāvis.

Rāvim (80%) un Milleram (20%) piederošā Skonto būve ir faktiski visu ievērojamāko valsts pasūtījumu ģenerāluzņēmējs. Skonto būve cēla gan par pārlieku dārdzību kritizēto Dienvidu tiltu Rīgā, gan veic jaunās Nacionālas bibliotēkas ēkas - Gaismas pils būvniecību.

Pirms vēlēšanām Rāvis saistījās ar kustību Par labu Latviju (PLL) Neoficiāli izskanējis, ka miljonārs Rāvis slēpti atbalstījis ne tikai PLL, bet arī citas pie varas esošas partijas un to apvienības. Oficiāli ne Rāvis, ne Millers nav starp partiju ziedotājiem.

Tiesa, piemēram, sabiedrisko attiecību pakalpojumu aģentūra Baltijas komunikāciju grupa, kas apkalpo partiju Jaunais laiks un bija viena no Vienotības vēlēšanu kampaņas organizētājām, vienlaikus sabiedrisko attiecību pakalpojumus sniedz arī Rāvim piederošajai Skonto būve.

Teorētiski šis ir viens no veidiem, kā iespējams slēpt finansējumu partiju vajadzībām. Tā piemēram, savulaik, Latvenergo pirka dārgus sabiedrisko attiecību, mārketinga un reklāmas pakalpojumus no aģentūras, kas apkalpoja Tautas partijas vēlēšanu kampaņu. 

Pietiek jau rakstīja – Kristovskis nenoliedz, ka šopavasar pie viņa vērsušies uzņēmumu Neja&Ko un Skonto būve pārstāvji, meklējot atbalstu saimniecisko strīdu risināšanā ar AM, kuru vadīja viņa partijas biedrs Lieģis. Ministrs neoficiālai parādu atdošanas sarunāšanu nav piekritis.

Dažiem informētiem avotiem palicis iespaids, ka „Lieģa dēļ PS nedabūja ziedojumu”, - šādi pieņēmumi gan tiek izteikti tikai ar nosacījumu, ja tos oficiāli necitēs, jo pierādījumu tam neesot.

„Tur bija kariņš, un augstos plauktos,” par attiecībām starp Lieģi un Kristovski, kurš kā kādreizējais aizsardzības ministrs bijis ar savu redzējumu, kā pareizāk vadāms aizsardzības resors, izteicās kāds Lieģim tuvu stāvošs avots. Uz jautājumu, vai, būdams aizsardzības ministra amatā, sajutis no partijas vadības politisku spiedienu risināt saimnieciskus strīdus konkrētu uzņēmēju, nevis AM interesēs, Lieģis nav atbildējis.

Novērtē šo rakstu: