Mums, "sabiedriskajam medijam", ir dažādi sižeti un dažādi žanri
Una Klapkalne, Mārīte Tukiša*28.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Radio uztur un nostiprina vietu Latvijas vadošo plašsaziņas līdzekļu vidū kā uzticams ziņu avots, sabiedrības dienaskārtības veidotājs un sabiedrībai aktuālu tēmu atspoguļotājs. Darbinieku pieredze un profesionālā kvalifikācija ir noteicošie faktori augstiem uzticēšanās Latvijas Radio rādītājiem lielā sabiedrības daļā un kalpo par stingru pamatu attīstībai, veidojot oriģinālu, aktuālu, kvalitatīvu un auditoriju interesējošu saturu.
Plašu rezonansi izraisīja „Īstenības izteiksmē” analizētā bērnu namos konstatēto pārkāpumu un audžuģimeņu problemātika, veidojot raidījumu sēriju ar kopējo nosaukumu „Sistēmas bērni”. Tematika guva plašu rezonansi sabiedrībā un izsauca arī pārvaldes institūciju un politiķu reakciju, tieši iesaistoties identificēto problēmu risināšanā.
Žurnālistikas teorija izšķir dažādus satura veidošanas žanrus. Tādējādi tapusi ierakstu sērija, kur savā pieredzē dalījās nu jau pieaugušie „sistēmas bērni”, ģimenes, kas savā vidū uzņēmušas bērnu nama bērnus un cilvēki, kas citādos veidos palīdz bērniem un pusaudžiem, kas aug bez vecākiem. Minētie sižeti atbilstoši žanra specifikai balstījās uz personiskās cilvēciskās pieredzes stāstiem, kuros svarīgākā loma ir personiski piedzīvotajam un tā nospiedumiem personības tālākajā liktenī.
Minētā žanra ietvaros dažādu viedokļu atspoguļošanai ir pakārtota nozīme. Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka personiskās pieredzes atspoguļošana ir piemērots līdzeklis jautājuma aktualizācijai, kas arī veiksmīgi tika sasniegts - „Sistēmas bērni” rosināja arī citus Latvijas medijus pievērsties deinstitucionalizācijas problemātikai.
Latvijas Radio žurnālisti plāno un rada saturu atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, balstoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, likumu „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” u. c. normatīvajiem aktiem, ievērojot Latvijas Radio Rīcības un ētikas kodeksu, kā arī vispārpieņemtās profesionālās un uzvedības normas.
Latvijas Radio valde augstu novērtē Latvijas Radio žurnālistu darbu un ieguldījumu sabiedriski nozīmīgu jautājumu aktualizēšanā, kas arī ir žurnālistikas galvenais pamatuzdevums.
Tomēr valde kā administratīva institūcija neiejaucas žurnālistu profesionālajā darbībā.
* Latvijas Radio valdes priekšsēdētaja un valdes locekle
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.