Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau ilgāku laiku "Nākotnes fonds" ar patiesu interesi, bet reizēm ar izbrīnu vēro domnīcas "Certus" paziņojumus saistībā ar demogrāfisko situāciju Latvijā. Ļoti labi, ka par šo valsts nākotnei eksistenciālo tēmu tiek aktīvi diskutēts, tomēr ir vairākas, teiksim tā, mulsinošas lietas.

Īpaši, tādēļ, ka uzskatām domnīcu par akadēmiski izglītotu un godprātīgu pētnieku apvienību.

Mūsu skatījumā šos "Certus" paziņojumus caurstrāvo trīs pamata vēstījumi:

- Latvijā iedzīvotāju skaits samazināsies, bet ne tik kritiski, kā tikām brīdināti;

- Problēmas ir arī citur Eiropā;

- Risinājums ir imigrācija.

Pirmie divi vēstījumi ir ar mierinošu intonāciju, trešais tiek piedāvāts kā risinājums. Arī jaunākajā "Certus" publiskajā paziņojumā atkal tieši tas pats, argumentācijai izmantojot dažādus pētījumus un faktus. Te gan jāatzīmē, ka patiešām ir iezīmējušies nelieli cerību asni un arī vairākās pozitīvas ziņas. Par tām mazliet vairāk noslēgumā. Vispirms par "Certus" argumentiem.

Nesen portāla "Delfi" slejās domnīcas pētnieks Sergejs Gubins publicēja rakstu "Arī Latvija var apturēt demogrāfisko lejupslīdi". Tajā viņš, balstoties uz paša aprēķiniem, norāda, ka 2030. gadā Latvijā būs aptuveni 1,8 miljoni iedzīvotāju. Tas ir vairāk, nekā prognozē tādas nopietnas starptautiskās organizācijas kā ANO un ES. Šāds vēstījums ļauj politiķiem un arī sabiedrībai mazliet nomierināties – "redz, nav tik traki”. Tomēr ir vērts mazliet uzmanīgāk aplūkot šo prognozi.

Runa ir par salīdzinoši tuvu laika periodu – 12 gadiem. Atceroties, ka šobrīd Latvijā dzīvo vairāk nekā 1,9 miljoni iedzīvotāju, tad "Certus" prognoze – kritums līdz 1,8 miljoniem – nozīmē samazinājumu vēl par 100–150 tūkstošiem. Tās nav uztveramas par nomierinošām ziņām.

Otrs Gubina vēstījums – viņš retoriski jautā: "Vai tiešām dzīvojam valstī bez nākotnes?" un pats steidz atbildēt – nē! Šāds "Certus" optimisms ir apsveicams, un labprāt tam pievienojamies. Tikai arguments ir nedaudz mulsinošs. Pētnieks Gubins savā rakstā skaidro: "Latvija nav vienīgā valsts, kas saskaras ar nopietnām demogrāfiskām problēmām. Iedzīvotāju skaita ziņā desmit visstraujāk sarūkošās valstis atrodas tepat blakus – Lietuva, Polija. Arī virknē Austrumeiropas valstu, piemēram, Ungārijā, Bulgārijā, Rumānijā, Horvātijā, ir novērojama līdzīga demogrāfiskā dinamika."

Vai patiešām ar argumentu, ka arī citiem iet slikti, mums vajadzētu justies labāk? Nē! Īpaši tādēļ, ka skaidrības labad derētu mazliet vairāk iedziļināties, kāda patiešām ir situācija pieminētajās kaimiņvalstīs. Te noderētu neliela ilustrācija – vienkāršs matemātikas teksta uzdevums.

Iedomāsimies, ka piecas automašīnas brauc kraujas virzienā ar puslīdz vienādu ātrumu. Auto, kuru sauksim par LV, atrodas no kraujas tikai 1,9 km attālumā, auto LT tālāk – 2,8 km, auto PL pat ļoti tālu – 38,1 km, HU – 9,7 km, BG – 7 km. Kurš no šiem auto pirmais iegāzīsies kraujā un cietīs smagā avārijā? Pēc kuras, visdrīzākais, ja izdzīvos, vairs nebūs nekāds braucējs.

Atbilde ir labi redzama – visbīstamākā situācija ir LV auto. Tieši šim auto ir nekavējoties jāsāk enerģiski rīkoties, lai novērstu katastrofu, tieši šim auto ir palicis vismazāk laika. Un šim auto nekādi nepalīdz fakts, ka aizmugurē, krietni tālāk ir citi auto, kuri tieši tāpat traucas nepatikšanu virzienā. Tīšām izlaidu faktu, ka LV auto, kurš ir vistuvāk briesmām, patiesībā brauc... visātrāk.

Atgriežamies pie "Certus" pētnieka Gubina vēstījuma. Viņš apgalvo, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas saskārusies ar nopietnām demogrāfiskām problēmām. Taisnība! Tikai ļoti būtiska atšķirība ir tā, ka Latvijā dzīvo tikai 1,9 miljoni iedzīvotāji, pārējās pieminētājās, krietni vairāk: Lietuvā – 2,9 miljoni, Polijā – 40 miljoni, Ungārijā – 9,7 miljoni, Bulgārijā – 7 miljoni un Rumānijā – 19,6 miljoni.

Piedevām tikai Bulgārijai un Lietuvai iedzīvotāju skaita kritums, jeb ātrums, ar kādu tie traucās uz "kraujas malu", ir līdzīgs Latvijai, pārējām tas ir būtiski mazāks. Piemēram, minētā Ungārija kopš 2000. gada ir zaudējusi nepilnus 5% iedzīvotāju. Latvija... 18%. Atvainojiet, bet kā "Certus" var salīdzināt situācijas iedzīvotāju skaita ziņā ar piecas reizes lielāku valsti, kur iedzīvotāju skaita kritums ir trīs reizes lēnāks nekā Latvijā?

Latvija ir tieši tas auto no teksta uzdevuma ar nosaukumu LV. Atšķirībā no citām valstīm mums ir vismazākais iedzīvotāju skaits jeb atlikušie "km", un ātrums uz demogrāfisko krīzes krauju viens no vislielākajiem. Latvija pie kritiskās atzīmes nonāks daudz, daudz ātrāk nekā pieminētās kaimiņvalstis. Protams, paniski plosīties krīzes situācijās nav pareizākais risinājums, tomēr situācija paģērē rīkoties ļoti izlēmīgi. Būtība runa ir par nācijas eksistenciālu krīzes situāciju, kas patiesībā ir "force majeure" jebkura atbildīgai valstij.

Protams, ka "Nākotnes fonds" vēlas piekrist apgalvojumam, ka Latvija ir valsts ar nākotni. Tāpat ir iespējams labot demogrāfiskās tendences pat ļoti kritiskās situācijā. Pie šiem risinājumiem jau ir ļoti nopietni strādāts, ļoti komplicētā politiskā situācijā ir meklēti tālredzīgi risinājumi, un top jauni priekšlikumi.

Valdība tikai pēdējo gadu laikā vien ir palielinājusi atbalstu demogrāfijai par vismaz 55 miljoniem eiro. Liela daļa no risinājumiem ir vērsti uz pašu galveno problēmu – palīdzēt novērst sociālās netaisnības plaisu, kas Latvijā ilgstoši visvairāk skāra tieši jaunās ģimenes. 2018. gads ar īpašu valdības lēmumu ir izsludināts par "Goda Ģimeņu gadu”. Lēnām, bet attieksme mainās arī augstākajā politiskajā līmenī.

"Certus" pētnieks savā rakstā kā labo piemēru piemin Igauniju. Tomēr der atcerēties, ka Igaunija ļoti izlēmīgas ģimeņu ar bērniem atbalsta programmas uzsāka jau 2000. gadu sākumā. Tās ietvēra sevī ļoti nopietnu sociālo atbalsta mehānismu programmu, kas tiek pilnveidotas un uzlabotas līdz pat šim brīdim. Zīmīgi, ka šī attieksme nostrādāja arī kā preventīvs remigrācijas* mehānisms.

Latviski runājot – gudras atbalsta programmas ļāva jaunajām igauņu ģimenēm atturēties no lēmuma pamest valsti krīzes brīžos. Lielā mērā tieši tāpēc Igaunijā iedzīvotāju skaitā kritums kopš 2000. gada ir trīs (!!!) reizes mazāks nekā Latvijā. Igaunijā kopš gadsimta sākuma zaudēts tikai 6% no iedzīvotāju kopskaita, Latvijā jau iepriekšminētie 18%. Šobrīd ir vērts sākt pievērst uzmanību arī Polijai, kur valdības izlēmīga rīcība arī iedrošinājusi daudzas poļu ģimenes.

Lai sekotu Igaunijas piemēram, Latvijai šobrīd vajadzētu valsts budžeta palielināt atbalstu ģimenēm par vēl apmēram 150–200 miljoniem eiro. Tā, protams, ir liela summa, bet politiķi zina, ka tā nav neiespējama. To var palielināt pakāpeniski, teiksim, nākošo trīs gadu laikā, kas būtu saprātīgs līdzsvars starp budžeta stabilitāti un izlēmīgu rīcību. Tas pilnīgi noteikti būtu ieguldījums arī remigrācijas plānos. Vispirmām kārtām – ļautu Latvijā dzīvojošajām jaunajām ģimenēm justies drošāk un atturēties no galējā lēmumam grūtos brīžos pamest valsti.

Otrkārt – uzmanīgi salīdzinot situāciju ārpus Latvijas, daudzas šobrīd ārzemēs dzīvojošās jaunās ģimenes varēs konstatēt, ka Latvija pamazām kļūst aizvien labāka vieta, kur audzināt bērnus.

Protams, mēs šobrīd esam šī ceļa pašā sākumā – ļoti daudz darāmā vēl, piemēram, ar izglītības pieejamību un kvalitāti, veselības aizsardzību un citām izšķiroši svarīgām lietām. Tomēr progresu var panākt, to ir apliecinājusi tā pati Igaunija un šobrīd arī Polija. Kā jau norādīju, arī Latvijā attieksme pamazām, bet ir mainījusies ne tikai vārdos, bet pavisam reālos darbos, kas ir redzami gan valdības, gan vairāku atbildīgu pašvaldību līmenī.

"Certus" piedāvātā ideja par imigrāciju kā alternatīvu risinājumu ir jāvērtē ļoti uzmanīgi. Tā ir rīkojušās vairākas Eiropas lielvalstis nesenā vēsturē. Tomēr šie risinājumi vienmēr ir ļoti sarežģīti. Pat tādas pieredzējušas demokrātijas kā Vācija un Zviedrija ir saskārušās ar pamatīgām problēmām. Un te atkal der atcerēties par salīdzināšanu. Abas pieminētās ir valstis, kurās ir attiecīgi 80 miljoni un 10 miljoni iedzīvotāju. Latvijā pamatiedzīvotāju skaits, kā zināms, ir jau zem 2 miljoniem un turpina samazināties. Tādēļ mums imigrācija kā risinājums ir jāapsver īpaši uzmanīgi.

Pirms par to runāt kā risinājumu, ir jāizpilda mājasdarbs, ko laicīgi paspēja izdarīt Igaunija – mainīt attieksmi pret pamatiedzīvotāju ģimenēm, radīt drošu sociālo vidi, sistēmu. Pats galvenais tomēr ir ļoti cilvēcīgais faktors – uz jaunajām ģimenēm ar bērniem ir jāraugās kā cilvēkiem, kuri veidos mūsu nākotni, nevis kā IKP veidojošajiem resursiem ekonomikai vai nācijai. Ģimenēm ar bērniem Latvijā ir jājūtas droši, cienītām un aizsargātām.

Izšķiroši svarīgi ir sniegt, kopā radīt pārliecinošu nākotnes perspektīvu. Kopīgu lielo redzējumu par to, kādai jāizskatās nākotnes Latvijai, valstij, kurā dzīvos mūsu bērni, mazbērni. Kopīgajam nākotnes redzējumam jābalstās reālā rīcībā, nevis lozungos. To var radīt tikai, sadzirdot vienam otru, domājot kopā, strādājot kopā un ticot kopīgam lielajam mērķim.

* - Jau kādu laiku speciālisti ir vienojušies, ka termina "reemigrācija" vietā lieto "remigrācija."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atbilde, no kā nobijās „Delfi”

FotoNosūtām jums divus rakstus – portāla Delfi publikāciju un saistībā ar to sagatavoto atbildi, ko „objektīvais” informācijas resurss tomēr neuzskatīja par iespējamu publicēt.
Lasīt visu...

21

Artuss Kaimiņš man un sabiedrībai meloja jau no paša sākuma

FotoŠodien publiski rezultējās process, kas tikai aizsākts jau 2017. gadā - KNAB beidzot ir apstiprinājis, ka informācijai, kuru es un vēl vairāki cilvēki paudām 2016. gadā, aizejot no KPV LV, ir arī tiesiski pierādāms pamats.
Lasīt visu...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

21

Valstsbaznīcas mirāža

FotoLai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec no ķeblīša, bailes par mieru sabiedrībā un par valsts pamatiem tomēr ir daudz stiprākas.
Lasīt visu...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ticība varai

1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas...

Foto

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

Atkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā...

Foto

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam...

Foto

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...