Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ērtības un jaukumi mūsu dzīvē visbiežāk nāk komplektā ar šo to citu, reizēm paredzamu, reizēm kā parasti. Padomju laikos komplektēšana bija pavisam tieša: konfekšu nodaļā celofānā sapakota pudele smalka dzēriena, ASORTI konfekšu kaste (abi “deficīts”), sarkani bikšturi un pāris tizlu suvenīru, viss kopā kompļekt prazdņičnij. Gribi konjaku un šokolādi, ņem visu komplektu par attiecīgu cenu, tirdzniecības noteikumi citu kārtību neparedz. “Svētku komplekts” kļuva par plaši izplatītu mēmu, ar ko raksturot visdažādākās situācijas, sākot no darba konfliktiem un beidzot ar nelabu slimību saķeršanu atvaļinājuma laikā.

Arī publicistika blogosfērā nāk ar savu “svētku komplektu”: no vienas puses, nekādu materiālu izmaksu, zibenīga informācijas apmaiņa, neatkarība no korporatīvās vides uzliktiem rāmjiem, plus vēl analītisku instrumentu pieejamība: cik liela un kāda reakcija uz publikācijām utt. Bet komplektā nāk faktori, kas jaukumus itin spēcīgi līdzsvaro.

Manuprāt, nopietnākais no tiem ir īsais uzmanības mirklis, ko patērētājs vispār pievērš digitālajai komunikācijai. Raksturīgi, ka tvitera pāriešana uz 280 zīmju ziņas garumu tika kritizēta kā pārāk garas muldēšanas atļaušana. 280 zīmes ir mazāk nekā pagarinātās īsziņas formāts telefonā. Bet publikai šķiet, ka ir par garu. Un lasītāju lielākā daļa (globālā mērogā) ar rakstiem iepazīstas ne drukātā veidā, ne arī no datoru ekrāna, bet gan telefonā. Tā ir svētku komplekta bikšturu komponente. Gribi – ņem, negribi – nu i nevajag.

Rēķinoties ar šo blogosfēras realitāti, mans artiķelis par naudas smirdēšanu, mūsu banku biznesu un attiecībām ar sabiedrotajiem tika sadalīts divās daļās, un otrās daļas teksts saspiests un koncentrēts, lai publikācija nepārsniegtu četras lapas, mūsdienu uzmanības noturēšanas maksimumu. Lai arī tekstā nekā kļūdaina, manuprāt, nav, bet no lasītāju komentāriem un pārmetumiem jāsecina, ka vairākas tēzes daudziem palikušas par maz izskaidrotas vai ilustrētas.

Tiem lasītājiem, kuri ar I un II daļā piedāvāto argumentāciju bija mierā, šis teksts tālāk arī varbūt nav jālasa. Lielākoties te būs vēl pa kādam papildus piemēram un jau iepriekš postulēto tēžu izvērsums. Klāt nāks skaidrojums par ofšoriem Eiropas pašā vidū un kā reāli biznesi optimizē savus reālos izdevumus.

Vēlreiz par skaidru naudu saulainajā deviņdesmito gadu sākumā

II daļā bija stāstiņš par mārketinga speciālistu, kurš paņem kasē pārsimt tūkstošus dolāru un dodas mārketingot. Daži lasītāji nebija pamanījuši virsrakstā likto ’94 un steidza dalīties ar savu pieredzi, ka tas ir neiespējami utt. Protams, tas ir neiespējami šodien, bet toreiz tā bija visparastākā ikdiena, darba rutīna. Skaidrs, ka miljoni neizsekojamas naudas nevar būt pieņemama prakse šodienas draudu pilnajā situācijā.

Tolaik skaidra nauda simtu tūkstošos dolāru bija pilnīgi nepieciešama reālas saimnieciskas darbības nodrošināšanai. Uzzīmēšu otru piemēru no tā paša perioda.

Divi apņēmīgi puiši, Gera un Vaļera, arī noņem pārsimt tūkstošus no savas firmas konta bankā Vecrīgā, iegriežas Svētā Aleksandra Ņevska baznīcā uz Brīvības ielas, noliek tur svecītes pie svēto aizgādņu tēliem, un dodas uz plašo Krievzemi pirkt metāllūžņus. Ja viss risinās bez ekstrēmām ķezām, pēc kāda laiciņa lūžņu piekrautie vagoni šķērso robežu un ieripo Liepājas Metalurgā. LM samaksā rēķinu ar pārskaitījumu (dolāros, caur SEB Stokholmā, kas savā ziņā raksturīgi), un puiši var atkal doties nākošajā tūrē. Atšķirībā no “marketinga pakalpojumiem” šajā stāstā ir reāls bizness, reāla nepieciešamība pēc skaidras naudas, kā jau tajos laikos.

Nauda gan ir tikpat neizsekojama kā pirmajā piemērā, bet tā nav prasta līdzekļu iztīrīšana no Kurkestānas uzņēmuma. Saskarsmē ar banku auditoriem tai laikā kļuva skaidrs, ka viņu rūpes nebija ne par neko citu kā bankas spēju kontrolēt savus riskus. Ja klientam bija nauda uz konta, lūdzu, dari ar to, ko gribi. Bankas izdzīvošana šajā vidē bija atkarīga no konkurētspējas, ja nespēsi nodrošināt pieprasītu pakalpojumu, būsi ārā no biznesa.

It kā viss saulaini jauki, pie kam likumīgi. Bet. Konts, no kā Gera&Vaļera ņēma dolārus un kurā atgriezās līdzekļi ar peļņu, arī bija Karību salu firma, ofšors, prasti sakot. Un puiši ar nodokļu samaksu sevi neapgrūtināja, – ne šeit, ne kur citur. Biznesa vide tolaik bija ļoti dinamiska, atjautība un spēja pielāgoties bija izdzīvošanas priekšnoteikums. Ja reiz metāllūžņu puiši nemaksā nodokļus, kādēļ citiem tas būtu jādara? Tā nu mēs nonākam pie nākošā punkta, proti, ofšoriem un čaulām.

Pavisam īss ieskats ofšoros  un ofšorizācijā

Publiskajā komunikācijā nu jau pārdesmit gadu figurēja tāda baisa briesmoņu un neģēļu cilts – ofšori. Kā jau pieklājas kārtīgai baiļu un naida kurināšanai, paši trokšņa cēlāji īsti nezināja, kur tie zvēri dzīvo, ko ēd un kā vairojas, svarīgākais, lai ir uz ko norakstīt visas mūsu attīstības likstas. Sovjetiem visur pie vainas bija imperiālisma aģenti, puķinistiem NATO, mūsu bāliņiem oligarhi un ofšori. Pavisam vēl nesen sāka savu nožēlojamo dzīvīti likumdošanas iniciatīva, kas šitos ļaunos ofšorus izslēgtu no iepirkumiem. Jauka ilustrācija plānprātiņu apņēmībai.

Žargona nosaukums offshore company cēlies tajos laikos, kad pasaules bizness sāka plaši izmantot iespējas reģistrēt juridiskas personas ārpus pamatdarbības valsts, lai izmantotu priekšrocības, ko deva regulējuma atšķirība. Vēsturiski populārākās bija salu valstis siltās jūrās, lielākoties bijušās britu un holandiešu Karību jūras kolonijas, kas ieguva neatkarību, nezaudējot pilnībā saites ar metropolēm. Tādu valstu un teritoriju ir dučiem, par kurām Wiki raksta apmēram tā: “salu grupa turuntur, tūrisma ceļamērķis un finanšu servisa centrs”. Tā arī radās sadalījums onshore – offshore, burtiski “uz krasta” un “nost no krasta”.

Mērķi šādu firmu izmantošanai var būt raibi un rūtaini, apzīmējums “zemu nodokļu jurisdikcija” ir tik primitivizēts, ka jāuzskata par maldinošu. Kliegšana par “ofšoru aizliegšanu un izdeldēšanu” ir ne tikai stulba, bet arī no pašu kliedzēju puses visnotaļ divkosīga. Tā Džordža Sorosa galvenais naudas pelnītājs – Quantum Group of Funds – darbojas kā Nīderlandes Antiļu un Kaimana salu uzņēmums, bet naudiņu savām Eiropas aktivitātēm maksāja speciāls fonds ar domicilu Šveicē, Cūgas kantonā, arī populārā vietā šai ziņā.

Ir virkne loģisku iemeslu, kādēļ izveidot ofšoru konstrukciju bez kādiem ļauniem vai noziedzīgiem mērķiem. Starp izplatītākajiem būtu jāmin nodokļu optimizācija, īpašnieku “pazušana” no publikas acīm, ērta īpašumu sadale un daudzīpašnieku mantas pārvalde, starptautiskās tirdzniecības serviss (transfer pricing un citas sarežģītas tēmas), un vēl lēvenis citu.

ASV, piemēram, ir izplatīta personisko īpašumu nodošana trastā. Tas formāli atdala reālo saimnieku no juridiskā, kurš ir formāls īpašnieks, reģistrēts kādā no salām, ar direktoriem un visu pārējo atribūtiku. Ja kāds salauž kāju uz ietves mājas priekšā un grib piedzīt no īpašnieka kaitējumu miljona apmērā, tad vērsties pret saimnieku nav juridiska pamata, māja pieder ārzemju trastam, laipni lūgtum uz turieni tiesāties.

Daļu no šādiem mērķiem var sasniegt, neiesaistot eksotiskas jurisdikcijas. Tā presē bija lasāms pietiekoši detalizēts apraksts, ka atklātības lāpnešu žurnāla Ir izdevēja īpašnieki ir tā noslēpti dibināšanas juridiskajā konstrukcijā, ka praktiski nav atklājami. Pieļauju, ka ar ofšoru tas būtu gan vienkāršāk, gan lētāk, bet droši vien šamie bija sakautrējušies no pašu izpūstās ofšorizācijas šausmām. Jūtīgām dvēselēm nekad nav viegli.

Atkāpe par nodokļiem un plānošanu

Ņemsim izdomātu, bet reāli iespējamu situāciju. Kāds pakistāņu T–kreklu ražotājs sāk izplatīt savu preci Eiropā, miljoniem krekliņu, ko ražo par kapeikām, izmantojot lētu darbaspēku. Viņa uzņēmums nodibina Īrijā distribūcijas centru, kas tāds ir tikai naudas plūsmu nozīmē, paši krekliņi ar lozungu “Nost ar verdzību” pārvietojas ierastā kārtībā.

Īrijai ir specifiska nodokļu un uzņēmumu reģistrācijas sistēma ar kopumā zemu nodokļu līmeni pašmāju uzņēmumiem. Tipiska korporatīvās peļņas likme ir 15%, bet tiem, kuri Īrijā ir tikai reģistrējušies, bet biznesu veic ārpusē – 25%. Apjukums. Kāda tad jēga? Parastā zemo nodokļu jurisdikcijā ir tieši otrādi, biznesam ārpus teritorijas nulle.

Lieta tāda, ka Īrijā šāds uzņēmums var sevi reģistrēt kā tirdzniecības aģentu, kurš pārdod preces savā vārdā, bet patrona uzdevumā, par attiecīgu komisiju. Piemēram, no katra miljona komisija būs 1%. Un tas nodoklis – 25% – attiecas uz šo komisijas 1%, rezultātā iznāk 0,25% no apgrozījuma. Tas ir maksimums, no ieturētās komisijas vēl jāatskaita izdevumi grāmatvedībai, auditoriem utt.

Kur paliek 99%? Nu, to nosaka patrons. Kurš, iespējams, naudu sadala, daļa atgriežas dzimtajā krastā, kur uztur uzņēmumu un maksā vietējos nodokļus, bet daļa pārplūst uz citiem krastiem. Avots ir cienījams īru uzņēmums, ar ES PVN reģistrāciju un nomaksātiem nodokļiem.

Līdzīgi sākusies pasaules biznesa milžu nesavtīgā mīlestība uz Īrijas Republiku un Luksemburgas Lielhercogisti. Ja jūs nopirksit kādu Apple, Inc iekārtu vai samaksāsit par on–line reklāmu, visticamāk jūsu naudiņa aizies uz Īriju. Līdzīgi kā aprakstītajā piemērā, tikai ar vēl krasākiem skaitļiem.

Briti pirms dažiem gadiem sacēla milzu jandālu par globālo korporāciju nomaksātajiem nodokļiem no biznesa UK. Palikuši skaitļi no tā laika. Starbucks 2012. gadā bijis £ 400 mio apgrozījums, peļņas nodoklis – nulle, viss pareizu finanšu plūsmu plānošanas rezultāts. Amazon ar pārdošanas apjomu 3,35 miljardi nodokļos maksājis 1,8 miljonus, kas ir viena procenta viena divdesmitā daļa vai decimāldaļas izskatā 0.000537.

Amerikāņu milža eBay atvasinājums PayPal nodrošinās jūsu maksājumu par netā nopirkto sūdukiņu, apkalpojot kredītkartes transakciju. Caur kurieni ies nauda, kādi likumi attieksies uz jūsu savstarpējo līgumu? Caur Rēzeknes SEZ? Savādi, bet tā būs Luksemburga. Dārga zeme, pie mums tak daudz ekoloģiskāka vide. Bet izrādās, ka visiem šiem milžiem ar Īrijas un Luksemburgas iestādēm ir speciāls līgums par nodokļu režīmu, ne tas vispārējais, kas nabaga strādīgajam pakistānim mūsu piemērā, kurš maksāja veselus 0,25%.

Kāpēc šādus mehānismus nelieto dārzeņu audzētājs no Zemgales? Procenti tak fantastiski! Jā, procenti labi, bet ir fiksētās izmaksas. Uzņēmuma uzturēšana prasa augsti kvalificētu personālu, auditus un citus ar to saistītus izdevumus, no daždesmit līdz dažsimt tūkstošiem gadā. Šī ir miljonu un miljardu, ne mazdārziņu daļa. Termins, kas šai kontekstā jāiegaumē, ir “agresīva nodokļu plānošana”. Nav noziegums, bet ir tā kā nesmuki.

Ko ar to iesākt? Eiropieši tiesājas par neatļautu valsts atbalstu, pagaidām mazsekmīgi, bet prezidents Tramps savējos piedraudējis žņaugt pavisam prasti. Viņam, kā jau pēdējā laikā redzams, ar it kā stulbām metodēm vienā gadā izdodas sasniegt vairāk, nekā liberāļiem ar tukšu muldēšanu astoņos iepriekšējos. Skatīsimies tālāk, garlaicīgi nebūs.

Ofšori pazūd, uzrodas čaulas

Gan Cūgas kantons, gan Lihtenšteina atrodas Eiropas vidū, un tām nav jūras robežu, tātad ofšors ir specifisks termins, kam ar darbību “prom no krasta” ir attāls sakars. Pēkšņi visiem un visām uznāca sinhrona apskaidrība, ka ofšori ir oldskūls un retardētu tviterastu pļāpas. Finmins sadancī ar Fuktuku tagad apkaros čaulas, kuras bija līdz šim mūs likušas mierā un uzradušās negaidīti, kā meža vecis rūķīšu hepeningā.

Tas, ar ko jānodarbojas mūsu komercbanku sistēmai, ir mazināt un pat likvidēt naudas plūsmas, kas neizriet no saimnieciskās darbības loģikas. Šādā gadījumā tiešām ir pareizāk runāt par čaulām, kuras mākslīgi izveidotas citiem mērķiem, mūsu gadījumā – kaimiņvalstu naudas plūsmu uzturēšanai un eventuālai legalizācijai. To žargonā sauc par “naudas atmazgāšanu”, kas pats par sevi jau ir nozieguma sastāvs.

Te atkal skaidrojoša atkāpe. Lasītājiem, kas aktuālos terminus uztver daždesmit gadu vecos priekšstatos, “naudas mazgāšana” jeb “izmazgāšana” ir palikusi atmiņā kā naudas pārskaitīšana no uzņēmuma konta uz kooperatīvu ar sekojošo izņemšanu “skaidrucī” un sadalīšanu aiz stūra. Tā nav naudas atmazgāšana mūsdienu regulāciju izpratnē, tā ir zādzība.

Naudas atmazgāšana ir pretējais process, kad skaidra nauda (no jebkuras aktivitātes, kas notiek skaidrā naudā – ieroči, narkotikas, cilvēku tirdzniecība, – vai nu trūkums izdevīgu darbiņu) nonāk banku sistēmā kā leģitīms ienākums un tālāk var tikt izmantota legāliem darījumiem. Tas pats ar ilustratīvo pārskaitījumu no Kurkestānas: izņem skaidrā un sadala, tā ir zādzība. Bet, ja pārskaita tālāk, piesedzoties ar it kā reālu darījumu, un gala beigās nonāk Londongradā ekskluzīva dzīvokļa pirkšanai, tad tā ir “legalizācija” vai, žargonā sakot, “atmazgāšana”.

Iestāžu publiskā komunikācija nekad nav centusies izskaidrot, kur ir problēma ar bijušajiem ofšoriem, tagad čaulām. Ja reiz cilvēks grib šeit turēt naudu, lai tak riskē. Piedevām vēl pašu vadītāju (ne)saprašanas demonstrācija ar skaitļiem – brītiņu pirms šī raksta pirmās daļas publicēšanas klāstīja par “čaulu” samazināšanas plānu naudas izteiksmē uz 40% un tad uz 20%, tad parādījās britu zinātnieku cienīgs cipars 5%, bet pēc manas publikācijas, kurā bija skaidri secināts, ka biznesa modelis būs jāmaina pilnībā un jāmaina ātri, izrādās, ka čaulas būs jāiznīdē pavisam.

Nav problēmu ar naudu, kuras izcelsme ir pārbaudīta un droša, nav problēmu ar naudas plūsmām, ja tās apkalpo reālu likumīgu biznesu, lai tas būtu krievu, kazahu vai kirgīzu. Un pat tad, ja tie lieto čaulas sava biznesa strukturēšanai.

Problēma ir ar citām plūsmām un, kā jau iepriekš aprādīju, nesamērīgi milzīgām attiecībā pret reālo ekonomiku, kas faktiski bija austrumos “iegūtu” līdzekļu legalizācija rietumos. Atšķirībā no deviņdesmito gadu naivās vienkāršības, shēmas un metodes kļuva rafinētākas ar katrām izmaiņām uzraudzībā un līdzīgi kā ar nodokļu optimizāciju vairs nebija pieejamas sīčiem.

ASV viceprezidents Baidens savā uzstāšanās reizē Rīgā pateica tik skaidri, cik vien šādā formātā iespējams, pārtulkošu no diplomātu valodas prastā latviešu: mēs garantēsim jūsu drošību, nav jāšaubās par NATO līguma 5. pantu, bet jums jātiek galā ar maksātnespējas administratoru mafiju un krievu naudas mazgāšanu caur jūsu bankām.

Rezultātā pirmo uzdevumu izdevās diezgan strauji izpildīt, administratoru sejas pirms un pēc cietuma kļuva par televīzijas ikdienu. Kas attiecas uz otro, tad kaut kā negāja tik jestri, dažas bankas pabaidīja, citas pasodīja, nu viss apmēram tākā parasti. Bet, kā jau arī mazāk atjautīgie būs ievērojuši, pašreizējais ASV prezidents ar smalkumu un iejūtību neizceļas. Rezultātā FinCEN izziņa par AB LV, kuras tapšana nebūtu iespējama bez Ovālā kabineta ziņas.

Tālāko mēs nu jau vairāk par mēnesi vērojam publiskajā telpā, un ceru, ka daži mani skaidrojumi palīdzēs visā pilnībā novērtēt šo nevainīgo antiņu šovu ar kretīnu baleta elementiem.

Kas jādara tiem, kam nav jāiegulst banku likvidācijā? Pirmais, iesaku vērot šovu ne tikai pie mums, bet arī plašāk. Nākošās bankas šajā strīpā būs Kiprā, Maltā un citās siltās vietās. Otrais, neaizmirst, ka mūsu drošība ir iespējama tikai sadarbībā ar vienīgo reālo sabiedroto, ASV. Tam nepieciešama skaidrība mūsu finansēs un tīrība uzraugošajās institūcijās. Un protams, Zemessardzei visu nepieciešamo, tas pats par sevi.

Turpinājums sekos.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...