Iesaki rakstu: 
Neatbilst patiesībai pēdējās dienās plaši izplatītās baumas, ka pašnāvību izdarījušajam un šonedēļ apbedītajam kādreizējam veselības ministram Ārim Auderam visi uzgriezuši muguru un viņam neesot pat ļauts atjaunot neiroķirurga sertifikātu. Patiesībā viņam piedāvāts risinājums, kā pusgada laikā atjaunot neiroķirurga sertifikātu, turklāt Auders arī ticis iekārtots darbā par Pļavnieku veselības centra vadītāju.
Lai gan Auders daudzus gadus nebija praktizējis kā neiroķirurgs un nebija laikus atjaunojis savu ārsta sertifikātu, kolēģi, kas atbild par ārstu sertifikācijas procesu, meklējuši risinājumus, kā šo problēmu novērst.
Neiroķirurgu biedrības sertifikācijas komisijas vadītājs Leonīds Lugovskojs Pietiek apliecina, ka situācija ar sertifikāta atjaunošanu nav bijusi vienkārša ilgā prakses pārtraukuma dēļ, tomēr, ņemot vērā, ka Auders savulaik bijis tiešām izcils ārsts, ticis meklēts risinājums, kā sertifikātu atjaunot. Auderam piedāvāts stažēties kādā no slimnīcām, lai pēc stažēšanās laika varētu kārtot sertifikāciju.
Lugovskojs pats kontaktējies ar vairākām klīnikām, lai iekārtotu Auderu kā stažieri, un Gaiļezera slimnīca piekritusi viņu pieņemt stažiera amatā. Stažēšanās būtu aizņēmusi trīs līdz sešus mēnešus, un pēc tās Auderam būtu bijis jākārto sertifikācijas eksāmens, pēc kura nokārtošanas viņš varētu iegūt jaunu sertifikātu un strādāt patstāvīgi, skaidro Lugovskojs. “Es pats zvanīju dakterim Auderam un visu šo izklāstīju, bet viņš atteicās,” saka sertifikācijas komisijas vadītājs.
Neiroķirurgu asociācijas sertifikācijas komisija sniedz priekšlikumu Ārstu biedrības sertifikācijas padomei sertifikāta izsniegšanai, bet attiecībā uz Auderu tas neesot darīts, jo viņš atteicies. Savukārt Latvijas Ārstu biedrības sertifikācijas padomes pārstāvis Valdis Ģīlis Pietiek sacīja, ka neko neesot zinājis par Audera vēlmi atjaunot sertifikātu.
Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis zina stāstīt, ka Auders, kurš pēc aiziešanas no politikas un sertifikāta zaudēšanas bija pievērsies dārzkopībai, tiešām nopietni vēlējies pievērsties medicīnai pēc lielā pārtraukuma. Zinot viņa darba spējas un organizatora prasmes, viņš iekārtots darbā par Pļavnieku veselības centra vadītāju, taču šajā amatā viņš neesot darījis gandrīz neko.
“Viņš sēdēja kabinetā pie tukša galda, ar pacientiem un ārstiem nekomunicēja, tādēļ viņu atlaida,” stāsta Apinis, kurš ir pārliecināts, ka pie vainas bijusi ieilgusi depresija, kas savulaik enerģiskajam ārstam liegusi pievērsties darbam.
Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā Audera notika 19.jūlijā. Viņš dzimis 1962.gadā, bija beidzis rezidentūru neiroķirurģijā Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā un ieguvis doktora grādu, aizstāvot disertāciju par trīszaru nerva mikroķirurģiju.
Auders savulaik bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs, bet vēlāk iesaistījās politikā. 2002. gadā viņš piedalījās partijas Jaunais laiks dibināšanas kongresā un kļuva par veselības ministru Einara Repšes valdībā.
2003. gadā, ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, Repše pieprasīja viņa demisiju. KNAB toreiz ierosināja krimināllietu par Audera darbībām, ļaunprātīgi izmantojot pacientu uzticēšanos un nepamatoti saņemot dubultu apmaksu par operāciju izdarīšanu 2002.gadā.
Lai gan tagad daudz tiek runāts par talantīgā ārsta „norakšanu”, atšķirībā no tradicionālajiem „ārstiem - pateicību pieņēmējiem”, kuri naudu paši neprasa, bet pēc sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem no pateicības neatsakās, Auders, kā liecināja krimināllietas materiāli, pats bija izrādījis dzīvu interesi par pacientu maciņu saturu.
Kā liecināja apsūdzības materiāli, Auders bija nodarbojies ar „pacientu rindas pārdošanu” un uz slimnīcu nosūtītajiem pacientiem, kam bija nepieciešama mugurkaula operācija, nepatiesi apgalvojis, ka slimokasē neesot naudas tūlītējas operācijas samaksai un rinda operācijai var pienākt pēc ilga laika, rezultātā no viņiem saņemot iespaidīgas summas. Galīgā apsūdzība Auderam tika uzrādīta par vairāk nekā 40 000 latu izkrāpšanu 77 gadījumos.
Lietas izskatīšana visās instancēs ilga līdz pat 2009. gadam, Auders bija noalgojis arī dārgu advokātu – Oskaru Rodi, taču nekas nelīdzēja, jo pierādījumi pret viņu bija pārāk smagi: 2009. gada decembrī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta vēlreiz izskatīja viņa krimināllietu un galīgi atzina bijušo ministru par vainīgu liela apmēra krāpšanā, piespriežot viņam 13 500 latu naudassodu un mantas konfiskāciju.
Attēlā fragments no baumu pirmavota - Privātās Dzīves publikācijas.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
