Neesmu atstādināts no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata
Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs23.10.2012.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Pagājušajā nedēļā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs pārsteidza pats sevi.
Vispirms viņš pompozi paziņoja, ka viņa rīcībā esot nonākuši šokējoši fakti par manu „saimniekošanu” Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, pieprasot sniegt paskaidrojumus 3 dienu laikā par 350 lēmumiem, kuri attiecas uz darbību domes iepriekšējos sasaukumos.
Tad, nesagaidīdams pat formāli noteiktā termiņa beigas, pirms valdības komitejas sēdes žurnālistiem pasludināja varbūtību 100%, ka Aivars Lembergs tikšot atstādināts no amata.
2012.gada 19.oktobra pēcpusdienā Sprūdžs sasauca preses brīfingu, „lai informētu par to, ka es esmu pieņēmis lēmumu, es esmu sagatavojis rīkojumu par Aivara Lemberga atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata” (19.10.2012.).
Preses brīfingā vairākkārt Sprūdžs uzsvēra, ka „šis rīkojums stingri nosaka, ka Lembergs no mēra amata tiek atstādināts. Viņš vairs nav Ventspils pilsētas mērs”.
Taču rīkojumā, kas nosūtīts Ventspils pilsētas domei un kuru parakstījis tas pats VARAM ministrs Sprūdžs, rakstīts: „Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 93.panta pirmajai daļai atstādinu Aivaru Lembergu (personas kods) no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas (..).”
Ikvienam pašvaldību lietu profesionālim vai vienkārši loģiski domājošam indivīdam ir skaidrs, ka atstādināšana no amata un amata pienākumu pildīšanas nav viens un tas pats. Šos jautājumus un procedūru skaidri reglamentē LR tiesību akti.
Izdotā rīkojuma saturs parāda, ka Sprūdžs turpat nedēļu ir melojis sabiedrībai par manis atstādināšanu no amata.
Es aicinu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu novērst pretrunas savā darbībā un politiskajos paziņojumos, apgalvojot, ka Aivars Lembergs ir atstādināts no amata!
LR tiesību akti nepiešķir VARAM ministram ne šādas tiesības, ne šādas pilnvaras pat ar nosacījumu, ja ministrs ir Reformu partijas biedrs E.Sprūdžs.
Atbilstoši LR tiesību aktiem es esmu ievēlēts par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju un, šajā amatā esot, vēl enerģiskāk turpināšu strādāt Ventspils iedzīvotāju labklājībai.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
