Pietiek :: Neglīts ieraksts LTV simtgades rēķinā: TV arhīva izcenojumi apgrūtina nacionālo kino
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Neglīts ieraksts LTV simtgades rēķinā: TV arhīva izcenojumi apgrūtina nacionālo kino

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K
01.11.2017.
Komentāri (7)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sagaidot Latvijas Republikas pastāvēšanas simtgadi, kinoļaudīm darba pilnas rokas. Ir pasūtījums ražot, ir piešķirta valsts nauda, taču producentiem to nākas tērēt arī tur, kur šķiesties nebūtu pamata. Latvijas Televīzijas arhīvs ir viens no dārgākajiem ja ne visā Eiropā, tad vismaz mūsu reģionā noteikti.

Dziļi simboliski šo problēmu atspoguļo topošajai Jāņa Norda spēlfilmai Ar putām uz lūpām piestādītais rēķins. Sižeta līnijā vienā no ainām bija nepieciešama slima mežacūka. Fonā, kadrā esošā televizora ekrānā. Televīzija cūku atrada. Precīzāk ziņu sižetu, kurā mednieks stāsta par mežacūku slimību. Filmas vajadzībām tika atlasīti divi ziņu materiāli ar skaņu un viens bez – kopumā nepilnas minūtes garumā.

Un tad filmas veidotājiem tika piestādīts rēķins. 2614 eiro + PVN par 55 sekundēm. Aprēķinā iekļauta apmaksa par arhīva materiāla sameklēšanu un faila kopēšanu. Tātad kopā vairāk nekā 3000 eiro, un vienas sekundes cena pārsniedz 47,52 eiro + klāt vēl jārēķina nodoklis. Un šis nebūt nav tas lielākais rēķins.

Filmai uzliek ķepu

Nākamā gada 23. februārī nacionālā pirmizrāde gaidāma citai studijas Tasse film producētai spēlfilmai Paradīze 89. Tā top programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, un tāpat kā pirmā - ar Nacionālā kino centra atbalstu. Šai gadījumā Latvijas televīzijas rēķins izrādījās kinoveidotājiem nepaceļams pat ar visu valsts palīdzību. 14 000 eiro plus PVN par nepilnām septiņām minūtēm. Tie ir divu dziesmu videoieraksti: Atdziedi dvēsele un Tumša nakte zaļa zāle no 1988.-1989. gada. Baltijas ceļa kadri. Vienas sekundes izmaksas 35,89 eiro + PVN.

Tā gluži nav, ka televīzija šādā spiedīgā finansiālā situācijā nenāk pretī filmas veidotājiem. LTV piedāvā barteri – mēs jums cūku vai dziesmu, bet jūs mums filmu. Tādā gadījumā piecus gadus jauno spēlfilmu producenti nedrīkst dot izrādīšanai citās telekompānijās. Daļēji tā arī ir atbilde, kādēļ pašmāju ražojuma filmas salīdzinoši reti redzamas televīzijās.

Arī telekompānija MTG gribējusi pirkt tiesības izrādīt filmu Paradīze 89 – tas būs sirsnīgs ģimenisks kino, piemērots plašai auditorijai. Bet darījums nenotika. Latvijas televīzija ar šiem pāris pārdotajiem kadriem uzlikusi filmai ķepu. Un nav svarīgi, vai tā ir spēlfilma vai dokumentālā, kurai vēl mazākas izredzes kaut ko atpelnīt. Režisores Katrīnas Neiburgas dokumentālajā filmā Garāžas izmantots sešdesmito gadu muzikālās filmas Kā minors kļuva par mažoru skaņu celiņš. 126 sekundes Laimas Andersones balss. No nieka 20 000 eiro filmas budžeta televīzijai nācās samaksāt vairāk nekā desmito tiesu. 2240 eiro plus PVN.

Prasa nacionālo atlaidi

Studijas Tasse film producente Alise Ģelze spriež, ka LTV prakse nav taisnīga: “Kam tad citam tā vēsture ir vajadzīga, ja ne mums pašiem!” Tieši Latvijas producenti ir potenciāli lielākie LTV arhīva patērētāji. Taču ar esošo kino finansējumu viņiem nav tādas maksātspējas, lai šo Latvijas kino saturā tik svarīgo arhīvu pilnvērtīgi izmantotu. Turklāt arhīva materiālu iegāde neatbrīvo no pienākuma maksāt autortiesības. Tātad galīgās summas ir vēl lielākas.

“Jā, varbūt BBC atnāk un saka – jūsu arhīvam ir zemas cenas, bet mūsu filmu budžeti nekad nebūs tādi kā BBC!” saka producente. Turklāt uz citu valstu fona LTV arhīva izcenojumi nebūt nav lēti. Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā – visur cenas ir zemākas. Pat CNN arhīvs ir pieejamāks. Bet mūsu pašu Latvijas radio takse ir 44 reizes zemāka nekā televīzijas audiomateriālam aprēķinātā. Tikai 0,40 eiro par sekundi. Un abi šie taču ir Latvijas valsts uzņēmumi.

Sasāpējušais jautājums nesen apspriests Latvijas Kinoproducentu asociācijas sapulcē. Gadiem ilgi Latvijas televīzija dažādos raidījumos pati izmantojot kino fragmentus, – nesaskaņojot to ar filmu īpašniekiem un neko viņiem nemaksājot. Filmu izrādīšanai televīzija arī paģēr samazināt licenču maksas. Tai pat laikā panākties pretī kinoražotājiem televīzija nevēlas. Producenti uzskata, ka pilnu cenu par arhīva pakalpojumiem būtu normāli iekasēt no ārzemniekiem, taču pašu cilvēkiem pienāktos koeficients 0,1.

Dārgi, likumīgi un lietderīgi

Kompromisa meklējumi sākti Filmu padomē, kas ir Kultūras ministrijas sabiedriska padomdevēja institūcija. Pēdējā sanāksme, kā atstāsta Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, beidzās uz pozitīvas nots: “Tarifi ir jāpārskata, un Beltes kungs teica, ka domās, kā var nākt pretī.”

Tomēr saviem padotajiem televīzijas vadītājs Ivars Belte (attēlā) šo vēsti nav nodevis, varbūt nemaz negrasās. Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K televīzijas preses dienestam nosūtīja vairākus jautājumus par LTV arhīva cenu politiku un iespējamajām izmaiņām tajā. Īpaši attiecībā uz pašmāju ražojuma un simtgades filmām.

Taču pēc nedēļu ilgas gaidīšanas LTV komunikācijas direktore Dace Jansone atsūtīja šādu strupu vēstījumu: “Tiesiskais pamats ir: Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, kurā noteikts, ka publiskai personai, tajā skaitā arī publiskas personas kapitālsabiedrībai ar finanšu līdzekļiem un mantu ir jārīkojas likumīgi un lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, un manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.” Tātad sekundes cenai jābūt maksimāli augstai, un tā ir LTV atbilde uz visiem jautājumiem.

Gaida konstruktīvu - jā

Kultūras ministrija gan norāda, ka pastāv arī tāds tiesisks pamats, kas ļauj un pat aicina televīziju atkāpties no saviem dzelžainajiem biznesa principiem attiecībās ar pašmāju kino ražotājiem.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 69.pants nosaka Latvijas televīzijas pienākumus, sniedzot atbalstu Latvijas filmu nozarei, un citastarp arī šo: Latvijas televīzija nodrošina Latvijas nacionālā audiovizuālā mantojuma pieejamību sabiedrībai, iepērkot nacionālās filmas, savās programmās demonstrējot tās un veicot citus Latvijas filmu nozares atbalsta pasākumus saskaņā ar šo nozari regulējošiem tiesību aktiem. Ministrijas pārstāve Lita Kokale vēsta:

“Kultūras ministrijas ieskatā LTV arhīva cenrāža diferencēšana, paredzot atvieglojumus Latvijas filmu nozarei, varētu būt viens no šādiem atbalsta pasākumiem, jo LTV arhīvu izcenojumiem nevajadzētu likt šķēršļus LTV arhīva izmantošanai Latvijas filmu veidošanā, tostarp filmās, kas ir guvušas valsts finansējumu.”

ARHĪVA APTUVENIE IZCENOJUMI CITOS MEDIJOS

* Igaunijas Nacionālās Televīzijas (ETV) arhīvs:

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/16 EUR

* Lietuvas Nacionālās Televīzijas (LRT) arhīvs:

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/3EUR

* Somijas Nacionālā Televīzijas (YLE) arhīvs:

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/33 EUR

* Zviedrijas Nacionālā Televīzijas (SVT) arhīvs:

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/95 EUR

* Krievijas Televīzijas arhīvs (materiāls tika izmantots spēlfilmā Paradīze 89):

Arhīva materiāla izmantošana filmā bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/16 EUR

* Telekompānijas CNN arhīvs:

Norādot izmantošanu filmā bez teritorijas un laika ierobežojumiem 1sek/19 EUR

* Latvijas Radio arhīvs (iespēja iegādāties tikai minūtēs, minūtes takse sadalīta sekundēs):

Arhīva materiāla izmantošana komerciālos nolūkos bez teritorijas ierobežojumiem 1sek/0,40 EUR

DATI: TASSE FILM producente Alise Ģelze

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

FotoKaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un šajā jomā īpaši izcēlusies Jaunā konservatīvā partija (JKP) un tās „Ekonomiskās analīzes grupas vadītājs” Gatis Eglītis, kuram izrādījies daudz ko teikt par dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Šai sakarā atļaušos atgādināt šo un to publiski nezināmu par JKP „kadriem” un uzdot dažus uzvedinošus jautājumus „ekonomiskā analizētāja” sakarā.
Lasīt visu...

21

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

Foto"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas (FM) radio reklāmās nav saskatāma slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un vai neatļautā veidā tiek tērēti administratīvie resursi. Vēstuli ar lūgumu izvērtēt attiecīgo situāciju LRA nosūtīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Sniegt paskaidrojumu par izvērsto radio kampaņu lūgts arī pašai Finanšu ministrijai.
Lasīt visu...