Nekas nav kavējis Kariņa valdību eksperimentēt ar aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecību
LTRK, LDDK un virkne uzņēmumu*21.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2020.gada novembra sākumā starp tirdzniecības nozares dalībniekiem, tirdzniecības nozari pārstāvošajām organizācijām, Ekonomikas ministriju (turpmāk - EM), Valsts policiju un pašvaldības policiju tika noslēgts memorands par sociāli atbildīgas politikas īstenošanu tirdzniecības nozarē (turpmāk - Memorands). Memoranda mērķis ir tirdzniecības nozarē vienoti īstenot praksē piemērotākos pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilstoši faktiskajai vīrusa izplatības situācijai valstī.
Diemžēl Memoranda esamība nav kavējusi valdību eksperimentēt ar dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecību , ignorējot nozares viedokli, pieejamos datus, pandēmijas sākuma posmā 2020.gada pavasarī iegūto Latvijas tirgotāju pieredzi, kā arī ārvalstu pieredzi, nosakot un atceļot dažādus ierobežojumus.
Kā zināms, no 2020.gada 19.decembra Latvijā drīkst tirgot tikai noteiktas preču grupas, kas rada ievērojamus zaudējumus lielai daļai tirdzniecības uzņēmumu, kā arī sabiedrības neizpratni, iedzīvotājiem nespējot apmierināt ikdienas vajadzības.
Atsaucoties Krīzes vadības koordinācijas grupas Covid-19 izplatības ierobežošanai (turpmāk - OVG) 2020.gada 30.decembrī izteiktajam lūgumam sniegt nozares priekšlikumus epidemioloģiskās drošības situācijas uzlabošanai tirdzniecības vietās, lai atceltu darbības ierobežojumus, pārnozaru uzņēmēju organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī tirdzniecības nozares asociācijas un tirdzniecības uzņēmumi sagatavoja priekšlikumus, kas tika iesniegti EM izvērtēšanai un virzīšanai izskatīšanai OVG.
2021.gada 18.janvārī nozares skatījums tika prezentēts OVG, tomēr pēc 19.janvāra valdības sēdes plašsaziņas līdzekļos izplatītie paziņojumi un amatpersonu sniegtā informācija nevieš skaidrību, kad un pēc kādu nosacījumu izpildes varētu tikt pieņemts lēmums par darbības ierobežojumu atcelšanu.
Tieši pretēji - izskan prognoze par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl pēc 7.februāra un ierobežojumu saglabāšanu, kā arī atgriešanās pie "luksofora" principa, kas bija ietverts 2020.gada 27.oktobrī valdībā atbalstītajā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības stratēģijā, kas tā arī netika iedzīvināta.
Tāpat, vēršam uzmanību, ka joprojām nav izstrādāti efektīvi valsts atbalsta mehānismi Covid-19 radīto seku novēršanai. Tirdzniecība ir viena no lielākajām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā, kas veido nozīmīgu īpatsvaru IKP. Valsts ieņēmumu dienesta administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gadā no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības sastādīja vairāk nekā 2 miljardus 684 miljonus eiro.
Situācijai ieilgstot, var pienākt brīdis, kad ir jāsamazina darbinieku skaits. Informējam, ka tirdzniecībā (mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā) ir nodarbinātas 133 369 personas. Lūdzam ņemt vērā arī ēnu ekonomikas palielināšanos, ko nenovēršami rada nesamērīgi ierobežojumi un godprātīgo uzņēmumu ierobežojumu ievērošanas disciplīna.
Vēlamies uzsvērt, ka līdz šim tirdzniecības nozare nav informēta par konstatētām sistēmiskām problēmām. Liela daļa tirdzniecības uzņēmumu, negaidot normatīvo regulējumu, ir noteikuši papildu epidemioloģiskās drošības pasākumus un ir pārliecinājušies, ka normatīvo aktu prasību izpilde, kompetento institūciju rekomendāciju ievērošana, kā arī katra uzņēmuma specifikai atbilstošu papildu prasību noteikšana un to izpildes kontrole nodrošina Covid-19 izplatības novēršanu.
Apliecinām, ka tirdzniecības uzņēmumi varēja un arī šobrīd var nodrošināt drošu tirdzniecību ar pilnu preču sortimentu, pilnībā ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.
Ievērojot minēto, zemāk minētie Memoranda par sociāli atbildīgas politikas īstenošanu dalībnieki lūdz nodrošināt:
- kvalitatīvu valdības dialogu ar nozari pirms lēmumu pieņemšanas;
- lēmumu operatīvu pieņemšanu, cita starpā ievērojot likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 19.panta otrās daļas regulējumu;
- atbilstošus atbalsta mehānismus saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu.
* Latvijas Reklāmas asociācija; SIA “DEPO DIY”; t/c “Valleta”; t/c “Dauga”; t/c “Rīga Plaza”; t/c “Apelsīns”; SIA “Bodybalt”; SIA “Baltika Latvija”; SIA “Jānis Roze”.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
