Neklātienes diskusija ar man nezināmu, anonīmu PIETIEK lasītāju–rakstītāju

Kā ilggadējs redaktors varu norādīt, ka tas nav viens Pietiek lasītājs bet vairāki, pie kam viens lasītājs no otra atšķiras gan ar informētību, gan rakstības stilu, gan gramatikas prasmēm. Daļa no informācijas ir tiešām būtiska un nozīmīga. Problēma tāda, ka informācija bez informācijas avota ir faktiski neizmantojama, iztrūkst diskusijas iespējas. Ir grūti diskutēt ar anonīmu autoru, īpaši, ja viņš savu literāro daiļradi viskrāšņāk pauž komentāros. 

Zināma daļa no Pietiek lasītāju rakstiem tver ļoti skaidru ziņu - „pie iepriekšējā ministra viss bija labi, pie pašreizējās ministres ir ļoti slikti”. Šī vēsts ir tik skaidri uzrakstīta, ka atgādina senu stāstu par notikumiem Francijas karaļa galmā: karalis no rīta iznāk pils pagalmā un ierauga sniegā iečurātu tekstu roi fou, ko varētu tulkot kā „muļķa karalis”. Karalis liek kambarsulainim noskaidrot, kas to izdarījis. Kambarsulainis atgriežas pēc stundas ar ziņu: analīzes liecina, ka tas ir kardināla urīns, bet karalienes rokraksts. Sevišķi jūtams šis rokraksts ir arī plašajos komentāros, kas krāšņo katru šādu rakstu.

Pieredze liecina, ka plaši uzbrukumi veselības aprūpei parasti notiek budžeta pieņemšanas laikā, naudas dalīšanas apstākļos (piemēram, cīņa par Eiropas struktūrfondu naudu) vai brīdī, kad netiek pieļautas kādas svarīgas reformas veselības aprūpē.

Šobrīd rodas iespaids, ka spiediens uz veselības ministri tiek izdarīts tieši Eiropas struktūrfondu pārsadales gaismā. Tik blīva anonīma kādas nozares kritika liek ministram dzīvot zināma stresa apstākļos, pie kam nenojaušot savu opozicionāru.

Neesmu veselības ministres Andas Čakšas fans, taču īsti nesaprotu, kāpēc viņai šobrīd tiek uzvelti pilnīgi visas veselības aprūpes problēmakmeņi. Agresija un ārstu nomelnošana veselības nozarē allaž korelē ar neticību ārstiem, neticību profilaksei, neticību profilaktiskai vakcinācijai, novēlotu ārstēšanu, nevajadzīgu bezrecepšu medikamentu un uzturbagātinātāju lietošanu, dziednieku, šarlatānu un citu blēžu apmeklējumu. Vienmēr, kad veselības aprūpes jomai kā mēslu spainis tiek uzgāzta negācija un neuzticība publiskajā telpā, tas saistās ar kopējā dzīves ilguma saīsināšanos un saslimstības paaugstināšanos.

Protams, veselības aprūpē ir milzums problēmu, taču nav jēgas anonīmai kritikai, nav jēgas vainas uzvelšanai ārstiem situācijās, kur ir sistēmas kļūdas. Tā plaši apspriestajā gadījumā ar kataraktas slimnieku garajām rindām Stradiņa slimnīcā nezināma iemesla dēļ publiski tiek vainota profesore, kas ik dienas veic desmitiem operāciju (pie kam pasaules līmenī).

Patiesībā vainojami ir politiķi, kas Stradiņa KUS valdē ir ielikuši cilvēkus bez jebkādām medicīniskām zināšanām, bez slimnīcas darba sapratnes, pēc politiskās piederības, bet šie valdes locekļi tad nu stūrē slimnīcu, kā prot – ar nejēdzīgām rindām, ar bezcerīgu uzņemšanas nodaļu, ar loģistikas problēmām, ar nesaprotamām un necaurspīdīgām naudas plūsmām.

Un tomēr es aicinu visus tos, kam patiesi rūp problēmas veselības aprūpē, rakstīt atklāti, drosmīgi un personīgi, parakstīties ar vārdu un uzvārdu. Citādi rodas asociācijas ar padomju laiku, kad publiskajās atejās uz sienas varēja vērot zīmi III, kurā bija iekodēts vienkāršā cilvēka dziļi simbolisks protests par tualetes papīra deficītu. Zīmes parasti bija anonīmas, tiesa, labs vērotājs pēc dažām īpašām pazīmēm reizēm varēja šo zīmju atstājēju sazīmēt.

Mūsdienās līdzīgas zīmes ir lasāmas interneta anonīmos rakstos un komentāros kā vienkāršā cilvēka dziļi simbolisks protests pret citiem, kas konkrētajā brīdī sevi drusku labāk realizējuši. Šo zīmju daudzums cieši un tieši korelē ar rakstītāju un viņa zināšanām un prasmēm. Labs vērotājs pēc īpašām pazīmēm arī šo anonīmo rakstnieku vai komentētāju reizēm var sazīmēt.

Jautājums patiesībā ir par higiēnu.

Novērtē šo rakstu: