Iesaki rakstu: 
Zeme, uz kuras atrodas zivsaimniecības AS Nagļi dīķi, nesaprotamā kārtā nonākusi privātpersonu īpašumā, tādējādi atstājot zivju audzētavu bez vērtīgākā pamatlīdzekļa. Veidu, kā tikt pie šīs zemes, saskaņā ar viena no apkrāptajiem akcionāriem stāstīto esot izshēmojis bēdīgi slavenais Gints Lazdiņš (attēlā), kurš jau iepriekš ticis turēts aizdomās par nekustamo īpašumu izkrāpšanu.
Trauksmi par Nagļu zemes nonākšanu privātpersonu īpašumā ceļ Nagļu otrais lielākais akcionārs Aigars Stikuts, kuram pieder 15% akciju un kurš vērsās Pietiek, lai sabiedrība uzzinātu par Nagļu izsaimniekošanu.
Afēra sākusies ar AS Daugavpils dzirnavnieks (kuram piederēja 60% akciju) maksātnespēju, kas tika pasludināta 2014.gada decembrī. Kā stāsta Stikuts, Daugavpils dzirnavniekam vienmēr trūcis naudas, arī Nagļi dzīvojuši pieticīgi, galvenokārt turoties uz valsts piešķirtajām subsīdijām.
Tomēr tas nav traucējis Daugavpils dzirnavniekam kā lielākam Nagļu akcionāram regulāri aizņemties no zivsaimniecības naudu. Maksātnespējas brīdī Daugavpils dzirnavnieka parāds Nagļiem jau sasniedzis 640 tūkstošus eiro, jo Daugavpils dzirnavnieks kā lielākais Nagļu akcionārs regulāri balsojis par aizdevumu piešķiršanu pašam sev.
Tāpat Nagļi aizdevuši 145 tūkstošus eiro Daugavpils dzirnavnieka vadītāja Vladimira Kronberga aizsaulē aizgājušā dēla uzņēmumam Latvian Pig Trade, kas arī ir maksātnespējīga.
Vēl pirms Daugavpils dzirnavnieka maksātnespējas pie Stikuta vērsies kāds Juris Šmits, kurš 2013.gadā pārstāvējis Lazdiņu kā trešo lielāko Nagļu akcionāru ar 12% akcionāru sapulcē. Šmits piedāvājis nopirkt Nagļu akcijas, un Stikuts teicis, ka vēlas to darīt. Šmits stāstījis, ka Kronbergs esot viņam parādā 200 tūkstošus, negribot to naudu zaudēt. “Sakārtosim, ka tu vari tās akcijas nopirkt,” teicis Šmits.
Stikuts bijis neizpratnē par „sakārtošanu”. “Tad vēl nebija maksātnespēja. Es saku, ka tad ir jābūt izsolei vai kam. Viņš saka – nē, tur būs viss kārtībā, viss notiks. Cena 500 tūkstoši. Bet viens noteikums. To parādu, kas ir Daugavpils dzirnavniekam, to lai cedē Šmitam,” sarunu atceras Stikuts.
Šmits uz viņa neizpratni atbildējis, ka viss būs oficiāli, piestādīs rēķinu utt. Stikuts piekritis. “Pagāja mēnesis, es jautāju, kā tur ir. Saka, ka nekas nesanākšot, jo ir maksātnespēja un tās akcijas jau ir pārrakstītas citai firmai - tādai Vesta,” notikumu gaitu izklāsta Stikuts, kurš piezvanījis Kronbergam un jautājis, varbūt var tās akcijas nopirkt. Kronbergs esot uz baltas lapas uzrakstījis summu - miljons eiro.
Stikāns, būdams ieinteresēts Nagļu akciju pirkšanā, nokaulējis cenu līdz 700 tūkstošiem. “Tad viņš vienā dienā zvana – es pārrakstīšu akcijas uz tādu Tomasu Žukovski. Tajā pašā laikā, kad es tikos un to miljonu nosauca, Šmits Tomasu Žukovski minēja kā draugu. Tagad izrādās, ka viņi visi Lazdiņa draugi,” stāsta Stikuts.
Tālāk Šmits lūdzis aizdot 50 tūkstošus zemes pirkšanai Miķelānos, kur viņam esot pirmpirkuma tiesības. “Aizdod man 50 tūkstošu,s un es tev sakārtošu Nagļu akcijas par 500 tūkstošiem,” teicis Šmits. Stikuts bijis neizpratnē – kādi 500 tūkstoši, ja sākotnēji Kronbergs prasīja miljonu, taču Šmits apgalvojis, ka visu nokārtos. Tomēr Stikuts naudu Šmitam nav aizdevis.
Pa to laiku Nagļos nomainījušies akcionāri. Kad Stikuts paprasījis valdes priekšsēdētājai akcionāru sarakstu, izrādījies, ka Daugavpils dzirnavnieka akcijas pārrakstītas uz citu uzņēmumu. “Es prasu, kas tā par firmu. Man saka – Tomasa. Kronbergs esot ar viņiem vienojies, lai viņi pārdod man,” stāta Stikuts. Janvārī viņš esot saņēmis pirkuma līgumu no Vestas. Bet pēc tam sākuši vilkt garumā – vajag pagaidīt, vajag pagaidīt.
“Iecēla Daugavpils dzirnavniekam administratoru Viju Ritenbergu. Viņa sāka skatīties, ka uzņēmumam kādreiz piederēja Nagļu akcijas, bet nav to akciju. Tās ir pārrakstītas uz Vestu, bet nauda no Vestas nav ienākusi. Viņa bravurīgi teica: es viņus samalšu miltos. Es iešu līdz galam,” administratores reakciju uz Nagļu akciju pazušanu raksturo Stikuts.
Pagājušā gada 6.vai 7.martā administratore apgalvojusi, ka likšot akcijas uz izsoli, prasība jau esot iesniegta tiesā, turklāt apmierināta un uzlikts akcijām arests. “4.martā man piezvanīja Nagļu valdes priekšsēdētāja Kalvāne un saka, ka akcijām arests, nevar pārrakstīt. 9.martā es biju pie Kalvānes. Viņa stāstīja, ka atnākusi tiesas pavēste. Tagad jau nevar pārrakstīt, tagad arests,” teikusi valdes priekšsēdētāja.
27.martā Kalvāne esot paziņojusi, ka ir jauns īpašnieks - Aldona Šluka. “Izrādās, viņa pārrakstīja akcijas iepriekš, pirms tiesas aresta,” mistiskos notikumus ar Nagļu akcijām atceras Stikuts. Viņš bijis neizpratnē, kā var būt, ka 7.martā bija uzlikts arests, 9.martā viņš interesējies par akcionāru reģistru un tur nekāda Šluka neesot bijusi, bet pēkšņi izrādās, ka viņai akcijas pārrakstītas jau pirms aresta.
Viņš izstāstījis par šo akciju aizplūšanu administratorei. “Ritenberga iesniedza tiesā prasību visus šos darījumus atzīt par spēkā neesošiem. 14.septembrī bija tiesa,” notikumu gaitu izklāsta Stikuts. Ritenberga pirms tiesas teikusi, ka tiesu noraus, jo neieradīsies Kronbergs. Viņa arī teikusi, lai viņš nebrauc nemaz uz tiesu. Turklāt arī administratore atsaukšot savu prasību.
Stikuts bijis neizpratnē par šādu notikumu pavērsienu, bet administratore skaidrojusi, ka viņi ir pārpirkuši lielākā kreditora prasību. Daugavpils dzirnavniekam bijuši vairāki kreditori, no kuriem lielākais un nodrošinātais kreditors bijis L Agro Trade. Un tieši šī uzņēmuma prasību bija pārpirkuši jaunie Nagļu īpašnieki.
Pēc Stikuta stāstīta, tagad galvenais Nagļu akcionārs oficiāli ir Aldona Šluka, lai gan neviens neesot viņu redzējis, jo viņu uz pilnvaras pamata pārstāvot Lazdiņš. Akcionāru sapulcē veikli nomainīta visa uzņēmuma padome. Padomē ielikta Šluka, viņas brālis, bet Lazdiņš ielicis savu māsu Sintiju Cērpi. Savukārt pats Lazdiņš ticis ievēlēts par valdes priekšsēdētāju, bet Vitauta Teličena dēls - par priekšsēdētāja vietnieku.
Tālāk jau naski vien šī kompānija izmānījusi Nagļu zemi. Nagļiem esot bijis noslēgts zemes izpirkuma līgums, kas paredzējis, ka katru gadu jāmaksā noteikta summa. Piecus gadus bija samaksājuši, bet jaunā vadība izlēmusi, ka zemes atlikušo pirkuma summu jāsamaksā nekavējoties. Teličens aizdevis 131 tūkstoti, bet Lazdiņa māte Sarmīte Kangro aizdevusi 34 tūkstošus eiro. “Aizdeva naudu, līgumu noslēdza, izpirka zemi. Nauda jāatdod līdz kaut kādam termiņam. Taču jau otrā dienā paņēma to zemi un pārrakstīja - 1/3 daļa Sarmītei Kangro, 2/3 Vitautam Teličenam. Tās ir visas vērtīgākās zemes, kuras vairs Nagļiem nepieder, bet uz kuriem atrodas nozīmīgākie dīķi,” skaidro Stikuts, piebilstot, ka tagad visi Nagļu dīķi pieder Kangro un Teličenam, bet Nagļi atstāti bez galvenā pamatlīdzekļa un tagad ir spiesti šo zemi nomāt.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot citu iesaistīto personu viedokli par notikušo.
Foto no db.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
