Neliels uzņēmums tiek klāt teju visu Latvijas iedzīvotāju medicīniskajiem datiem
Oskars Polmanis20.07.2016.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Pieļauju, ka daudziem tas būs pārsteigums tāpat kā man, kad to uzzināju. Izrādās, šogad izveidota datu bāze, kurā vienu pēc otra pievieno dažādu poliklīniku (arī Rīgas 1.slimnīca) un medicīnas iestāžu diagnostikas un laboratorisko izmeklējumu rezultātus. Savā dziļākajā būtībā tas nebūtu nekas slikts, ja vien šīs datu bāzes uzturētājs nebūtu kāda 2006.gadā dibināta SIA ar 3000 EUR pamatkapitālu.
Ko paredz šī sistēma? Ielogojoties caur i-banku, jebkurš pacients var tikt pie saviem vēsturiskajiem izmeklējumiem kopš laikiem, kad tie tiek digitalizēti. Es sarakstā atradu izmeklējumu no 2004.gada.
Tik tālu viss ir jauki! Lai šo vēsturisko izmeklējumu apskatītu, ir konkrēta apskatīšanās maksa: EUR 2,99!
Tagad visi atcerēsimies, ka par katru izmeklējumu, īpaši, ja to esat veikuši pašrocīgi, neizstāvot visas ārstu rindas, esat maksājuši pavisam konkrētus cipariņus. Jā, arī šādi izmeklējumi šajā datu bāzē ir atrodami. (Saraksts ar iestādēm, kas ir pievienotas šai sistēmai: https://datamed.lv/lv/klienti.html.)
Kur tad ir problēma? Problēma ir tāda, ka visi medicīniskie izmeklējumi ir sensitīva un īpaši glabājama informācija. Šobrīd sanāk, ka šī sensitīvā informācija ir pieejama kādai Jūrmalā reģistrētai firmai, kura brīvi var aplūkot, kādus izmeklējumus esat veicis un vai kaut kas interesants ir atklāts. Jautājums ir, vai nododot analīzes uz jebko, esat parakstījies, ka piekrītat, ka šādi tiks darīts? Es personīgi neesmu piekritis.
Sazvanījos ar iestādi, kur ir veikts skaitliski visvairāk izmeklējumu - E.Gulbja laboratorija. Teicu, ka neesmu mierā ar šo situāciju. Sekas bija tādas, ka viņi manuāli atvienoja manus datus no ieraudzīšanas šajā datu bāzē. (Pēc ieraksta publicēšanas vēlreiz gāju pārliecināties, vai tiešām vairs nav pieejami, diemžēl joprojām ir pieejami.)
Kas mani satrauc šajā stāstā? Tas, ka neliels uzņēmums, iespējams, bez nopietnām sekām, tiek klāt teju visu Latvijas iedzīvotāju medicīniskajiem datiem. Tas nozīmē, ka kāds gudrs čalis var izdomāt: Paskatīsimies, vai deputātam X nav kāda interesanta kaite? O, ir! Pārdodam Lato Lapsam vai kādai citai jaukai izdevniecībai? Vai varbūt pašantažējam deputātu, ja negrib, lai to visu uzzina citi. Jā, piekrītu, sazvērestības teorija, tomēr tīri tehniski tas ir iespējams.
Ja šādu datu bāzi uzturētu, piemēram, Veselības inspekcija vai tml. kantoris, visdrīzāk es šos jautājumus neuzdotu. Lai cik ļoti nākas vilties dažādu valsts iestāžu darbā, tomēr tā būtu valsts datu bāze ar atbilstošiem normatīviem.
Bet tagad? Cik es atceros, ir ieguldīts daudz naudiņas tādā e-veselības sistēmā, bet, šeku reku, kādi gudri čalīši ir izdomājuši, ka var nopelnīt par vecu analīžu aplūkošanu. Cepums, protams, par ideju, tomēr kaut kas tajā visā nešķiet pārāk labi.
Red.piez. No Facebook pārpublicētajā rakstā minētās SIA Datamed oficiālie īpašnieki gandrīz vienādās daļās saskaņā ar Lursoft datiem ir Normunds Ančupāns, Jānis Sokolovs un Jānis Valtsons.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
