Nenoliedz, ka Latvijas Valsts mežus atbalstošo vēstuli zinātniekiem „palūguši” to finansētāji - Latvijas Valsts meži
L. Lapsa30.06.2011.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Valsts mežu dāsni finansētā Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons, kurš arī personiski saņem algu Latvijas Valsts mežiem piederošā uzņēmumā, ceturtdien nenoliedza ziņas, ka no šīs valsts akciju sabiedrības saņēmis neformālu pamudinājumu sacerēt un publiskot pēc būtības Latvijas Valsts mežu darbības atbalstošo viedokļrakstu, kas šajās dienās parādījās medijos. Savukārt Roberta Strīpnieka vadītie Latvijas Valsts meži (LVM) vakar šo informāciju ne noliedza, ne apstiprināja.
„Mežzinātnes institūta Silava darbinieki, tostarp direktors, nepārtraukti komunicē savā starpā un, protams, meža nozares dalībnieku starpā. Pēdējie pamudinājumi, ko esmu saņēmis, gan nav no LVM, bet no Latvijas Dabas fonda un satur sadarbības vēlmi kopprojekta veidošanā,” – šādu atbildi Jansons sniedza uz jautājumu, kā viņš komentē informāciju, ka minētā viedokļraksta sakarā saņēmis no Latvijas Valsts mežiem neformālu pamudinājumu tādu sacerēt un publiskot. Savukārt Latvijas Valsts mežu vadība uz līdzīgu jautājumu atbildēt nevēlējās vispār.
Kā jau ziņots, vēstulē, kuru parakstījuši nepilni četri desmiti „Latvijas meža zinātnieku un zinātnisko darbinieku”, izteikts sašutums par to, ka „plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība”.
Pietiek rīcībā esoša elektroniskā pasta vēstule ļauj secināt, ka šo kolektīvo paziņojumu, kas pēc būtības vērsts uz pašreizējo Latvijas Valsts mežu darbību aizstāvību, Latvijas meža zinātnieku un zinātniskie darbinieki nav parakstījuši spontāni, - šī paziņojuma parakstīšanu un publiskošanu diriģējis Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.
„Godājamie kolēģi, ir priekšlikums (faktiski nozares lūgums) iet palīgā publiskā telpā pret Latvijas mežsaimniecības nomelnošanas kampaņu. Ir sagatavots sekojošs materiāls, kurš sākotnēji iecerēts kā mežzinātnieku viedoklis. (..) Ir doma, ka materiālu neparaksta vien tikai Jurģis, bet varbūt Zinātniskā padome vai institūta zinātniskie darbinieki, iespējams, pat publicējot vārdus, uzvārdus. Iespējams, šādi var iedzīvoties zināmā antagonismā no dažu amizantu t.s. dabas draugu puses, bet varbūt arī nē,” teikts šajā vēstulē, vēl piebilstot: „Mēs saredzam lielu ilgtermiņa ieguvumu, sadarbojoties ar meža nozari un to atbalstot.”
Ceturtdien kļuva skaidrāks apjoms, kādā šis labums ikgadēji tiek saņemts jau pašlaik. Kaut gan paši Latvijas Valsts meži uzrāda, ka dāvinājumos un ziedojumos Silavai pērn atvēlējuši 114 tūkstošus latu, kopējais valsts akciju sabiedrības finansējums to vajadzības gadījumā atbalstošajam uzņēmumam ir daudz apjomīgāks. „Kopējais projektu finansējums, kuru LVMI Silava ieguvis, uzvarot akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži izsludinātajos konkursos par zinātnisko pakalpojumu sniegšanu, kā arī sniedzot īstermiņa ekspertu pakalpojumus, 2010. gadā bija LVL 372 500 jeb 18,3 % no kopējā institūta zinātniskās darbības finansējuma,” atzina Jansons.
Šajā summā vēl nav ietvertas summas, ko tieši vai netieši no Latvijas Valsts mežiem saņem atsevišķi Silavas darbinieki. Kā jau minēts, pats valsts uzņēmuma darbību un pretrunīgo Valsts meža dienesta reformu pēc būtības atbalstošās vēstules organizētājs Jansons ne tikai iepriekš bijis Latvijas Valsts mežu darbinieks, bet arī vēl joprojām ir netiešā šī uzņēmuma maizē un var tam pateikties par vismaz aptuveni 1,8 tūkstošiem pērn saņemtu latu.
Jansons kā savus pagājušā gada ienākumus deklarējis ne tikai Silavas (no kuras 2009. gada publiskā pārskata izriet, ka tā veikusi veselu virkni Latvijas Valsts mežu pasūtījumu) samaksāto 27,4 tūkstošu latu algu, bet arī 1750 latus, kas kā alga saņemti no SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts. Savukārt šajā SIA, kā rāda Lursoft datu bāze, Latvijas Valsts mežiem pieder 40,21% kapitāldaļu, kas nozīmē, ka valsts amatpersona Jansons, kas organizējusi atbalsta vēstuli Latvijas Valsts mežiem, vienlaikus netieši atrodas šī uzņēmuma maizē, saņemot tajā papildu algu. Latvijas Valsts meži ir arī ļoti nopietns Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtītājs un līdz ar to finansētājs.
„Protams, ka ikviena valsts amatpersona ir tiesīga strādāt zinātnisko darbu citās darba vietās, īpaši, ja šī amatpersona ir zinātnieks. Saskaņā ar uzņēmuma līgumu Nr. 9 no 01.07.2010, esmu veicis darbus LR Zemkopības ministrijas projekta ''Integrēto vides un meža ekonomisko kontu izstrāde Latvijā (līg.nr. 101209/C-110 ar 10.12.2009) ietvaros, kuru īstenoja SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts,” skaidroja pats Jansons.
Silavas direktors arī faktiski apliecināja, ka no Latvijas Valsts mežu finansējuma ir tieši atkarīgs institūta darbinieku – tostarp minētās vēstules parakstītāju – atalgojums: „LVM projektu finansējums tiek izmantots līgumos noteikto uzdevumu izpildei saskaņā ar institūta kopējo budžetu, līdzīgi, kā visu citu finansējuma avotu finansējums. Finanšu resursi iestādē tiek pamatā izmantoti darba algu, sociālās apdrošināšanas, komandējumu, materiālu, pakalpojumu un iestādes uzturēšanas (apkure utt.) izmaksu segšanai.”
Foto no dravnieks.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.