Neoficiāla informācija: Ieslodzījuma vietu pārvalde vērsusies DP par sarunu noklausīšanos Centrālcietumā
PIETIEK14.08.2014.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti Pietiek ir apliecinājuši, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure (attēlā) vērsusies Drošības policijā saistībā ar ziņām par nelikumīgu telefonsarunu noklausīšanos Rīgas Centrālcietumā, ko, iespējams, veikuši cietuma Drošības daļas darbinieki. Pati Spure šo informāciju neapstiprina, taču arī nenoliedz, norādot, ka pārvaldei ir operatīvās darbības subjekta tiesības.
Pietiek pēdējā laikā vairākkārt informējis par no sabiedrības slēptām norisēm Rīgas Centrālcietumā, kas jau tradicionāli ir "visproblemātiskākā" ieslodzījuma vieta Latvijā, kā arī Jelgavas cietumā. Nu šīm ziņām pievienojusies informācija par nelikumīgu telefonsarunu noklausīšanos.
Pietiek avoti ziņo, ka neoficiāla informācija par iespējamu ne tikai ieslodzīto, bet arī cietuma darbinieku sarunu kontroli, kas pārsniedz likumā noteiktās normas, cirkulējusi jau ilgāku laiku, un saistībā ar to minēti konkrēti cietuma Drošības daļas darbinieku vārdi.
Nu, pēc neoficiālām ziņām, Spure ar šo informāciju un, iespējams, arī konkrētākiem faktiem vērsusies Drošības policijā. Viņas pašas komentārs par šīm ziņām, atbildot uz Pietiek jautājumu, ceturtdien bija ļoti izteiksmīgs:
"Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk - Pārvalde) 2014. gada 14. augustā saņemta portāla Pietiek.com e-pasta vēstule (turpmāk - Vēstule) par iespējamo Pārvaldes priekšnieces tikšanos ar Drošības policijas pārstāvjiem [patiesībā - par vēršanos ar iesniegumu par sarunu noklausīšanos].
Pārvalde, iepazīstoties ar Vēstulē norādīto, sniedz šādu informāciju, ka, pamatojoties uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 2. panta ceturto daļu Pārvaldei, ir operatīvās darbības subjekta tiesības, lai veiktu noziedzīgu nodarījumu profilaksi, novērstu un atklātu tos, noskaidrotu noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas un pierādījumu avotus.
Kā arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. panta pirmo daļu Iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, Pārvalde citus komentārus nesniedz."
Savukārt Drošības policija pagaidām nav sniegusi vispār nekādus komentārus. Kā zināms, tā jau izmeklē sarunu noklausīšanos citā valsts kapitālsabiedrībā - Starptautiskajā lidostā Rīga.
Pietiek jau informējis, ka Drošības policijas darbības, jau vairāk nekā septiņus mēnešus izmeklējot kriminālprocesu par noklausīšanos Starptautiskajā lidostā Rīga, rada iespaidu par lietas novilcināšanu un centieniem to izbeigt bez sekām skandalozajam drošībniekam Raimondam Lazdiņam, kuru šī skandāla dēļ pērnajā decembrī atstādināja no lidostas Drošības departamenta vadītāja amata.
Foto no lvportals.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.