Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim neviens likums neparedz pienākumu gadu mijas uzrunā „lietot Valsts prezidenta standartu, Latvijas valsts karogu vai kādu citu valsts simbolu”, - šādu prezidenta skaidrojumu Pietiek oficiālā vēstulē nodeva nu jau bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Guntis Puķītis.

Kā zināms, gadumijas tradicionālajai Valsts prezidenta uzrunai šoreiz bija izvēlēts jauns formāts – Vējonis uzrunāja Latvijas iedzīvotājus ģimeniskā noskaņā, kopā ar savu dzīvesbiedri.

Taču uzrunas noformējums šogad izcēlās ar to, ka tās organizētāji bija pilnībā atteikušies no jebkādas Latvijas valsts simbolikas – nebija redzams ne Valsts prezidenta standarts, ne arī kaut niecīgs Latvijas Republikas karodziņš.

Vispirms amatu zaudējušais Latvijas Radio vadītājs, tagadējais prezidenta preses sekretārs Jānis Siksnis mēģināja vienkārši ignorēt Pietiek jautājumu - kādu iemeslu dēļ Vecgada vakara valsts prezidenta TV uzrunā netika izmantots ne prezidenta standarts, ne kāda cita atribūtika, kas norādītu, uz to, ka persona, kas saka uzrunu, ir Latvijas Valsts prezidents.

Tāpat Siksnis nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumiem - kura konkrētā amatpersona pieņēma lēmumu standartu un citu atribūtiku neizmantot un vai šis lēmums bija saskaņots ar Valsts prezidentu.

Taču pēc tam, kad Pietiek šos jautājumus uzdeva Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Puķītim, kanceleja paziņoja, ka uzskatot šos jautājumus par iesniegumu, kas esot oficiāli jāreģistrē un „jāizskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”.

Nu jautājumi „normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā” ir izskatīti, un, sniedzot skaidrojumu Vējoņa vietā, viņa 27. janvārī amatu atstājušais kancelejas vadītājs Puķītis ir paziņojis – Vējonis uzskatot, ka neviens normatīvais akts viņam neliek šādā situācijā izmantot kādu Latvijas valsts simbolu.

„Informējam, ka Latvijas valsts karoga likums, likums “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu, Ministru prezidenta karogu un aizsardzības ministra karogu” un likums “Par Latvijas valsts ģerboni”, tāpat kā neviens cits likums neparedz pienākumu gadu mijas uzrunā lietot Valsts prezidenta standartu, Latvijas valsts karogu vai kādu citu valsts simbolu,” skan Vējoņa vietā sniegtā kancelejas atbilde.

Tiesa, uz jautājumu, kura tieši amatpersona ir pieņēmusi lēmumu par atteikšanos no prezidenta standarta vai karodziņa novietošanas kameru priekšā, atbildi joprojām nevēlas sniegt ne pats Vējonis, ne viņa kanceleja.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tieši pats Vējonis ar dzīvesbiedri bijuši tie, kas uzstājuši, ka šajā uzrunā nevēlas TV ekrānos demonstrēt „oficiālus priekšmetus”, tostarp arī Latvijas valsts karogu.

Kaut gan prezidenta kancelejas pārstāvji apzinājušies šāda soļa kļūmīgumu, neviens no viņiem nav vēlējies aizrādīt prezidentam. Bijusi cerība, ka to varētu izdarīt kancelejas vadītājs Puķītis, taču šī amatpersona tradicionāli ir zināma kā tikai un vienīgi norādījumu izpildītāja.

Savukārt pēcāk, līdz ar nepieciešamību atklāt šī lēmuma autoru kancelejā sākušās nopietnas diskusijas. Sākotnēji Siksnis vēlējies sniegt īsu informāciju par patieso notikumu gaitu, taču norāts pat gatavību „nolikt prezidentu zem sitiena”.

Līdz ar šādu kancelejas vadības nostāju nolemts mēģināt iespējami novilcināt atbilžu sniegšanu uz šiem jautājumiem un tikmēr izlemt, kurš varētu tikt nozīmēts par „grēkāzi”. Pašlaik līdz ar Puķīša aiziešanu no amata šis jautājums ir faktiski atrisināts. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...