Nodoklis turpinās kā asfalta rullis velties pār iedzīvotāju īpašumiem
Māris Dzenītis, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks08.09.2011.
Komentāri (53)
Iesaki rakstu: 
Atklātā vēstule Jūrmalas, Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, kā arī Vienotības politiķiem - Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, finanšu ministram Andrim Vilkam un tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam.
Nodokļu nasta arvien pieaug, priekšvēlēšanu laikā dotie solījumi ātri tiek aizmirsti. Tā tas diemžēl ir arī ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas kā smags slogs nospiež daudzus cilvēkus, kam ir nekustamais īpašums Jūrmalā, Rīgā vai Pierīgā.
NĪN aprēķināšanas pamatā liktās kadastrālās vērtības noteikšana ir milzīga problēma jau kopš 2000. gada, un tikpat ilgi mūsu pašvaldības šajā jautājumā netiek uzklausītas. Darba grupā “Priekšlikumu sagatavošana nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai 2012.gadā” sākotnēji Jūrmalas pilsētas dome pat netika aicināta – acīmredzot tāpēc, ka tieši Jūrmalas pašvaldība visu šo laiku ir bijusi aktīvākā protestētāja pret iedzīvotāju interešu ignorēšanu, nosakot kadastrālo vērtību, ietverot tajā arī klaji spekulatīvu darījumu summas.
Un arī pēc tam, kad domes pārstāvju piedalīšanās šajā darba grupā tomēr tika panākta un kad šie pārstāvji izteica iebildumus un piedāvāja alternatīvus variantus, nekas no tā netika ņemts vērā. Darba grupas vadītājs Mārtiņš Bičevskis gan vairākkārt solīja, ka jūrmalnieku alternatīvie priekšlikumi tiks iesniegti politiķiem izvērtēšanai, taču savu vārdu nav turējis un, nepabeidzis pildīt pienākumus darba grupā, ir pārgājis strādāt uz Komercbanku asociāciju.
Tas nozīmē, ka arī 2011. gadā politiķi negrasās Jūrmalas, Rīgas un Pierīgas iedzīvotājus uzklausīt, kadastrālās vērtības tiks atstātas “trekno gadu” līmenī, bet NĪN turpinās kā asfalta rullis velties pār iedzīvotāju īpašumiem, savā ceļā sašķaidot visus, kas nespēj šo pārspīlēto nodokli samaksāt.
Jūrmalas dome joprojām uzstāj, ka darba grupas gala ziņojumā neiekļautie priekšlikumi tomēr ir publiski apspriežami.
Pirmkārt, ar 2013. gada 1. janvāri fundamentāli jāmaina NĪN aprēķināšanas metodika, mazinot kadastrālās vērtības ietekmi uz NĪN. Runa ir par principu, bet precīza formula ir diskusijas objekts.
Otrkārt, līdz minimumam jāsamazina ar NĪN neapliekamo objektu veidi. Ja kāds no šobrīd neapliekamajiem objektiem pēc konkrētas pašvaldības ieskata patiešām nebūtu apliekams ar NĪN, tiesības par to lemt vajadzētu piešķirt šai pašvaldībai.
Treškārt, Valsts zemes dienestam, nosakot kadastrālo vērtību, jābalstās uz vairāku datu analīzes pamata, šiem aprēķiniem jābūt pamatotiem, saprotamiem, apstrīdamiem un – galvenais – aktuāliem.
Ceturtkārt, NĪN ir jāizslēdz no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, lai šis, pēc būtības vietējās infrastruktūras nodoklis, kas izģērbj Jūrmalas, Rīgas un Pierīgas iedzīvotājus, nav jāatdod citiem pagastiem, kuriem nav intereses nedz šo nodokli iekasēt, nedz mainīt tā aprēķināšanas kārtību.
Līdz šim mūsu centieni panākt kaut vai šo priekšlikumu izskatīšanu ir cietuši neveiksmi.
Tāpēc es aicinu:
1. Vienotības politiķus – paveikt konkrētu darbu un vēl līdz ārkārtas vēlēšanām, pirms tā iekļaušanas budžeta paketē, izskatīt grozījumus NĪN likumā, ņemot vērā Jūrmalas iesniegtos priekšlikumus.
2. Visus jūrmalniekus, rīdziniekus un Pierīgas iedzīvotājus – iesaistīties šajā procesā, izvērtēt Vienotības politiķu paveikto, grozot vai negrozot NĪN likumu, un savu attieksmi paust ar balsojumu 17.septembrī.
Lūdzu, paturiet prātā, ka tikai kopīgiem spēkiem mēs varam panākt, ka mūs sadzird “tur, augšā”. Tāpēc aicinu zvanīt un rakstīt gan Saeimā pārstāvētajām partijām, gan Valsts prezidentam, gan Ministru prezidentam, gan Finanšu ministrijai, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Tā ir visu mūsu problēma, un pieredze rāda, ka neviens to nerisinās, ja mēs nerunāsim pietiekami skaļi un pārliecinoši.
Foto no e-jurmala.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
