Nopietni pārmetumi "Repharm" astoņkājim par vēlmi apkrāpt "Olainfarm" mazos akcionārus
PIETIEK16.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Farmācijas un veselības aprūpes uzņēmumu „astoņkājis”, kura zināmākā sastāvdaļa ir AS Repharm un tā pārstāvji Vadims Telica un Andrejs Leibovičs (attēlā), ne tikai jau kopš 2019. gada slēpti kontrolē vai cenšas kontrolēt būtisku mantinieču strīdu plosītā uzņēmuma Olainfarm akciju daļu, bet arī mēģina apkrāpt uzņēmuma mazos akcionārus un slēpt savu reālo ietekmi tajā, - tas nepārprotami izriet no šonedēļ notikušās „karojošo” pušu diskusijas portālā Delfi.
„Es domāju, ka šī te cilvēku grupa, kas ir Repharm patiesā labuma guvēji, es domāju, ka viņi apkrāpj šobrīd Olainfarm mazākuma akcionārus. Visus mazākuma akcionārus. Jo, faktiski, ja mēs paskatāmies uz piedāvāto padomes sastāvu, kur ir trīs, četri, pieci Repharmas grupas pārstāvji, šķiet, ka tiek veidots nelikumīgs kartelis. Kurš to veido? Mantinieces vai tie, kuri jau domā, ka viņiem jau pieder viņu akcijas?” – ar šādu paziņojumu klajā nāca Olainfarm mazākumakcionāru pārstāvis, uzņēmuma revīzijas komitejas priekšsēdētājs Agris Auce.
Kā skaidroja A. Auce, viņam kā mazākumakcionāru pārstāvim bijis ļoti svarīgs pašlaik ar Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu palīdzību no uzņēmuma iespējamās iegādes atstumto Čehijas investoru izteiktais nodoms iespējami ātrāk izteikt obligāto akciju atpirkumu, kas šādā gadījumā – uzņēmuma pircējiem iegūstot būtisku līdzdalību - ir jāizsaka. Taču tieši to kategoriski nevēloties veikt Repharm grupa, cenšoties noslēpt faktisko kontroli pār uzņēmumu.
„Ja viss notiks tā, kā ir plānots, tad obligātais atpirkums saskaņā ar Latvijas likumiem, viņam būtu jābūt aptuveni 9,2 eiro par akciju. Tas ir pēc uzņēmuma vērtības, kas ir uz pēdējo gadu pārskata brīdi. Tas ir tas, ko Repharm grupa tik ļoti, visiem spēkiem... nu, varbūt nevar teikt Repharm grupa, personas, par kurām mums ir cieša pārliecība, ka viņi pārstāv šo Repharm grupu, cīnās, lai nebūtu šāds atpirkums,” skaidroja A. Auce.
Savukārt līdzšinējais uzņēmuma padomes loceklis Kārlis Krastiņš, kurš tagad esot zaudējis Olainfarm slēpti kontrolējošo Repharm pārstāvju uzticīubu, nāca klajā ar vēl skaidrāku paziņojumu, - šīs personas „grib apmānīt 1700 akcionārus, grib apmānīt Konkurences padomi, grib kropļot konkurenci”.
Saskaņā ar K. Krastiņa stāstīto 2019. gada 30. maijā Nika Saveļjeva – viena no mirušā Olainfarm saimnieka Valērija Maligina meitām un mantiniecēm – parakstījusi kopumā astoņas pilnvaras Repharm pārstāvim A. Leibovičam, kurš kopš tā laik faktiski ieguvis slēptu kontroli pār viņai pienākošamies akciju daļu.
„Viena no būtiskākajām pilnvarām, tātad pilnvara izsniegta Andrejam Leibovičam visu darīt – pārstāvēt, pārdot, saņemt dividendes, naudas līdzekļus, reorganizēt, bet būtiskākais punkts tajā pilnvarā ir 12., kurā ir rakstīts, ka pēc 2023.gada, pārdodot akcijas pēc septembra šajā gadā par cenu, kas ir virs 18,68 miljoniem eiro, visi augļi, visa summa, kas ir virs šiem 18,64 miljoniem, pienākas Andrejam Leibovičam par viņa nenovērtējamo pilnvarnieka darbu.
Nākamā pilnvara ir kompānijai PA Trust, kurā šī pati summa figurē, kurā, cik es esmu pētījis, galvenais patiesā labuma guvējs ir Andrejs Leibovičš, atsauce uz aizdevuma līgumu par tieši šādu pašu summu. Kas izriet. Faktiski Nika Saveļjeva jau Andrejam Ļeibovičam principā ir pārdevusi...” skaidroja K. Krastiņš.
Repharm iecerēto blēdību A. Auce aprakstīja šādi: „Es pateikšu, kur ir blēdība. Blēdība ir pret visiem pārējiem mazākuma akcionāriem. Pēc likuma, pārņemot būtisku kontroli, Leibovičam bija jāiznāk priekšā un jāpasaka publiski: es esmu Olainfarm akcionārs, man ir vairāk kā 5%. Finanšu instrumentu tirgus likumā ir punkts, kas nosaka, ka iegūstot būtisku kontroli, tas ir publiski jāpaziņo, lai pārējie investori, to zinot, varētu attiecīgi rīkoties.”
Pašlaik cerība esot uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcību. „Es patiešām ceru, ka Finanšu kapitāla tirgus komisijas pārstāvji vēro šo raidījumu, jo, kā jau arī Agris ir atsaucies uz Latvijas un Eiropas likumiem, kontroli var realizēt, ne tikai iegūstot īpašuma tiesības. Kontroli iegūst, ja tev universālpilnvaras rezultātā iedod visas balsošanas tiesības, citu līgumu rezultātā iegūsti kontroles tiesības,” situāciju raksturoja K. Krastiņš.
Ja nekas nemainīsies, tad gaidāms, ka 17. jūnijā paredzētajā uzņēmuma akcionāru sapulcē Repharm slēptā kontrole kļūs acīmredzama, Olainfarm padomē ievēlot V. Telicu un A. Leiboviču.
Ziņas par N. Saveļjevas parakstītām pilnvarām izskanēja jau pirms dažām dienām, kad atklājās, ka viņa pilnvarojusi Repharm patieso labuma guvēju A. Leiboviču pārvaldīt visas Saveļjevai piederošās Olainfarm un Olainfarm lielākā akcionāra - SIA Olmafarm kapitāldaļas.
N. Saveļjeva pilnvarojusi A. Leiboviču viņas vārdā veikt visas nepieciešamās darbības Komercķīlu reģistrā, lai nodibinātu komercķīlu uz viņai piederošajām Olmafarm kapitāldaļām. Tas nepieciešams, lai, nepārsniedzot komercķīlas maksimālo summu - 18,68 miljonus eiro, nodrošinātu N. Saveļjevas saistības par aizdevuma atmaksu A. Leibovičam.
Ar pilnvaru par Olainfarm kapitāldaļu pārvaldīšanu N. Saveļjeva ir pilnvarojusi A. Leiboviču piedalīties Olainfarm akcionāru sapulcēs ar visām akcionāra tiesībām, tostarp ar lēmumiem par Olainfarm gada pārskatu, peļņas izlietošanu, padomes locekļu, revidentu, kontrolieru un likvidatoru ievēlēšanu un atcelšanu, prasības celšanu pret padomes un valdes locekļiem un revidentu, vai par atteikšanos no prasības pret viņiem.
N. Saveļjeva arī pilnvarojusi A. Leiboviču lemt par Olainfarm statūtu izmaiņām, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, uzņēmumu vērtspapīru emisiju un konversiju, par Olainfarm darbības izbeigšanu vai turpināšanu, apturēšanu vai atjaunošanu un citiem jautājumiem. A. Leibovičam ir arī tiesības N. Saveļjevas vārdā saņemt no Olainfarm naudas līdzekļus, peļņu, dividendes un citus augļus.
Visbeidzot, A. Leibovičam ir dotas arī tiesības noslēgt, labot un izbeigt akcionāru līgumus starp Olainfarm akcionāriem un parakstīt jebkurus citus dokumentus, kas saistīti ar akcionāru līgumiem starp Olainfarm akcionāriem.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
