Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neatkarīgs žurnālistu nodibinājums ceļ trauksmi par, iespējams, izvarotas jaunas sievietes pārdzīvojumiem neiejūtīgajā un ciniskajā Valsts policijā, un uz to nekavējoties publiski atsaucas iekšlietu ministre. Lai gan pirmajā brīdī rodas iespaids par ideālu notikumu secību pilsoniskā sabiedrībā, Dienas veiktā izpēte par šo gadījumu liek domāt par neprofesionālismu, tendenciozitāti un manipulāciju ar sabiedrības viedokli.

Cietusī un pārējie

„Sieviete, kura ziņo par izvarošanu, iecirknī sastop iespējamo varmāku, uzklausa darbinieka mēģinājumu atrunāt no iesnieguma un nevar mazgāties divas dienas, jo policija nevar nodrošināt tiesu medicīnas ekspertu. Ko šis gadījums liecina par policistu attieksmi un prasmēm strādāt ar vardarbības upuriem?” – šādi sākas nodibinājuma Re:Baltica autores Ineses Liepiņas šā gada 2. septembra publikācija ar virsrakstu „Pati vainīga, ka izvaroja”.

Apjomīgā publikācija tapusi, 29 gadus vecajai Elīnai izklāstot Re:Baltica savu versiju par notikušo un nodibinājuma žurnālistei pēc tam uzklausot citus iesaistītos un salīdzinoši lakoniski atstāstot viņu pausto. (Elīnas vārds ir mainīts, bet Dienai ir zināmas galvenās iesaistītās personas, kurām visām ir uzdoti jautājumi par notikušo)

Vairāk nekā desmit rindkopās I. Liepiņa publikācijā izjusti un detalizēti apraksta, kā Elīna devusies ciemos pie jau sen pazīstama, „ļoti šarmanta vīrieša” Aivja, kurš viņai piedāvājis halucinogēnās sēnes un tad sācis „darīt lietas”, pret ko pusnemaņā esošā Elīna nesekmīgi iebildusi.

Nākamajā dienā sekojusi došanās uz Valsts policiju, kur līdz ar „ļoti laipniem” darbiniekiem bijis arī kāds, kas „sāka apšaubīt viņas teikto”. Turklāt policijas iecirknī Elīnai nejauši nācies satikties arī ar pašu Aivi. Savukārt ginekoloģisko apskati viņai nācies gaidīt divas dienas, jo brīvdienās nav bijis pieejams Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra eksperts.

Pārējā publikācijas daļa ir veltīta Elīnas advokātes un šādos gadījumos automātiski „cietušās sievietes” pusē nostājošos speciālistu viedokļiem, kā arī Valsts policijas pārstāvju taisnošanās un skaidrojumu aprakstam. Savukārt paša Aivja skaidrojumi visā apjomīgajā publikācijā ir atainoti trīs lakoniskos teikumos.

Raksta autore klusē par faktu pārbaudi

Re:Baltica interneta mājas lapā nav iespējams atrast nekādu šī nodibinājuma žurnālistu darbības ētisko un profesionālo principu uzskaitījumu, ir vien minēts, ka „mūsu mērķis ir veicināt atklātību un pozitīvas pārmaiņas”.

Taču konkrētās publikācijas autore I. Liepiņa ir Latvijas Žurnālistu asociācijas biedre, un šīs organizācijas ētikas kodeksā ir nepārprotami norādīts, ka „žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju” un ka „faktu izklāstam žurnālista veidotajā saturā jābūt objektīvam, skaidram, bez falsifikācijas vai maldināšanas”.

Vai veids, kā ir tapusi Re:Baltica žurnālistes publikācija „Pati vainīga, ka izvaroja” atbilst šiem principiem, un vai tiešām tajā ir sniegta „patiesa un pārbaudīta informācija” bez „falsifikācijas vai maldināšanas”? Dienas rīcībā ir fakti, kas liek par to nopietni šaubīties.

„Elīnas teikto apliecina Re:Baltica rīcībā esošā viņas sarakste ar draudzeni, kurai viņa rakstīja katru brīdi, kad nopratināšanas telpā palika viena. Sarakstē ir pieminēti gan neidentificētā policista komentāri, gan tas, ka viņa nezina viņa vārdu,” – šādu sava stāstījuma patiesuma apliecinājumu min pati I. Liepiņa. Vairāk nekas par faktu pārbaudīšanu rakstā nav minēts.

„1) Publikācijā iespējamā izvarotāja skaidrojums publicēts vienā rindkopā: „Šo epizodi [nejaušo tikšanos policijas iecirknī] Re:Baltica nenoliedz arī pats Aivis, kurš gan neatzīst, ka Elīnu būtu izvarojis. Viņa interpretācijā sekss bija norunāts un Elīna bija iniciatore. Izvarošanu Elīna esot izdomājusi, lai kaitētu Aivja brālim – politiķim.” Salīdzinājumam – Elīnas stāsts atspoguļots 13 rindkopās. Sakiet, lūdzu, vai Aivja skaidrojums ir publicēts pilnā apmērā vai vismaz tā, lai precīzi un adekvāti atpsoguļotu šīs personas viedokli?

2) Lai varētu pārliecināties par Jūsu atbildes uz pirmo jautājumu patiesīgumu, lūdzu, iepazīstiniet ar Aivim uzdotajiem jautājumiem un no viņa saņemtajām atbildēm. (Tā kā personu vārdi mainīti, Jums nav pamata aizbildināties ar personu datu neatklāšanu utml.)

3) Vai Jūs Aivim pieprasījāt iepazīstināt ar viņa it kā veikto saraksti ar Elīnu? Kādu atbildi saņēmāt?

4) Vai Jūs Elīnai pieprasījāt iepazīstināt ar viņas it kā veikto saraksti ar Aivi? Kādu atbildi saņēmāt?

5) Kādu iemeslu dēļ Jūs publikācijā neatspoguļojāt kādas no personām atteikumu publiskot šo saraksti, ja tāds tika saņemts? Kādu iemeslu dēļ Jūs publikācijā neatspoguļojāt šo saraksti, ja neviena no personām neiebilda pret tās publiskošanu?”

Neraugoties uz Re:Baltica deklarēto mērķi – „veicināt atklātību un pozitīvas pārmaiņas”, pati I. Liepiņa pat pēc atkārtotiem uzaicinājumiem nevēlas sniegt atbildes ne uz vienu no šiem viņai nosūtītajiem jautājumiem.

Uzrādītās raksta autores vietā paskaidrojumus sniedz cita persona

Publikācijā uzrādītās autores vietā uz elektroniskā pasta vēstuli atbild Sanita Jemberga, kas nav nodibinājuma Re:Baltica amatpersona (amatpersonas statuss varētu izskaidrot to, ka viņa atbild nodibinājuma vārdā) un, ja ticēt mājas lapā rakstītajam, ir tieši tāda pati Re:Baltica žurnāliste kā I. Liepiņa.

Nekur rakstā nav norādīts, ka S. Jemberga būtu raksta līdzautore, taču tieši viņa Dienai rakstiski paskaidro, ka nemaz „nav nozīmes, cik rindkopās kura viedoklis ir atspoguļots”. „Iespējamā varmākas skaidrojums” esot viņa teiktā kopsavilkums un „ir pietiekams”.

Patiesībā gan Aivis Re:Baltica žurnālistei ir gan detalizēti izklāstījis savu pozīciju, gan pamatojis to, ka notikušo uzskata par „apzinātu un plānotu provokāciju pret manu brāli , kurš ir politiķis, attiecībā pret kuru jau vairākkārtīgi ir bijušas manipulācijas ar informācijas pasniegšanu par viņu”. Ne ar vārdu publikācijā nav pieminēts arī viņa detalizētais apraksts par veiktajām ekspertīzēm un to rezultātiem.

Savukārt „tas, kas bija nepieciešams faktu ticamības  pārbaudei, ir izdarīts”, apgalvo S. Jemberga. Taču Re:Baltica pārstāve nerunā patiesību, un to skaidri apliecina ne tikai Dienas rīcībā esošā iesaistīto personu sarakste, bet arī fakts, ka „runaspersona” izvairās sniegt skaidras atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, kas skar „cietušās” Elīnas un „varmākas” Aivja saraksti un to, vai Re:Baltica ir izdevies ar to iepazīties.

„Pavieglas uzvedības un kuplkrūšainas sievietes aptaustītas un labi paņemtas priekšā”

Dienas rīcībā esošā sarakste rāda: patiesībā Re:Baltica pārstāve un vismaz formālā raksta autore I. Liepiņa ir vairākkārt sazinājusies ar „varmāku” un cita starpā viņš žurnālistei norādījis uz savu saziņu ar Elīnu, no kuras diezgan skaidri izriet, ka nekādas runas par izvarošanu nemaz nevarētu būt.

I. Liepiņa, kā rāda šī sarakste, izrādījusi pieklājīgu interesi par šo apgalvojumu un attiecīgi arī par Aivja un Elīnas saraksti, „par kuru teicāt, ka tā netieši apliecina, ka izvarošana nav notikusi”. Taču ne ar ko šī interese nav beigusies, - lai gan Aivis apliecinājis, ka gatavs šo saraksti atklāt, ja tam piekristu arī Elīna, vairāk Re:Baltica pārstāve pie šī jautājuma nav atgriezusies, un rakstā tas vispār nav pieminēts.

Ņemot vērā Re:Baltica rakstā skaidri atzīto, ka Elīna ir iepazīstinājusi Re:Baltica žurnālisti ar savu saraksti un uz tās arī balstīta publikācijā minēto faktu „pārbaude”, nav izslēgts, ka I. Liepiņas rīcībā ir bijusi arī Elīnas un Aivja daļa un tā rakstā varētu nebūt iekļauta tāpēc, ka tādējādi notikusī „izvarošana” parādītos pavisam citā gaismā. Pati I. Liepiņa, kā minēts, uz Dienas jautājumiem atbildēt atsakās.

Aivja un Elīnas Whatsapp sarakste, kas ir Dienas rīcībā, rāda, ka Elīnai nevarētu būt bijis ne mazāko šaubu par to, kurp un kāpēc viņa liktenīgajā pagājušā gada 18. decembra vakarā dodas pie „šarmantā vīrieša”. „Kā tev nedēļas nogale?” – uz šo Elīnas rakstisko jautājumu Aivis atbildējis ar īsziņu „Šādi man iet. Ja vēlies, pievienojies.”

Šai īsziņai viņš pievienojis saiti uz atklāti pornogrāfiska satura video ar nosaukumu „Slutty and busty women groped and well banged” (aptuvenais tulkojums – „Pavieglas uzvedības un kuplkrūšainas sievietes aptaustītas un labi paņemtas priekšā”). Savukārt nākamajās trīs īsziņās Aivis Elīnai nosūtījis savas mājas numuru, dzīvokļa numuru un ieejas kodu.

Kā redzams no tālākā, Elīnu aicinājums nav nobiedējis, - tieši pretēji, viņa devusies „pievienoties”. Re:Baltica par to savā publikācijā klusē, tā vietā detalizēti atainojot tikai vienu – Elīnas versiju par notikušo.

Iekšlietu ministrei viss jau skaidrs

Par to, ka ir pietiekami daudz cilvēku, kas šādu manipulatīvi pasniegtu nepilnīgu un vienpusīgu informāciju uztver ārkārtīgi nopietni, liecina iekšlietu ministres Marijas Golubevas publiskā reakcija, faktiski uzskatot rakstā formāli tikai kā iespējami notikušu izvarošanu par pierādītu faktu.

Jau tai pašā 2. septembrī, kad Re:Baltica raksts bija tikko parādījies, M. Golubeva sociālajā tīklā Twitter ierakstīja: „Ir nepieņemami, ka izvarošanas upuris nesaņem palīdzību un piedzīvo izturēšanos, kas traumē vēlreiz. Nešaubos, ka Valsts policija to uztver nopietni un šādi stāsti kļūs par pagātni. Re:Baltica raksts skaidri parāda, cik nozīmīgi ir pilnveidot policistu izglītību.”

Ministres padomniece Linda Curika Dienai apliecina, ka ierakstu veikusi ministre pati un ka „pirms ieraksta veikšanas viņas birojs sazinājās ar [Valsts policijas priekšnieku Armandu] Ruka kungu, lai pārrunātu Re:Baltica publikācijas saturu”.

Jau grūtāk L. Curikai veicas ar atbildes sniegšanu uz jautājumu – vai Valsts policijas priekšnieks ir ministri informējis, ka tiešām ir notikusi izvarošana. Skaidru atbildi M. Golubevas padomniece nesniedz, vien paskaidrojot, ka „Ruka kungs sarunā atzīmēja, ka Valsts policija ļoti nopietni pārbaudīs šo situāciju” un ka „par rezonansi izraisošām lietām policijas priekšnieks vienmēr informē ministri”, bet, tā kā pašlaik notiek izmeklēšanas aktīvā fāze, vairāk informācijas nevarēsim sniegt.

Uz norādi, ka jautāts tiek nevis par izmeklēšanas gaitu, bet gan par ministres publiskā izteikumā paustajiem apgalvojumiem un konkrēti - ka ir notikusi izvarošana, L. Curika atbildi vairs vispār nesniedz. Ministres padomniece klusē arī uz jautājumu, vai Valsts policijas priekšnieks būtu tas, kuram vajadzētu lūgt paskaidrojumu – vai tiešām viņš ministres biroja pārstāvim ir sniedzis ziņas, ka ir notikusi izvarošana un minētā persona ir izvarošanas upuris?

Savukārt Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska diplomātiskā formā faktiski apgāž L. Curikas apgalvojumu. „Informācija ministrei tika sniegta izvarošanas lietā – ir uzsākts kriminālprocess par iespējamu izvarošanu,” viņa atbild uz jautājumu, vai tas, ka M. Golubeva publiski pieminējusi "izvarošanas upuri", nozīmē, ka Valsts policija ministrei sniedza ziņas, ka konkrētajā gadījumā patiešām ir notikusi izvarošana, vai arī tā ir bijusi ministres pašas interpretācija. Tikmēr „varmāka” Aivis desmit mēnešus pēc notikušā nav pat aizdomās turētā statusā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...