Pietiek :: OIK lieta: par Ašeradena dīvaino pamatojumu valdības noteikumiem attiecībā uz “godprātīgi izdarītu pārkāpumu”
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 124. panta pirmo daļu iesniedzam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam adresētu pieprasījumu par viņa dīvaino pamatojumu Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” attiecībā uz “godprātīgi izdarītu pārkāpumu”.

Šī gada 17. maijā Jums tika iesniegts deputātu jautājums “Par Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” pārkompensācijas izvērtēšanas un novēršanas noteikumu piemērošanas efektivitāti un pamatotību”.

Diemžēl Jūsu sniegtās atbildes nav apmierinošas, tās vēl vairāk apstiprina mūsu paustās bažas, ka šie noteikumu grozījumi ir tikuši gatavoti, nevis rūpējoties par sabiedrības interesēm, lai sakārtotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu, bet gan, lai piesegtu iespējamās nelikumības un nodrošinātu iespēju šauram personu lokam turpināt gūt nelikumīgus ienākumus.

Apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos ir paredzēts:

60.5 Ministrija nosūta komersantam brīdinājumu par iespēju zaudēt tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ja ministrija konstatē, ka elektrostacija neatbilst vai šo noteikumu 60. punktā minētā gada pārskata periodā nav atbildusi vienam no šādiem kritērijiem:

60.5 1. elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda, kas pieslēgta sistēmas operatora tīklam, neatbilst līgumā ar publisko tirgotāju norādītajai jaudai;

60.5 2. elektrostacijā netiek nodrošināta saražotās elektroenerģijas izlietošana elektrostacijas darbības nodrošināšanai saskaņā ar šiem noteikumiem;

60.5 3. elektrostacijā nav uzstādītas mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmas vai uzstādītās mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmas neatbilst šo noteikumu 53. punktam;

Saistībā ar augstākminēto Ministru kabineta noteikumu punktu Jums tika lūgts atbildēt: kādēļ Ekonomikas ministrija paredz šādu regulējumu, kas pieļauj komersantam neievērot tam paredzētos nosacījumus vai pat apzināti krāpties un saglabāt tam piešķirtās tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros - pat tad, kad tas tiek pieķerts šādos pārkāpumos, saskaņā ar Jūsu sagatavotajiem noteikumiem tas tiek tikai brīdināts?

Savā atbildē Jūs to pamatojat, ka, “izstrādājot Noteikumu Nr. 262 grozījumus, EM izvērtēja, kādas kļūdas elektrostacijas darbības nodrošināšanā varētu pieļaut jebkurš komersants kopumā godprātīgi rīkojoties un kuri pārkāpumi viennozīmīgi ir uzskatāmi par apzinātu negodprātīgu rīcību”.

Pieprasām iesniegt Jūsu veikto izvērtējumu:

1. Kā, godprātīgi rīkojoties, var neuzstādīt mēraparātus, kas veic saražotās elektroenerģijas uzskaiti, par kuru komersantam tiek maksāts atbalsts?

2. Kā, godprātīgi rīkojoties, līgumā ar Publisko tirgotāju norādītā jauda var neatbilst reāli uzstādītajai jaudai?

3. Kā, godprātīgi rīkojoties, elektrostacijas darbībai nodrošināšanai nepieciešamā elektroenerģija var tikt nenodrošināta saskaņā ar šiem noteikumiem?

4. Kuri pārkāpumi, Jūsuprāt, tad ir “viennozīmīgi uzskatāmi par apzinātu negodprātīgu rīcību”, kurus konstatējot obligātā iepirkuma tiesības tiek atceltas tūlīt, bez brīdināšanas? Pieprasām tos uzskaitīt un norādīt tam atbilstošās normas noteikumos.

Apstiprinātajos noteikumos ir paredzēts:

61. Ministrija izsaka komersantam brīdinājumu, ja tā konstatē, ka:

61.2. šo noteikumu 60. punktā minētajā gada pārskatā sniegtā informācija neatbilst rezultātiem, kas iegūti, atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem izvērtējot komersanta iesniegumu par tiesību iegūšanu pārdot biomasas vai biogāzes elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un komersants, iesniedzot iesniegumu, apliecinājis iesniegumā norādītās informācijas un iesniegumam pievienoto dokumentu atbilstību šo noteikumu 5. pielikumā minētajam 2., 5. un 8. kvalitātes vērtēšanas kritērijam un saņēmis par to attiecīgu punktu skaitu;

61.4. komersanta elektrostacijā netiek nodrošināta siltumenerģijas efektīva izlietošana saskaņā ar šo noteikumu 59.1 punktu.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr. 606; MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 215)

Augstākminētā sakarā Jums tika lūgts paskaidrot: kādēļ Ekonomikas ministrija paredz šādu regulējumu, kurš atļauj komersantam krāpties un neievērot tam piešķirtā atbalsta nosacījumus pat tad, kad šāds pārkāpums tiek atklāts?

Jūs tā arī neesat sniedzis atbildi pēc būtības, vien atkārtojot augstākminētajās normās paredzēto kārtību.

5. Tādēļ pieprasām Jums sniegt pamatojumu: kādēļ Ekonomikas ministrija paredz šādu regulējumu, kurš atļauj komersantam krāpties un neievērot tam piešķirtā atbalsta nosacījumus pat tad, kad šāds pārkāpums tiek atklāts, vien izsakot tam brīdinājumu?

Apstiprinātajos noteikumos tiek paredzēts:

61.5 Mēneša laikā pēc šo noteikumu 60.5 3. apakšpunktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants, kas ieguvis tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nodrošina elektrostacijas un komersanta atbilstību attiecīgajiem kritērijiem un iesniedz ministrijā attiecīgu apliecinājumu. Ja mērierīces verifikāciju veic citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditēta mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas institūcija un komersants iesniedzis ministrijā attiecīgu mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas institūcijas apliecinājumu ar termiņu, kurā tiks veikta mērierīces verifikācija, verifikācijas termiņš var tikt pagarināts līdz šim termiņam, bet ne ilgāk kā līdz trim mēnešiem no brīdinājuma saņemšanas dienas.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 215 redakcijā)

Augstākminētās normas sakarā Jums tika lūgts skaidrot: kādēļ Ministru kabineta noteikumos Ekonomikas ministrija paredz iespēju komersantam pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nenodrošinot atbilstošu tās uzskaiti?

Jūs neesat sniedzis savu atbildi pēc būtības.

6. Pieprasām skaidrot augstākminētās normas pamatotību augstākminētā jautājuma kontekstā.

Šī gada 17. maijā Jums tika iesniegts Deputātu jautājums “Par Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” pārkompensācijas izvērtēšanas un novēršanas noteikumu piemērošanas efektivitāti un pamatotību”.

Diemžēl Jūsu sniegtās atbildes nav apmierinošas, tās vēl vairāk apstiprina mūsu paustās bažas, ka šie Ministru kabineta noteikumu grozījumi ir tikuši gatavoti, nevis rūpējoties par sabiedrības interesēm, lai sakārtotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu, bet gan, lai piesegtu iespējamās nelikumības un nodrošinātu iespēju šauram personu lokam turpināt gūt nelikumīgus ienākumus.

Normatīvajos aktos ir skaidri noteikta prasība, ka tikai saražotās elektroenerģijas pārpalikums, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, tiek iepirkts obligātā iepirkuma ietvaros. Šo prasību var apiet, izveidojot pieslēgumu shēmu, kas ļauj savu pašpatēriņu nosegt, izmantojot cita komersanta saražoto elektroenerģiju, tādejādi radot iespēju pārdot obligātā iepirkuma (turpmāk - OI) ietvaros visu savu (un ne tikai savu) saražoto elektroenerģiju (un gūt nelikumīgus ienākumus), nevis pārdot OI ietvaros tikai normatīvajos aktos noteikto elektroenerģijas pārpalikumu no sava saražotā. Lai spētu nokontrolēt, vai komersants nepārkāpj šo augstākminēto prasību, un neīsteno krāpšanu sevišķi lielos apmēros, svarīgi ir pārliecināties, lai komersants nodrošinātu atbilstošu pieslēguma shēmas izmantošanu, un kontrolēt pašpatēriņa nodrošināšanu.

Augstākminētajos Ekonomikas ministrijas izstrādātajos Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” grozījumos (turpmāk – Noteikumi) tika paredzēts:

56.1 Publiskais tirgotājs obligātā iepirkuma ietvaros iepērk tikai saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 56.2 punktā minētajai elektrostacijas principiālajai pieslēguma shēmai. Ja elektrostacijai ir vairāki pieslēgumi sistēmas operatora tīklam, saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, katrā stundā aprēķina kā elektroenerģijas daudzumu, ko veido starpība starp sistēmas operatora tīklā nodoto un no sistēmas operatora tīkla saņemto elektroenerģiju visu sistēmas pieslēgumu ietvaros saskaņā ar šo noteikumu 56.2 punktā minēto principiālo pieslēguma shēmu.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 215 redakcijā; piemēro ar 01.07.2019., sk. 107. punktu)

Elektroenerģijas tirgus likumā (turpmāk - ETL) ir skaidri noteikta prasība:

30. pants. Saražotās elektroenerģijas pirkšana un pārdošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus

 (11) Ja ražotājs vēlas izmantot elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības un tā elektrostacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, visu saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc tās izlietošanas elektrostacijas vajadzībām, iepērk publiskais tirgotājs par šā likuma 29.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto cenu.

Savukārt Jūs savā atbildē, lai pamatotu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus šajos ETL minētajos noteikumos attiecībā uz pašpatēriņa kontroli (kāpēc to ir paredzēts atlikt līdz 2019. gada 1. jūlijam), apgalvojat sekojošo:

“elektrostacijas pieslēguma shēmu elektroenerģijas pašpatēriņa kontekstā iepriekš nav bijis nepieciešams kontrolēt, lai noteiktu, kādu elektroenerģijas daudzumu komersants par pārdot OI ietvaros”.

Turpat Jūs apgalvojat, ka šie grozījumi attiecībā uz pieslēguma shēmu ir nepieciešami, “lai precīzi un nepārprotami definētu elektrostacijas robežas, ļaujot precīzi noteikt, kuros sistēmas pieslēguma punktos tīklā nodoto un no tīkla saņemto elektroenerģiju ir nepieciešams uzskaitīt”.

Tāpat savā atbildē Jūs apgalvojat:

“Līdz Grozījumu spēkā stāšanās brīdim prasība par saražotās elektroenerģijas izmantošanu elektrostacijas darbības nodrošināšanai Noteikumos nebija iekļauta.”

“Ņemot vērā, ka šāda prasība ir saistīta ar atbalsta saņemšanas un obligātā iepirkuma tiesību saglabāšanas nosacījumiem un var prasīt laika un resursu ieguldījumu, lai tehnoloģiski pielāgotu elektrostaciju šādu nosacījumu ievērošanai, tika noteikts pārejas periods, kas būtu pamatojams arī tiesvedību uzsākšanas gadījumā kā pietiekams laiks attiecīgās prasības ievērošanas nodrošināšanai.”

Šāda Jūsu argumentācija par nepieciešamību ar Jūsu izstrādātajiem grozījumiem atlikt reālo pašpatēriņa kontroli ir klajā pretrunā ar ETL 30. pantā noteikto, līdz ar to tā nav pamatota un nav tiesiska.

Kā tas izriet no Jūsu sniegtās informācijas, šīs tiesību normas neievērošana ir reāls, apzināts fakts, kura dēļ Ekonomikas ministrija ir piedāvājusi ar saviem sagatavotajiem un valdībā jau apstiprinātajiem Grozījumiem iespēju turpināt to nepildīt (un atbilstoši nekontrolēt to) līdz 2019. gada 1. jūlijam, lai šīs tiesību normas pārkāpējiem nerastos nekādas sekas (tie nepazaudētu Ekonomikas ministrijas piešķirtās OI tiesības, un tiem nenāktos atbildēt par šīs tiesību normas pārkāpšanu).

Pieprasām Jums sniegt paskaidrojumu:

1. Kādēļ Ekonomikas ministrija, zinot (kā tas izriet no Jūsu sniegtajām atbildēm), ka tiek pārkāpta ETL 30. pantā noteiktā prasība, neveic atbilstošas darbības, lai novērstu šos pārkāpumus un tā radītās sekas (kas varētu būtiski samazināt OIK slogu), bet piedāvā piesegt šos pārkāpumus, dodot laiku un iespēju pārkāpējiem tos noslēpt vai legalizēt?

2. Kādēļ Ekonomikas ministrija visus šos gadus, kopš spēkā ir augstākminētā ETL 30.panta prasība, nav nodrošinājusi šīs prasības izpildes kontroli un atbilstošu atbildības mehānismu par tās neievērošanu?

3. Kādēļ Ekonomikas ministrija uzskata, ka komersanti, kuriem Ekonomikas ministrija ir izsniegusi atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros, ir tiesīgi pārkāpt likuma prasības, un par to Ekonomikas ministrija nav tiesīga paredzēt nekādu atbildību, pat vēl vairāk - Ekonomikas ministrija saglabā tiem piešķirtās tiesības pārdot savu elektroenerģiju OI ietvaros par paaugstināto tarifu?   

Saistībā ar pašpatēriņa kontroli Jums tika uzdots jautājums par Ekonomikas ministrijas pašlaik noteikto regulējumu - 61.1 punkts. Ministrija triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 60. punktā minētā pārskata saņemšanas izvērtē elektrostacijas pašpatēriņa nodrošināšanu saskaņā ar šo noteikumu prasībām. Ja elektrostacijas obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms ir vienāds ar saražotās elektroenerģijas apjomu, ministrija nosūta komersantam brīdinājumu par iespēju zaudēt tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros):

Kādēļ Ekonomikas ministrija, izvērtējot elektrostacijas pašpatēriņa nodrošināšanu, neņem vērā stacijai reāli nepieciešamo pašpatēriņa apjomu, bet gan tieši pretēji noteikumiem nosaka, ka atbilstošs pašpatēriņš stacijai var būt jebkurš reāli neiespējami mazs apjoms (kurš ir lielāks par nulli)? Lūdzam pamatot šo Ekonomikas ministrijas uzstādījumu.

Jūsu atbilde uz šo jautājumu ir savdabīga un neloģiska – Jūs atsaucaties uz Noteikumu 56.1 punkta prasībām, kuras saskaņā ar Noteikumu 107. punktu stājas spēkā tikai 2019.g 1. jūlijā, lai gan Jums tiek prasīts sniegt paskaidrojumu par esošo (līdzšinējo) situāciju.

Pieprasām sniegt Jūsu skaidrojumu:

4. Vai no Jūsu atbildes ir jāsecina, ka vismaz līdz 2019. gada 1. jūlijam ir spēkā situācija, ka jebkurš neiespējami mazs pašpatēriņa apjoms (ja vien tas lielāks par nulli) ir pamatots un atbilstošs šiem noteikumiem? Pieprasām pamatot Jūsu skaidrojumu ar konkrētām tiesību normām, un pamatot šāda regulējuma atbilstību ETL un sabiedrības interesēm.

5. Papildus, pieprasām paskaidrot Jūsu atbildē sniegto apgalvojumu, ko nozīmē: “pēc gada pārskata izvērtēšanas konstatēt vai komersants pilnā apmērā neievēro 56.1 punkta prasības”? Lūdzam minēt piemērus, kad nepilnā apmērā tiek neievērotas šī punkta prasības, kuras Ekonomikas ministrijai nav jākonstatē kā šīs normas pārkāpums?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...