Oranžie savējo algošanai izmanto institūtu ar neskaidrām finansēm

Finansētājus neatklāj

Ilgtspējīgas sabiedrības institūts reģistrēts Biedrību un nodibinājumu reģistra 2010. gada 30. martā – divas nedēļas pēc TP aiziešanas no Valda Dombrovska pirmās valdības un ar papildu ienākumiem nodrošinājis vairākus TP pārstāvjus, tostarp demisijas rakstus iesniegušos reģionālās attīstības un pašvaldību ministru Edgaru Zalānu un ārlietu ministru Māri Riekstiņu.

Turpmākajos mēnešos caur šo institūtu paredzēts finansiāli nodrošināt veselu komandu TP konsultantu, palīgu un sabiedrisko attiecību speciālistu, kuri pēc sakāves vēlēšanās palikuši praktiski bez ienākumiem (kaut vairāki no viņiem uz pusslodzi iekārtoti par deputātu palīgiem Saeimā, kur saņems niecīgu Ls 268 algu pirms nodokļu nomaksas).

Neoficiāli tiek runāts, ka dažu institūta finansētāju vārdi ir tie paši, kas atrodami TP un apvienības Par labu Latviju (PLL) ziedotāju sarakstos. Institūta dibinātājs, iepriekš pašvaldību ministra Zalāna biroja vadītājs, tagad Andra Šķēles palīgs 10. Saeimā Sergejs Seņkāns to ne noliedz, ne apstiprina. Viņš finansētāju loku raksturo kā cilvēkus, „ar kuriem mums ir komunikācija”, tādēļ varbūt daži no tiem arī esot atrodami partijas ziedotāju sarakstos.

Šķēle uz Pietiek jautājumu, vai ir starp institūta finansētājiem, neatbildēja, iesakot šādus jautājumus uzdot institūta dibinātājiem. Savukārt Seņkāns atsakās nosaukt arī iegūtā finansējuma apjomu un to, kam un kādā apmērā tas izlietots. Visa informācija būšot atrodama biedrības gada pārskatā, kad saskaņā ar likumu pienāks brīdis tā iesniegšanai.

Iespējams, institūts radīts ar mērķi finansiāli nodrošināt un pieturēt spilgtus, partijai vajadzīgus cilvēkus, kuriem kādu laiku nav iespējams piedāvāt apmaksātu amatu, Pietiek pieļāva Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. Bet teorētiski esot iespējams arī cits variants – ka biedrība, saņemot finansējumu no kādiem uzņēmējiem, tiek izmantota kā kase, caur kuru tālāk izdala atalgojumu par ietekmētu lēmumu pieņemšanu.

Seņkāns gan noliedz, ka biedrība būtu izveidota ar mērķi aizplīvurot partijas ziedotajus: kāda gan kādam uzņēmējam esot atšķirība – finansēt partiju caur tās kasi, vai caur institūtu. „Cik garš, tik plats,” saka Seņkāns.

Šīs šaubas varētu kliedēt ziedotāju un izlietotā finansējuma atklāšana, bet tā tiek solīta tikai pēc pārskata gada beigām. Kažoka arī vērš uzmanību uz to, ka uz biedrību neattiecas striktie finansēšanas ierobežojumi, kādi jāievēro partijām, kurām jau dažu dienu laikā pēc ziedojuma saņemšanas tie jādeklarē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, norādot finansējuma avotu.  

„Vadošie pētnieki” Zalāns un Riekstiņš

Seņkāns apgalvo, ka institūta ienākumi neesot lieli, - tie esot ziedojumi no „dažādām fiziskām un juridiskām personām”. Seņkāna sniegtā informācija gan ir pretrunīga: no vienas puses viņš uzsver, ka institūts nenodarbojoties ar komercdarbību, no otras puses stāsta, ka tas „veic atsevišķus pētījumus”, bet nauda par tiem netiekot saņemta. Jautāts, vai pētījumu pasūtītāji par tiem „maksā”, ziedojot, Seņkāns to noliedz. Valsts iestāžu starp pētījumu pasūtītājiem neesot, tās esot atsevišķas nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji. Nosaukt kādu konkrētu Seņkāns atsakās. Institūtam esot plāni ar laiku pietiekties kādiem no Eiropas Savienības grantu līdzekļiem finansētiem projektiem.

Par labu versijai, ka institūts izveidots, lai nodrošinātu ar ienākumiem partijai vērtīgus kadrus, kuri uz laiku palikuši bez regulāras algas, liecina arī fakts, ka kā „vadošie pētnieki” šajā institūtā darbojušies Edgars Zalāns un Māris Riekstiņš laikā pēc TP aiziešanas no Valda Dombrovska pirmās valdības un attiecīgi pašvaldību un ārlietu ministra amatu zaudēšanas.

Lai gan Seņkāns iepriekš apgalvojis, ka algu neviens institūtā nesaņem un maksāts tiek par konkrētu pētījumu veikšanu, no Zalāna teiktā izriet, ka viņš ik mēnesi rēķinājies ar noteiktiem ienākumiem. Cik lieliem – to politiķis nevēlas atklāt, bet tie esot bijuši „izteikti mazāki” nekā ministra alga.

„Vai man labāk bija stāties bezdarbniekos?” retoriski vaicā Zalāns. Viņš institūta paspārnē esot pētījis savā kompetencē esošos reģionu attīstības un plānošanas jautājumus. Jautāts, kas bijuši šo pētījumu pasūtītāji, Zalāns atbild: „Ja pavisam atklāti – nezinu.”

Savukārt Riekstiņš Pietiek īsziņā atbildēja, ka kā vadošais pētnieks institūtā pētījis savai kompetencei atbilstošas tēmas – ārējo un drošības politiku, par to saņemot atalgojumu. Uz jautājumu, vai tas bijis regulārs un cik liels, Riekstiņš neatbildēja.

No Rietumu think tank atšķir necaurspīdīgums

Institūta četri dibinātāji ir Seņkāns, Guntis Gūtmanis, Dace Kārkliņa un Dinija Brikmane. Visi viņi savulaik kopā strādājuši pašvaldību ministra Zalāna birojā – Seņkāns bijis padomnieks, bet vēlāk vadījis biroju, Gūtmanis vadījis biroju, Brikmane bijusi palīdze, bet Kārkliņa – preses sekretāre. Institūta vienīgā amatpersona esot valdes priekšsēdētājs Seņkāns. Institūta mājaslapa (www.ssi.lv), kas reģistrēta uz Seņkāna vārda, ir ļoti lakoniska, neuzrādot ne institūta līdzstrādniekus, ne finansētājus, ne pētījumu pasūtītājus un konkrētus paveiktos darbus.

Kā biedrības Ilgtspējīgas sabiedrības institūts darbības mērķi norādīti – veicināt sabiedrības aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, rīkojot diskusijas, konferences un citus sabiedriskus pasākumus; radīt un īstenot iniciatīvas Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, tai skaitā reģionu izaugsmes veicināšanai, iesaistot sabiedrību to apspriešanā un realizācijā; veicināt Latvijas nacionālo interešu aizstāvību.

Zalāns sarunā ar Pietiek šo institūtu pielīdzināja Rietumos izplatītajiem think tank jeb domnīcām, kas ģenerē idejas, veic pētījumus un palīdz attīstīties politiskajām idejām. Esot arī pilnīgi normāli, ka šādā domnīcā darbojas ar kādu partiju saistīti cilvēki. Kažoka skaidro, ka dažādās valstīs domnīcu saistības līmenis ar konkrētām politiskām idejām atšķiroties, piemēram, ja Vācijā politiskās neitralitātes princips esot ļoti izteikts, tad Lielbritānijā esot pat tendence, ka pētnieki no šādiem think tank institūtiem pāriet uz partiju struktūrām. Kritērijs, pēc kura Ilgtspējīgas sabiedrības institūts pilnīgi noteikti nekvalificējoties Rietumu tipa domnīcām, esot kaut vai caurspīdīguma un atklātības principa neievērošana.

Vajadzīgi, bet zemu atalgoti

Tikai 8 deputātu lielajam apvienības Par labu Latviju blokam 10. Saeimā ir 14 palīgu. Tikai viens strādās uz pilnu slodzi, par to saņemot pilnu atalgojumu – 536 latus pirms nodokļu nomaksas. Tas būs Šķeles palīgs Seņkāns. Pārējiem 7 PLL deputātiem būs pa diviem palīgiem, un, tā kā no Saeimas budžeta katram deputātam palīga algošanai tiek piešķirta tikai iepriekšminētā summa, viņi par pusslodzes darbu saņems 268 latus pirms nodokļu nomaksas.

Aināra Šlesera palīgi būs Guntis Gūtmanis un Leontijs Morozs, Ineses Šleseres - Lienīte Bēmere un Gundega Rāzena, Edgara Zalāna – Toms Norde un Pēteris Kalniņš, Gunta Ulmaņa – Mārtiņš Zemītis un Dinija Brikmane, Ritas Strodes – Viesturs Kleinbergs un Inese Andiņa, Māra Kučinska – Sarmīte Kolāte un Dace Kārkliņa, bet Imanta Jāņa Bekeša – Sabīne Šņepste un Iveta Ciganova.

PLL frakcijai arī pienākas viena apmaksāta vecākā konsultanta vieta un viena konsultanta vieta. Vecākās konsultantes pienākumus pildīs Anita Borševska, kura iepriekš strādāja LPP/LC frakcijā, savukārt vienīgajam konsultantam atvēlamais atalgojums sadalīts uz pusēm, pa pusslodzei piešķirot kādreizējam premjera Aigara Kalvīša, vēlāk TP preses sekretāram Arno Pjatkinam un Šlesera preses sekretāram Ģirtam Dripem. Vecākā konsultanta alga var svārstīties no 778 līdz 1157 latiem pirms nodokļu nomaksas, savukārt konsultants saņem no 630 līdz 825 latiem pirms nodokļu nomaksas. PLL frakcija šo summu nolēmusi dalīt uz divi, dodot pusslodzes darbu gan Pjatkinam, gan Dripem.

Novērtē šo rakstu: