Pakļaujoties Datu valsts inspekcijas spiedienam, VDK izpētes komisija pārtraukusi pētījumu publicēšanu
Marta Starostina*24.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Latvijas Universitātes atbildes Tieslietu ministrijas Datu valsts inspekcijai VDK zinātniskās izpētes komisija šobrīd ir izbeigusi pabeigto pētījumu un elektronisko izdevumu elektronisku publicēšanu Latvijas Universitātes tīmekļa vietnē lu.lv/vdkkomisija. Ar papīra formā jau izdotiem rakstu krājumiem gan sabiedrības pārstāvji, gan valsts institūcijas arī turpmāk varēs iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur ir pieejami izdevumu obligātie eksemplāri, un citās bibliotēkās.
Jau ziņots, ka Latvijas Universitāte saņēmusi Tieslietu ministrijai padotās Datu valsts inspekcijas 2017. gada 12. decembra dokumentu par to, ka šī iestāde veic pārbaudi Administratīvā procesa likuma ietvaros par pabeigtu zinātnisko pētījumu publicēšanu, piemēram, kur aprakstīti vadošie čekisti jeb PSRS okupācijas laika totalitāro režīma represīvo dienestu štata darbinieki, kā arī to biogrāfijas.
2017. gada 20. decembrī Tieslietu ministrijai padotā iestāde norādīja: “Satversmes ievadā noteikts totalitāro režīmu nosodījums, kā arī Latvijas Republikas parlaments 1991. gada 24. augustā atzina čeku par noziedzīgu organizāciju. Ievērojot to Komisijas pienākums veikt VDK zinātnisko izpēti ir noteikts likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 18. pantā”, šo paziņojumu papildinot 2018. gada 11. janvārī: “Pārbaudes ietvaros 2017.gada 29.decembrī Inspekcija saņēma Latvijas Universitātes atbildi uz Inspekcijas 2017.gada 12.decembra informācijas pieprasījumu”[1].
Diemžēl, lai arī komisija sniedza viedokļus Latvijas Universitātei, šajā atbildē Tieslietu ministrijai padotajai iestādei universitāte nav ņēmusi vērā un nav iekļāvusi komisijas argumentus.
Inspekcija norāda, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu 2. panta 3. un 4. punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificētu fizisko personu, tātad arī personas vārds, uzvārds. Tāpēc visu pētījumu elektroniska publicēšana šobrīd pilnīgi pārtraukta.
Vēl 2017. gada oktobrī komisija vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu: “Komisija jau 2015. gada 6. martā ar protokollēmumu ir vienbalsīgi paudusi, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā nodrošināma pilnīga, tūlītēja visu Valsts drošības komitejas dokumentu, tajā skaitā Totalitārisma seku dokumetēšanas centrā esošo, nodošana brīvai izmantošanai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas. Esam daudzkārt lūguši Satversmes aizsardzības biroju nodot šo kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas Nacionālajam arhīvam, kas glabā daudzus arī ierobežotas pieejamības dokumentus ar fizisko personu datiem.”
[1] http://www.dvi.gov.lv/lv/zinas/par-latvijas-universitates-ricibu-publicejot-lpsr-valsts-drosibas-komitejas-jeb-cekas-dokumentus-un-petijumus/
* doktorante, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta viespētniece
Redakcijas piezīme: jau rīt visi VDK zinātniskās izpētes komisijas pētījumi būs lasāmi un lejuplādējami portālā Pietiek. Līdz mums, kā zināms, dažādu parazītisku Latvijas „dienestu” un to pārstāvju roķeles aizstiepties nespēj, lai kā arī gribētos.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
