Pakļaujoties Datu valsts inspekcijas spiedienam, VDK izpētes komisija pārtraukusi pētījumu publicēšanu
Marta Starostina*24.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Latvijas Universitātes atbildes Tieslietu ministrijas Datu valsts inspekcijai VDK zinātniskās izpētes komisija šobrīd ir izbeigusi pabeigto pētījumu un elektronisko izdevumu elektronisku publicēšanu Latvijas Universitātes tīmekļa vietnē lu.lv/vdkkomisija. Ar papīra formā jau izdotiem rakstu krājumiem gan sabiedrības pārstāvji, gan valsts institūcijas arī turpmāk varēs iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur ir pieejami izdevumu obligātie eksemplāri, un citās bibliotēkās.
Jau ziņots, ka Latvijas Universitāte saņēmusi Tieslietu ministrijai padotās Datu valsts inspekcijas 2017. gada 12. decembra dokumentu par to, ka šī iestāde veic pārbaudi Administratīvā procesa likuma ietvaros par pabeigtu zinātnisko pētījumu publicēšanu, piemēram, kur aprakstīti vadošie čekisti jeb PSRS okupācijas laika totalitāro režīma represīvo dienestu štata darbinieki, kā arī to biogrāfijas.
2017. gada 20. decembrī Tieslietu ministrijai padotā iestāde norādīja: “Satversmes ievadā noteikts totalitāro režīmu nosodījums, kā arī Latvijas Republikas parlaments 1991. gada 24. augustā atzina čeku par noziedzīgu organizāciju. Ievērojot to Komisijas pienākums veikt VDK zinātnisko izpēti ir noteikts likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 18. pantā”, šo paziņojumu papildinot 2018. gada 11. janvārī: “Pārbaudes ietvaros 2017.gada 29.decembrī Inspekcija saņēma Latvijas Universitātes atbildi uz Inspekcijas 2017.gada 12.decembra informācijas pieprasījumu”[1].
Diemžēl, lai arī komisija sniedza viedokļus Latvijas Universitātei, šajā atbildē Tieslietu ministrijai padotajai iestādei universitāte nav ņēmusi vērā un nav iekļāvusi komisijas argumentus.
Inspekcija norāda, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu 2. panta 3. un 4. punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificētu fizisko personu, tātad arī personas vārds, uzvārds. Tāpēc visu pētījumu elektroniska publicēšana šobrīd pilnīgi pārtraukta.
Vēl 2017. gada oktobrī komisija vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu: “Komisija jau 2015. gada 6. martā ar protokollēmumu ir vienbalsīgi paudusi, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā nodrošināma pilnīga, tūlītēja visu Valsts drošības komitejas dokumentu, tajā skaitā Totalitārisma seku dokumetēšanas centrā esošo, nodošana brīvai izmantošanai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas. Esam daudzkārt lūguši Satversmes aizsardzības biroju nodot šo kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas Nacionālajam arhīvam, kas glabā daudzus arī ierobežotas pieejamības dokumentus ar fizisko personu datiem.”
[1] http://www.dvi.gov.lv/lv/zinas/par-latvijas-universitates-ricibu-publicejot-lpsr-valsts-drosibas-komitejas-jeb-cekas-dokumentus-un-petijumus/
* doktorante, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta viespētniece
Redakcijas piezīme: jau rīt visi VDK zinātniskās izpētes komisijas pētījumi būs lasāmi un lejuplādējami portālā Pietiek. Līdz mums, kā zināms, dažādu parazītisku Latvijas „dienestu” un to pārstāvju roķeles aizstiepties nespēj, lai kā arī gribētos.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
