papildināts - par tieslietu ministru NA virza Bordānu, par TM parlamentāro sekretāru - advokātu Lūsi
PIETIEK27.06.2012.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā apvienība uz trešdien pulksten 16 plānotajām sarunām ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) ieradās ar nākamā tieslietu ministra - jurista Jāņa Bordāna - vārdu. Gan par viņu, gan Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāra, advokāta Aigara Lūša kandidatūru panākta politiskā vienošanās, pēc sarunām apstiprināja premjers un Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Lūša kļūšana par TM parlamentāro sekretāru var radīt saspīlējumu starp abiem koalīcijas partneriem. Tomēr Dombrovskis trešdien uzsvēra, ka Vienotība politiski neiejauksies šīs amatpersonas apstiprināšanā, jo tā ir nākamā tieslietu ministra kompetence.
Tieši Bordānu kā premjeram pieņemamāko nākamo tieslietu ministru no Nacionālās apvienības vidus jau kopš Gaida Bērziņa demisijas pirms nedēļas neformālās konsultācijās mazākajam koalīcijas partnerim bija minējuši Vienotības pārstāvji.
Tikmēr TM parlamentārā sekretāra izvēle varētu uzturēt spriedzi Nacionālās apvienības un Vienotības attiecībās, jo šim amatam, kā Pietiek jau prognozēja, izvirzīts advokāts Aigars Lūsis. Viņa kandidatūru lielākais koalīcijas partneris iepriekš nobremzēja Krājbankas maksātnespējas administratora amatam, vēloties saglabāt politisku ietekmi pār šo procesu.
Trešdien Dombrovskis izvairījās komentēt šo epizodi abu politisko spēku attiecībās, apliecinot, ka Vienotība politiski neiejauksies TM parlamentārā sekretāra apstiprināšanā.
No atsevišķu apvienības politiķu neoficiāliem izteikumiem izriet, ka viņi rēķinās: Vienotība nebūs apmierināta ar Lūsi kā cilvēku, kurš nodrošinās TM saikni ar parlamentu. Tieši šāds arī esot izvēles mērķis - virzīt TM parlamentārā sekretāra amatā personu, kas ir gatava paust un neslēpt koalīcijas "lielajam brālim" pretējas nostājas, kas Nacionālajai apvienībai ļautu politiski pozicionēties.
Nacionālā apvienība pirms trešdienas tikšanās ar premjeru Dombrovski valdes un frakcijas kopsēdē apsprieda trīs iespējamos tieslietu ministra kandidātus - Bordānu, Lūsi un arī juristi Baibu Broku, jo katram bija atbalsts kādā no dažādajiem Nacionālās apvienības strāvojumiem.
Bordāns par premjeram pieņemamu tieslietu ministru tiek uzskatīts, atceroties, ka 2010. gada vasarā, kad toreizējai koalīcijai ar zaļajiem zemniekiem pēc Tautas partijas aiziešanas no valdības bija grūtības vienoties par Bordānu kā tieslietu ministra kandidātu. Tādēļ speciāli Bordānam tika izveidots premjera parlamentārā sekretāra amats, kura kompetencē bija tieslietu jautājumi. Tobrīd un līdz nesenam laikam Bordāns bija partijas Pilsoniskā savienība biedrs, bet aizgāja no tās īsi pirms tās saplūšanas ar Vienotību un ar domubiedriem izveidoja biedrību Demokrātiskie patrioti. Atsevišķi biedrības pārstāvji 11. Saeimas vēlēšanās startēja no Nacionālās apvienības saraksta, un Bordāns jaunajā valdībā kļuva par TM parlamentāro sekretāru.
Savukārt Baiba Broka ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore. Viņa arī divas reizes ir ieņēmusi TM parlamentārās sekretāres amatu - abas reizes, kad tieslietu ministra amatā bija Bērziņš (Kalvīša un Godmaņa valdībās). Viņa arī bija Nacionālās apvienības oficiāli nominētā tieslietu ministra kandidāte pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām. Ar Nacionālās apvienības svētību Broka ir saglabājusi labi apmaksātu amatu VAS Latvijas Gaisa satiksme valdē.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
