papildināts - Valsts kancelejas juristi pēta, vai Grendes lēmumi par LNO vispār ir likumīgi
PIETIEK12.09.2013.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Valsts kancelejas juristi trešdien sākuši pētīt, vai kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes lēmumi par jaunas Latvijas Nacionālās operas valdes izveidošanu un līdzšinējās atlaišanu vispār ir spēkā un ir likumīgi, ņemot vērā, ka trešdien, kad lēmumi pieņemti, bija spēkā premjera rīkojums, ar kuru par kultūras ministra pienākumu izpildītāju bija iecelts tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Kā zināms, pāris iepriekšējās dienas Jaunzeme-Grende apgalvoja, ka esot slima un viņai esot darbnespējas lapa. Šī iemesla dēļ 10. septembrī pieņemts Ministru prezidenta Valda Dombrovska rīkojums Nr.327 "Par kultūras ministra pienākumu izpildītāju".
"Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 11.pantu kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes slimības laikā no 2013.gada 9.septembra līdz 13.septembrim par kultūras ministra pienākumu izpildītāju iecelt tieslietu ministru Jāni Bordānu," teikts šajā rīkojumā.
Tas nozīmē, ka arī 11. septembrī, kad kultūras ministre esot pieņēmusi lēmumus par līdzšinējā operas vadītāja Andreja Žagara atlaišanu un jaunas valdes iecelšanu, viņa šo amatu patiesībā nemaz nav ieņēmusi, - viņas vietā oficiāli ministra pienākumus pildījis Bordāns.
Taču tas nav traucējis ministrijai izplatīt paziņojumu, kurā norādīts, ka tieši "kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende saskaņā ar Latvijas Nacionālās operas likumu šodien izveidojusi Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdi triju valdes locekļu sastāvā".
Interesanti, ka ne ministrija, ne Jaunzeme-Grende trešdien nevēlējās publiskot ministres rīkojumu vai lēmumu par jaunās operas valdes izveidi. Jaunzeme-Grende nevēlējās atbildēt arī uz Pietiek jautājumu, kā viņa varējusi pieņemt lēmumus kā ministre, ja viņas pienākumus oficiāli izpildījusi cita persona.
"Šīs dienas lēmumu savā ziņā varētu raksturot kā pārsteigumu premjeram un premjera birojam, jo vēl pirmdien no kultūras ministres biroja saņemtā informācija liecināja, ka ministre ir sasirgusi un slimos līdz nedēļas beigām. Tādēļ šīs dienas radikālais lēmums patiešām ir pārsteigums," trešdienas vakarā saistībā ar Jaunzemes-Grendes lēmumu paziņoja premjera Valda Dombrovska preses pārstāvis Mārtiņš Panke.
Savukārt ceturtdienas rītā kļuva zināms, ka Dombrovskis sakaitināts tik ļoti, ka pat nav parakstījis Jaunzemes-Grendes prasīto komandējumu uz Igauniju un sola, kā ziņo aģentūra LETA, "tuvākajā laikā" ministrei "visai nopietnu" sarunu.
Saskaņā ar Pankes sniegto informāciju Jaunzeme-Grende trešdien premjera birojam esot atsūtījusi ziņu, ka ir atveseļojusies, un acīmredzot uzskatījusi, ka ar to pietiek, lai premjera rīkojums par ministra pienākumu izpildītāju pats no sevis zaudētu spēku.
Pietiek jau informējis par citu gadījumu, kas tāpat liecina, cik nopietni Kultūras ministrijas pašreizējā vadība uztver likumu normas: jau vairāk nekā trīs mēnešus ziņojumam par Latvijas Nacionālās operas funkciju auditu vairs nav ierobežotas pieejamības informācijas statusa, taču Jaunzemes-Grendes vadītā Kultūras ministrija, pārkāpjot likuma normas un aizbildinoties ar noslēgtu līgumu, joprojām nevēlas to nodot atklātībai.
"Saskaņā ar Kultūras ministrijas 2012.gada 1.jūnija rīkojumu Nr.6-1-136 „Par ierobežotas pieejamības informācijas statusa piešķiršanu” ziņojumam par VSIA Latvijas Nacionālā opera funkciju auditu tika piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss uz gadu līdz 2013.gada 1.jūnijam. Ņemot vērā iepriekš minēto, ziņojums par VSIA Latvijas Nacionālā opera funkciju auditu kopš 2013.gada 1.jūnija nav ierobežotas pieejamības informācija," - to pirmdien pēc ilgākas sarakstes Pietiek bija spiesta atklāt ministres preses padomniece.
Tas nozīmē - tā kā Kultūras ministrija slinkuma, nolaidības vai citu iemeslu dēļ ir piemirsusi atjaunot šim dokumentam ierobežotas pieejamības statusu, kas bija noteikts pagājušā gada 1. jūnijā ar Jaunzemes-Grendes rīkojumu, tai saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav nekādu likumisku iemeslu neizsniegt šo informāciju personai, kas to pieprasa.
Taču, neraugoties uz to, ministrija šo dokumentu atklātībai nodot nevēlas. Tikai saņēmusi oficiālu pieprasījumu par dokumenta publiskošanu, ministrija ir pēkšņi "atcerējusies", ka tai saskaņā ar pašas parakstītu līgumu - kam nav likuma spēka - jāprasa atļauja auditorkompānijai Ernst&Young, kas auditu veikusi.
"Ierobežojumi attiecībā uz informācijas nodošanu trešajām pusēm izriet no starp Kultūras ministrijas un SIA Ernst&Young 2012. gada 22.februārī noslēgtā līguma „Iepirkuma līgums par funkciju audita pakalpojumu” 10.1.punkta, kas nosaka, ka Kultūras ministrija nenodod ziņojumu trešajām personām, ja iepriekš nav saņemta SIA Ernst&Young rakstiska atļauja," šo pēkšņo "atcerēšanos" Jaunzemes-Grendes vārdā skaidro viņas preses padomniece.
Uz Pietiek aizrādījumu, ka Kultūras ministrijas noslēgti līgumi nedod tai tiesības pārkāpt likumu par informācijas atklātību un atteikties publiskot informāciju, kurai nav noteikts ierobežotas pieejamības statuss, ne Jaunzeme-Grende, ne viņas preses padomniece tā arī nav vēlējušās atbildēt. Savukārt Pietiek saistībā ar šo likuma ignorēšanu jau ir vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.