papildināts - Zaķa atcelšanai nepietiktu balsu, tādēļ "Vienotības" frakcijas vadītāju nemaina
PIETIEK13.06.2012.
Komentāri (64)
Iesaki rakstu: 
Daļa Vienotības Saeimas frakcijas būtu bijusi gatava trešdienas sēdē rosināt balsojumu par nodokļu apiešanas shēmā pieķertā frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa atcelšanu no amata, liecināja kuluāru konsultācijas, kas turpinājās visu trešdienas rītu. Tomēr īsi pirms frakcijas sēdes spēku samērs liecināja, ka Zaķa atcelšanai nepietiktu balsu, tādēļ balsojums, kā jau Pietiek prognozēja, nenotika. Savukārt plānotā Vienotības Ētikas komisijas sēde Zaķa vētīšanai trešdien nenotika "kvoruma trūkuma dēļ".
Zaķa vietniece frakcijas vadībā Lolita Čigāne, kuru kolēģi bija deleģējuši žurnālistiem un sabiedrībai skaidrot lēmumu, pēc sēdes paziņoja, ka jautājums par Zaķa atstādināšanu nav skatīts, jo viņš ir izpildījis priekšnosacījumus - paudis nožēlu par notikušo un atvainojies partijas biedriem par Vienotībai nodarīto kaitējumu. Čigāne arī uzskata, ka šī Zaķim, kuru viņa raksturoja kā "talantīgu politiķi", esot iespēja augt kā politiķim.
Pēc vairākkārtējiem žurnālistu lūgumiem paskaidrot notikušo iznāca arī pats Zaķis. Tomēr politiķis sākotnēji izvairījās atbildēt uz jautājumu, ko tieši viņš nožēlo - to, ka izvēlējies šādu shēmu auto iegādei, vai to, ka šī informācija nonākusi atklātībā. Jautājumam bija jāizskan teju desmit reižu, līdz Zaķis noformulēja, ka kļūda bijusi izmantot likuma doto iespēju, kas esot atļauta ikvienam uzņēmējam, bet ne politiķim, jo rada morāli ētiskas dabas problēmu. No Zaķa teiktā izrietēja, ka viņš atzīst kļūdu, "lai pieliktu punktu šai ažiotāžai".
Pirms Vienotības frakcijas sēdes tika izskatītas trīs iespējamās kandidatūras, kas frakcijas vadībā varētu nomainīt Zaķi, - viņa vietniece deputāte Čigāne, deputāts Jānis Reirs un otrs Zaķa vietnieks - deputāts Edvards Smiltēns. Nevienam no viņiem nepietiktu balsu apstiprināšanai Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja amatā, secināts partijas iekšienē notikušajās konsultācijās.
Arī tas, ka starp frakcijas dažādajiem strāvojumiem pašlaik neizdodas gūt vienotu atbalstu Zaķa aizstājējam, kas nozīmētu, ka frakcija paliek bez vadības, ir viens no iemesliem, kādēļ Pietiek avoti Vienotībā īsi pirms frakcijas sēdes sākuma neprognozēja, ka balsojums notiks un Zaķis tiks atstādināts.
Vienotības iekšējās diskusijās par to, kā būtu pareizāk rīkoties ar Zaķi pēc tam, kad Pietiek atklāja plašu sabiedrības rezonansi guvušo darījumu, kurā deputāts izmantojis likumu robu, nenomaksājot PVN par dārgā Volvo džipa iegādi, iezīmējas divi frakcijas flangi. Viens no tiem, kuru pārstāv tā dēvētās "lietussargu grupas" un no Pilsoniskās savienības bijušie biedri un juristi, kam svarīgs tiesiskuma jautājums, būtu gatavi balsot par Zaķa atcelšanu no amata. Otrs frakcijas deputātu loks, ko raksturo lojalitāte partijas vadītājai Solvitai Āboltiņai, uz svaru kausiem no vienas puses liek gan Zaķa nozīmīgo lomu "saimniecisko jautājumu" risināšanā, tostarp rūpējoties par sponsoru naudas piesaisti, gan kaitējumu partijas publiskajam tēlam, ko nodara ieilgušais skandāls.
Pirmā iezīmētā Vienotības frakcijas bloka iespējamā kandidāte Zaķa amatam ir deputāte Čigāne, bet partijas pragmatiskais spārns mērījis temperatūru Āboltiņai lojālā deputāta Reira izredzēm tikt apstiprinātam šajā amatā. Secināts, ka balsu vairākumu būtu grūti saņemt abiem. Gados jaunā Smiltēna izredzes kandidēt uz šo amatu, kas formāli būtu iespējams, jo viņš jau pašlaik ir frakcijas vadītāja vietnieks, sašķobīja nesenais gadījums ar grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā, kurā Smiltēns lobēja normu par nodokļu atlaidēm meža īpašnieku kooperatīviem. Smiltēns kuluāros agresīvi lobēja šo normu, bet viņam neuzticējās vairākums paša frakcijas, kuluāros neslēpjot bažas, ka aiz tā slēpjas kādas konkrētas intereses. Par šo normu otrajā, pirmspēdējā lasījumā nobalsoja tikai četri Vienotības deputāti - pats Smiltēns, Zaķis, kā arī Čigāne un Ojārs Kalniņš. Pārējie balsoja pret vai atturējās, un Smiltēna lobētā norma tika pieņemta ar Zaļo zemnieku savienības un Saskaņas centra balsīm.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.